Cēsu pilsētas robežas paplašināsies, to paredz jaunā teritorijas plānojuma pirmā redakcija, kas nodota publiskai apspriešanai.
Plānots Cēsīm pievienot dažas Drabešu pagasta teritorijas – visu Agras ciemu, daļas no Meijiermuižas un Līvu ciema, nelielas platības no Priekuļu un Vaives pagasta. Nākamnedēļ, 2. februārī, visi interesenti aicināti uz klātienes tikšanos par Cēsu pilsētas un tās apkaimes plānojumu.
Pilsētā iekļautas teritorijas, kas jau ir piederīgas Cēsīm, norāda novada pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte. “Šīs teritorijas ļoti, ļoti cieši funkcionāli saistītas ar pilsētu. Cilvēki, kas tur dzīvo, visus pakalpojumus saņem Cēsīs. Viņu bērni mācās pilsētas skolās, šīm teritorijām ar pilsētu ir kopīgi sabiedriskā transporta maršruti un daļai kopīga ūdenssaimniecība,” skaidro M. Jenerte un piebilst, ka plānojumā faktiski fiksē to, kas pēdējos pāris desmitu gados dabiski noticis. Proti, pie Cēsu robežas izveidojusies pilsētnieciska tipa privātā apbūve, ir īpašumi, kas sadalīti sīkos zemes gabalos privātās apbūves vajadzībām. “Pilsētas robežas vilkām pa tādām telpiski skaidri saprotamām robežām, ka arī mentāli saprotams – tur ir pilsēta,” saka Attīstības pārvaldes vadītāja.
Pilsētai tuvo pagastu iedzīvotājus Cēsu robežu paplašināšana nopietni satraukusi.
Izskan runas, ka pilsētai pievienos Priekuļu pagastu, Drabešu Līvu ciemu, ka visiem īpašumiem obligāti būs jāpieslēdzas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai un tas, saprotams, izmaksās ļoti dārgi, vērtē cilvēki. Daudzi raizējas, ka būs lielāks nekustamā īpašuma nodoklis.
M. Jenerte kliedē šos mītus: “No Priekuļiem pilsētai pievienota tikai daļa Dukuru ciema, kur īpašumi ir ļoti nelieli. No Drabešu pagasta Līvu ciema tikai trīs zemes vienības gar Pētera ielu, kas atrodas pilsētas pusē. Arī no Meijermuižas pilsētā iekļauta tā teritorija, kas jau reāli ir kā pilsētas apbūve.” Nav pamatots uztraukums, ka īpašumiem, ko iekļauj pilsētā, būs prasība pieslēgties centralizētajai ūdens un kanalizācijas sistēmai. Tāds nosacījums ir tikai ēkām, kas tiek būvētas, un tikai tad, ja šāda infrastruktūra konkrētajā vietā jau ir. Runājot par nekustamā nodokļa iespējamo paaugstinājumu, M. Jenerte norāda, ka šo nodokli ietekmē zemes lietošanas mērķis, nevis atrašanās pilsētā vai ārpus tās. Tā kā lielākā daļa plānojumā pilsētai pievienoto platību līdz šim atrodas ciemu teritorijās, kadastrālā vērtība parasti nemainās un nekustamā īpašuma nodoklis nepalielinās. Jautāta, vai tomēr īpašuma nodokli neietekmēs fakts, ka pilsētā zemes lietošanas mērķis parasti ir apbūve, kas paaugstina kadastrālo vērtību, J. Jenerte izskaidro, ka arī pilsētā ir iespējams kā zemes lietošanas mērķi paredzēt lauksaimniecību, kas var būt, piemēram, augļkopība, dārzeņkopība, sakņu un augļu dārzi.
Par iekļaušanu Cēsīs visasākie iebildumi dzirdēti no īpašniekiem, kuru zeme atrodas Līvu ciema apkaimē pie pilsētas robežas. “Tur ir īpatnēja situācija, teritorijā ir sīki sadalīti zemes gabali, kur var attīstīties blīva apbūve. Un blakus ir vairākas nesadalītas vēsturiskas zemes, kuru īpašnieki grib saglabāt tradicionālo lauku vidi, taču pilsēta pienākusi klāt. Tā kā šie īpašnieki neplāno platību dalīt sīkāk, domāju, plānojuma otrajā redakcijā esam gatavi pārvērtēt šo teritoriju un atrast labāko risinājumu,” atklāj M. Jenerte.
Attīstības pārvaldes vadītāja norāda uz ieguvumiem, teritorijas pievienojot pilsētai. Cilvēki vēlas būvēt mājokļus, meklē zemi, paplašinot pilsētas robežas, palielinās piedāvājums, notiek attīstība. Tomēr pilsētas paplašināšana nav mērķis pats par sevi, uzsver M. Jenerte. “Būtībā tā ir esošās situācijas apzināšanās un sakārtošana. Cēsīm ir tā specifiskā situācija, ka iepriekšējās teritoriālās reformas darbības laikā Cēsu novads sastāvēja tikai no Cēsu pilsētas un Vaives pagasta. Pilsēta izpletās uz kaimiņu novadu rēķina. Apbūve brīžiem veidojās diezgan haotiski, nav bijusi ļoti kontrolēta. Taču tolaik fiksēt šo attīstību teritorijas plānojumā nebija iespējams vai, pareizāk sakot, ļoti sarežģīti, jo tad būtu jāmaina novadu robežas. Tagad, kad esam viena pašvaldība, varam uz situāciju paskatīties, kā mēdz teikt, ar svaigu aci un plānojumā norādīt to, kas faktiski dabā jau noticis.
Komentāri