Pagarina mūzikas garāku mūžu

Cēsnieku Raimondu Mežaku daudzi pazīst kā mežzini, citi kā dīdžeju, kasešu un skaņuplašu kolekcionāru, pētnieku un kasešu izdevēju. Nesen viņa Cēsu kasešu izdevniecība “RM Rekords” izdeva trešo Cēsu elektroniskās mūzikas izlasi (CEMI 3). Tajā apkopotas 15 mākslinieku 20 dziesmas un instrumentāli skaņdarbi, kas radīti no 1985. līdz 2025. gadam. Kasešu izdevniecībai tā ir devītā izdotā kasete.

“Esmu dīdžejs, spēlēju citu radītu mūziku, likās interesanti uzzināt vairāk par mūziķiem. 90. gados dzīvoju Sēlijā, klausījos Latvijas Radio 2, tur dīdžejs Jānis Krauklis veidoja raidījumu, un viņam bija svarīgi stāstīt par mūziku reģionos. Pieminēja Kristapu Lagzdiņu no Cēsīm, “Kombinatoru”, Ma­tī­su Milleru. 2000. gadā sāku strādāt Cēsīs, dzīvoju Stalbē un ar daudziem iepazinos. Pama­zām aizvien vairāk ieinteresējos, kā dažādi mūzikas žanri Cēsīs attīstījušies, kādas bijušas grupas. Jo vairāk interesējos, jo  kāds uzzina, ka vācu informāciju, kaut ko pastāsta, kam vēl pajautāt,” atklāj Raimonds.

Izlase tapusi četru gadu laikā, meklējot un atrodot aizvien kaut ko gadu gaitā aizmirstu. Meklējot “Ferrum” ierakstus, Raimonds atrada grupu “Kro­kodils”, kurā spēlēja mūzikas vidusskolas audzēkņi Andris Šīrants un Edmunds Vestmanis. Tagad Andris pazīstams grupā “Muzikanti no Cēsīm”, bet Ed­munds spēlē grupā “Bruģis” Cesvainē. No kāda kolekcionāra Raimonds dabūja grupas “Fer­rum” koncertierakstu. Tajā skan sintezators, bet “Ferrum” tāda nebija, izrādījās, E. Vestmanis vienā sastāvā piespēlējis. Ed­munds pastāstīja, ka ar Andri bijusi grupa “Krokodils”, un iedeva kaseti ar ierakstu.     

“Tajā skan zināmu mūziķu jaunības trakums. Trīs no 1985. līdz 1986. gadam tapušās dziesmas ir izlasē,” stāsta Raimonds.

Mūzika kasetē CEMI 3 variē, sākot no sintpopa un tumšām ambient un drone kompozīcijām līdz pat electro un dārdošām techno ainavām. Uz kasetes vāka redzams ūdenstornis pie Cēsu Gaļas kombināta. “Gāju garām, tas šķita interesants. Otrai izlasei uz vāka bija Jāņa baznīca sastatnēs, krusts nolaists. Pirmajai – kolāža un Stacijas pulkstenis. Noformēju­mam ir jāpiesaista uzmanība,” uzsver Raimonds. Viņš atgādina, ka kasete ir kā izglītojošs materiāls par latviešu subkultūrām. Tās tiek dāvinātas mūziķiem,    veidotājiem, divi eksemplāri nonāk Nacionālajā bibliotēkā, viens Cēsu bibliotēkā. Ierakstus var noklausīties band­camp.com.

“Ir digitālā versija, gan jau pēc gadiem kādam būs pārsteigums, kādi mūziķi bijuši Cēsīs,” saka izdevējs un uzsver, ka Cēsīs visos laikos bijušas daudzas un dažādas grupas un tas ir mūzikas vidusskolas nopelns. Rai­mondam jau krājas ieraksti nākamajai CEMI 4 kasetei.   

Viņa    uzmanības lokā patlaban ir   Cēsu rokmūzika. “Pa­skaitīju, ir ap 15 grupām. Po­pulārākās noteikti ir “Pisang Ambon”, “Nielslens Lielsliens”. Lielākā daļa nav koncertmūziķi, spēlē savam priekam,” teic Cē­su mūzikas dzīves pētnieks. Cēsu rokmūzikas pirmā izlase tika izdota 2023. gadā, top otrā.  “To gribu veltīt 80. gadu rokgrupām. Esmu paklupis pie grupas “Slieksnis”. Ir 1986. gada    albums, nav nevienas fotogrāfijas. Sastāvi mainās, grūti izsekot, arī atmiņas zūd,” bilst Rai­monds.

Līdztekus Cēsu mūzikas attīstības izpētei Raimonds kolekcionē skaņuplates. Viņa kolekcijā ir ap tūkstotim. “Mani interesē latviešu mūzika, bet citas plates noder maiņai. Pērn izdeva vairāk nekā 40 latviešu mūzikas skaņuplašu, lielāko daļu ārzemēs. Iznāk plate, rakstu grupai. Uzskaitu, kas kuram ierakstīts,” stāsta kolekcionārs. Par skaņuplatēm Raimonds zina stāstīt daudz, un tas reizē ir stāsts par mūziku, kas dažādos laikos bijusi populāra.

“1992. gadā Rīgā izgatavoja pēdējās plates, bet nebija gada, kad latviešu mūzika neiznāca kaut kur Krievijā vai citās valstīs. Vēl 1993. gadā Raimonda Paula plati izdeva Krievijā. Bet grupas “Zodiac” 1980. gadā izdotais pirmais albums “Disco Alliance” pērn ir pārizdots Krievijā. Tā, lūk, notiek, iedomājas un izdod,” pastāsta Rai­monds. Viņš seko līdzi izdotajām latviešu mūzikas skaņuplatēm, cenšas tās iegādāties. Liels prieks ir par Amerikā izdoto filmas “Straume” mūzikas plati.

“Brīžam skaņulašu tirgū ir neprāts. Retās maksā ļoti dārgi. Latviešu – britu grupas “Alva” 70. gadu plate maksāja 700 eiro. Katrs retums ir vērtība. Man ir 1959. gada plate – dzied Edgars Zveja, pie klavierēm Raimonds Pauls. Nopirku no kolekcionāra Lietuvā. No 2000. gada palielinās skaņuplašu izdošana. Kādas to tirāžas, nav informācijas. Arī populāras grupas vēlas savu mūziku izdot platēs,” stāsta Raimonds un piebilst, ka aizvien vairāk tiek pirkti arī skaņuplašu atskaņotāji. Kolek­cionārs atklāj, ka Cēsīs zina vēl piecus aizrautīgus skaņuplašu kolekcionārus.

No 2010.gada viņš arī uzskaita Latvijā izdotās kasetes, to ir ap 20 gadā, un skaits samazinās.     

“Firmas “Melodija” Rīgas rūpnīcā kasetes ražoja no 1973. gada, Tallinā no 1971. gada. Tās iznāca nelielās tirāžās. Pētot sazinājos ar Tallinas rūpnīcas tā laika direktoru. Viņš tolaik ārzemēs noskatījies, un sākuši izdot. Pirmās kasetes dotas komunistu kongresa dalībniekiem kopā ar kasešu magnetofonu. Rīgā izdotās tā laika kasetes ir retums, ja kāda parādās un maksā simts eiro, tas ir lēti. Kolekcionāram Izraēlā, ar kuru sadarbojos, nav lētākas kasetes par 80 eiro. Aiz­braucot no Padomju Savienības, viņš bija paņēmis līdzi koferi ar kasetēm,” atklāj Raimonds un uzsver, ka diemžēl daudzi nesaprot, ka kāda veca, apputējusi kasete ir unikāla. Būtu labi, ja pirms izmešanas ieliktu sludinājumu, piedāvātu, varbūt kādu interesē.

“Tas ir mans vaļasprieks. Man ir sava metodika, pēc kuras strādāju, man nav termiņu, līdz kuram kaut kas jāizdara. Kad kaut ko atrodu, ir gandarījums,” saka Raimonds Mežaks un atklāj, ka mūzikas kolekcijai, tās veidošanai ik dienu velta kaut 15 minūtes. Šogad plānots izdot kaseti ar Cēsu mūziķa Matīsa Millera diviem vēsturiskajiem deep house un deep techno mūzikas albumiem, kas radīti 2001. un 2003. gadā un oficiāli nekad nav izdoti.

“Kasešu man pietiks ilgam laikam,” ar smaidu teic izdevniecības “RM Rekords” vadītājs. Apmeklējot bijušo ierakstu rūpnīcu, izdevās no atkritumiem paglābt daudzas jaunas, vien apputējušas kasetes, kuras iegādājās uz svara.

Bet Raimondu ikviens var satikt    mākslas telpā “Mala” , kur viņš vada izglītojošu kasešu diskotēku “Kasešu nakts”. Tajā mūzika tiek atskaņota vienīgi no kasetēm un magnētiskajām lentēm.