Bez pārtraukuma attīstīties

Vieta, kur darbojas SIA “Cēsu gaļas kombināts” (CGK), cēsniekiem un citiem novadniekiem daudzus gadu desmitus zināma kā Cēsu gaļas kombināts.

Bet uzņēmums, kas reģistrēts ar šo nosaukumu, dibināts 2016. gada 16. janvārī. Desmit gadu laikā piedzīvota nepārtraukta attīstība, ražošanas procesu pilnveide un nu jau – arī jaunu produktu piedāvājums. Uz sarunu par pašreizējo uzņēmuma stāvokli un nākotnes plāniem “Druva” aicināja tā vadītāju un līdzīpašnieci Ievu Piteronoku-Krišāni.

-Iepriekšējā saruna ar “Druvu” jums bija, kad uzņēmums atzīmēja piecu gadu darbību. Tātad nu pirmām kārtām jājautā, kas jauns tieši pēdējos piecos gados.

-Visus šos desmit gadus nepārtraukti investēts infrastruktūras attīstībā, ražošanas iekārtu modernizācijā un arī vides risinājumos. Pirms diviem gadiem ražošanas ēkai izveidojām piebūvi, tur ir papildu aukstuma kameras, saldētavas un pakošanas līnijas. Esam uzsākuši liellopu gaļas tālāko pārstrādi. Pirms tam te bija tikai liellopu kautuve un sadales cehs, svaigu gaļu realizējot vakuuma iepakojumos.

Nav bijis tāda perioda, kad neīstenotu kādu attīstības projektu, izmantojot Eiropas fondu finansējumu. Regulāri ieviešam jaunas iekārtas, nomainām novecojušās, kā arī bijusi būvniecība, lai nodrošinātu jaunas ražošanas telpas un procesus.

Esam iecerējuši pastiprināt savu enerģētisko neatkarību – plānojam uzlikt saules baterijas un arī kolektoru, lai naktī iepirktu elektrību, ko izmantot dienas laikā.

-Pēc pēdējā finanšu gada pārskata* CGK peļņa pērn ir pieaugusi par 94 % un sasniegusi teju 578 tūkstošus eiro. Ar ko skaidrojams šāds izrāviens?

-Iepriekšējais – 2025. – gads ir bijis ar augstāko peļņas rādītāju. Tam gan ir vairāki iemesli, no kuriem būtiskākais ir darba­spēka resursu reorganizācija. Iepriekšējos gados es lielu uzmanību veltīju ražošanas attīstībai un inovāciju ieviešanai, tagad šie procesi nodoti ražošanas komandai, nodrošinot stabilu un efektīvu ikdienas darbību.

Tagad esmu pilnībā savā pārziņā pārņēmusi iepirkuma un pārdošanas daļu, kas līdzējis palielināt iepirkto lopu apjomu.  CGK aizvien vairāk koncentrējas uz jau pievienotās vērtības radīšanu tepat uz vietas. Pēdējos gados uzsākām padziļinātāku liellopu gaļas pārstrādi, attīstot pusfabrikātu ražošanu. Nu jau piedāvājam dažādus liellopa gaļas produktus marinādēs, liellopa uzkodas, kā arī kaulu ­buljonu.

-Arī eksports uz citām Eiropas Savienības valstīm pieaudzis par 46 %. Uz kādām virsotnēm vidējā termiņā raugāties tālāk?

-Kopumā gan eksports nav palielinājies – tas joprojām ir aptuveni 80 % no saražotā apjoma, un piektā daļa paliek vietējā tirgū: pārstrādes uzņēmumiem, mazumtirdzniecības veikaliem, arī restorāniem. No šiem 20 % aptuveni pusi nu jau pārdodam tepat Cēsīs, mūsu pašu veikaliņā “Gaļas bode”. Mans mērķis šobrīd, kad ir uzsākta pusfabrikātu ražošana, būtu vairāk šos liellopa gaļas produktus piedāvāt šeit, vietējā tirgū. Pieradināt cilvēkus pie garšām, pie ēdieniem, ko iespējams pagatavot no liellopa gaļas. Jā, Latvijā nav senu liellopa gaļas patēriņa tradīciju. Taču manu arī pozitīvās pārmaiņas. Pirms četriem gadiem, kad pie ražotnes izveidojām “Gaļas bodi”, apmēram 70 procenti no pārdotā apjoma bija cūkgaļa, to saņēmām    no Rēzeknes gaļas kombināta, tikai atlikusī daļa bija mūsu sagatavotā liellopu gaļa. Tagad tur sortimentā ir tikai 30 % cūkgaļas, pārējie 70 mūsu sagatavotā liellopu gaļa. Ja latvietim dod iespēju iegādāties kvalitatīvu liellopa gaļu vai šīs gaļas pārstrādes produktu, viņš pirks to, pat neskatoties uz to, ka salīdzinājumā ar cūkgaļu vai vistas gaļu liellopu gaļas cena ir augstāka. Tātad primāri ir nepieciešams labs piedāvājums.

Tāpat intensīvi strādājam marketinga jomā – ir sagatavoti plaši pieejami materiāli ar gaļas pagatavošanas receptēm un padomiem. Veikaliņā var iegādāties termometrus gaļas gatavošanas kontrolei un ir profesionālas pārdevējas, kuras pratīs pastāstīt, kā, piemēram, pagatavot steiku.

Patlaban esam lielākais liellopu gaļas pārstrādes uzņēmums Latvijā, turklāt – pārstrādājam 30 % no Latvijā audzētajiem lopiņiem. Mūsu mērķi būtu censties aizvien palielināt tālāko pārstrādi tepat Latvijā un samazināt kautķermeņu izvešanas apjomus. Vēl plānojam attīstīt bezatlikumu tehnoloģiju, vēlamies arī paplašināt pārstrādes produktu sortimentu.

-Vai jums iepriekš ir bijis noiets arī Krievijas tirgū? Vai tas līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ir mainījies?

-Nē, ar Krieviju neesam nekad strādājuši. Mums vienu mirkli gan bija sadarbība ar Kazahstānu, burtiski pāris sūtījumu, bet arī tās vairs tagad nav.

Pats karš mums ieviesa izmaiņas gan tik daudz, ka enerģijas cenas krasi palielinājās līdz ar kara sākumu. Ja iepriekš daudz izmantojām gāzi, tad nu pienāca brīdis, kad gāzi vienkārši atslēdzām. Lētāk bija visu pārslēgt uz elektrību.

-Kur iepērkat liellopus?

-Apmēram sešus procentus piegādā Igaunijas audzētāji, bet viss pārējais apjoms ir Latvijā audzēti liellopi. Mums ir izdevies uzsākt arī abpusēji izdevīgu sadarbību ar mūsu valsts liellopu audzētāju kooperatīviem, tādējādi nodrošinot vēl lielākus pārstrādes apjomus. 
   

-Nupat janvārī uzņēmums noslēdzis līgumu ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Green­Beef” par avansu 100 tūkstošu eiro apmērā divām saimniecībām teļu nobarošanai. Latvijā nav izveidojusies specializācija noteikta vecuma gaļas liellopu nobarošanā. Kādi ir jūsu aprēķini, cik CGK varētu ietaupīt ar Latvijā nobarotu teļu iegādi?

-Šeit nav runa par ietaupījumu, bet par mūsu skatījumu nozares attīstībā un ilgtspējā. Būtisku papildu peļņu tas neradīs, bet primāri – vienkārši samazinās saimnieku finanšu slogu. Šāda kārtība atbrīvo viņiem apgrozāmos līdzekļus. Tas gan tiesa, šāds sadarbības modelis Baltijā vēl nav bijis, tas balstās uz savstarpēju uzticību un arī vienotu redzējumu par lopkopības sektora attīstību. Galvenais mērķis būtu panākt, lai arvien vairāk lopiņu paliktu tepat Latvijā, tiktu šeit pat nobaroti, un tad arī iegūta produkcija, nevis to astoņu mēnešu vecumā aizvesti uz citām valstīm, nobaroti un iegūta produkcija. Tad tā pievienotā vērtība iet Latvijai gar degunu.

Tas būtiskākais ieguvums no šīs sadarbības būs augstas kvalitātes liellopu gaļa, ko varēsim realizēt mūsu patērētājiem. Man tas sniedz    pārliecību, ka šie lopiņi sasniegs Cēsu gaļas kombinātu.

Latvijā ar teļu iepirkšanu un nobarošanu nenodarbojas. Tam ir nepieciešama papildu infra­struktūra, Turklāt šajā rūpalā ir lēna naudas aprite. Un nav jau arī zināms, kas notiks ar tirgu pēc desmit mēnešiem, kad jaunlops būs nobarots. Varbūt gaļas cena samazināsies un zemnieks iedzīvosies zaudējumos.

Man, protams, ir vieglāk strādāt pēc iespējas ar mazāku skaitu saimniecībām, taču, ja viss izdosies veiksmīgi, ir lielas iespējas, ka šādā formātā mēs varētu sadarboties ar vēl citām.

-Mājaslapā lasāms, ka iepērkat arī jērus, kazas un pat strausus. Cik bieži šādi dzīvnieki jums tiek atvesti?

-Strausi ir ļoti reti, varbūt tikai pāris reižu gadā. Jēri un kazas gan nelielos apjomos mēdz būt pat katru nedēļu. No tā gan ļoti maza, pat niecīga daļa paliek Latvijā, pārsvarā tas ir eksporta produkts uz Skan­dināvijas valstīm.

-Kā ar vides aizsardzības pasākumiem? Avīzei pēdējo reizi telefoniski izteiktas sūdzības par iespējamo ūdens piesārņojumu saistībā ar CGK pirms aptuveni gada. Ko esat darījuši, lai tiešām nekas no ražošanas atlikumiem nenonāktu apkārtējā vidē?

-Patlaban sistēma ir tāda: ražošanas procesā radušās asinis tiek savāktas atsevišķā rezervuārā, tālāk pārsūknētas slēgtās metāla cisternās un nogādātas biogāzes ražošanas uzņēmumam. Viss ražošanas un telpu uzkopšanas procesā izmantotais ūdens tiek novadīts mūsdienīgās priekšattīrīšanas iekārtās, kas atrodas tepat uzņēmuma teritorijā. Tur tiek nodrošināta šo notekūdeņu attīrīšana pirms to novadīšanas pilsētas kanalizācijas sistēmā. Šī sistēma ir ieviesta pirms nu jau aptuveni sešiem gadiem.

Vienlaikus iedzīvotājiem joprojām ir redzamas vecās priekš­attīrīšanas iekārtas, tās vēsturiski atrodas ārpus uzņēmuma teritorijas uz mums nepiederošas zemes. Ņemot vērā, ka uzņēmumam ir savas modernās attīrīšanas iekārtas, vecās nekad arī nebūs nepieciešamas. Pat­laban meklējam arhitektu, kas izstrādās veco un neizmantoto iekārtu demontāžas projektu. Tās būs palielas finanšu izmaksas, bet tas ir izdarāms.
Cilvēki, kas dzīvo kaimiņos Cēsu gaļas kombinātam vairākus gadu desmitus, var objektīvi novērtēt, cik būtiski šo gadu gaitā ir samazināti visi ar ražošanas procesu saistītie blakus­efekti. Sūdzības nu jau saņemam ļoti reti. Ir jau daudz izdarīts, pat pārsniedzot normatīvajos aktos noteiktās prasības, un vēl turpināsies ieguldījumi uzņēmuma kaimiņu labbūtības nodrošināšanā.

Vienlaikus – mēdz būt arī nepārvaramās situācijas, kā, piemēram, pērnās vasaras ilgstošās un spēcīgās lietavas, kad pat vismūsdienīgākās iekārtas nespēja pilnībā uztvert visus lietus notekūdeņus. Ja    kaut kur jūtamas problēmas, mudinām uzreiz ziņot mums, tā risinājums tiks rasts visātrāk.

Ir gan bijuši gadījumi, kad kaimiņu diskomfortu radījusi pārmērīgi dzirdamas liellopu balsis jeb pārlieku skaļš “mū”, tos pārvietojot no speciālā dzīvnieku transporta pirmskaušanas novietnē. Šajā ziņā varu teikt tikai to, ka gaļas pārstrādes uzņēmums būtiski atšķiras no uzņēmumiem, kas ražo augu izcelsmes pārtiku. Vienlaikus – mēs neesam unikāli ar to, ka gaļas pārstrādes ražotne atrodas pilsētā. Šai zonai vajadzētu būt rūpnieciskās apbūves teritorijai, tas šķistu saprotami,  tomēr pēdējos gados apkārt ražotnei aizvien intensīvāk norit privātmāju apbūve.

Gaļas iegūšana un pārstrāde šajā vietā notiek nu jau vairāk nekā simts gadu, un mūsu uzņēmums šeit darbosies arī turpmāk. Mēs nekur nepazudīsim!

-Kā ir ar darbaspēka piesaistīšanu?

-Ir grūtības ar profesionāliem, jau zinošiem cilvēkiem, jo Latvijā nav skolu, kas apmācītu tādus prasmīgus pārtikas tehnologus, kas specializētos tikai gaļas produkta izstrādē, vai arī gaļas izgriezējus. Jā, tādēļ mūsu uzdevums – cilvēku sākotnēji apmācīt. Protams, ne vienmēr ieguldītais resurss atmaksājas, bet mums nav citas izvēles.

*Aizvadītais finanšu gada pārskata periods ilga no 2024. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam.