Par to, ka man sociālajos tīklos regulāri izlec ziņas no tievētāju grupām, parasti tikai pasmejos, jo tievēt diži netaisos. Tāpat neesmu nekādu modīgo keto vai cita veida diētu piekritēja. Neesmu arī tik populārās “Glikozes revolūcijas” slavinātāju pulkā. Tomēr arī man ir “uzkritis”, ka sociālie tīkli nereti dzīvo pēc saviem taisnības algoritmiem. “Pandēmija dezinformāciju pārvērta par politisku rīku, kas nepazudīs,” žurnālā “Ir” intervijā pauž “Re:Baltica” faktu pārbaudes “Re:Check” redaktore Evita Puriņa.
“Pandēmijas laikā viss aizgāja debesīs,” saka Evita. “Dezinformācija sociālajos medijos kļuva par veselu nišu. Veselu žanru!” Pirms tam bijuši atsevišķi gadījumi, bet ne kā regulāra parādība. Kad pandēmija beidzās un sākās karš Ukrainā, dezinformācijas apjoms atkal pieauga. Tagad tas ir nostabilizējies un turas vienā līmenī, kas, viņasprāt, nekur nepazudīs,” vēsta “Ir”.
Žurnālā uzsvērts: “Galveno vainīgo dezinformācijas izplatībā Puriņa nosauc bez vilcināšanās. “Sociālo mediju platformu algoritmi ir ļoti negatīvs faktors. Manuprāt, tie ir sliktākais, kas ar sociālajām platformām ir noticis.” Pietiek ar košu attēlu, kliedzošu virsrakstu vai emocionālu video, lai sasniegtu milzīgu auditoriju. Algoritmi pastiprina saturu, kas ir emocionāls un skandalozs — neatkarīgi no patiesuma. “Dezinformācija vienmēr sasniedz daudz vairāk cilvēku nekā mūsu faktu pārbaudes,” viņa saka, “pat ja mēs pielāgojamies un tās veidojam vizuāli pievilcīgas — ar video, kartītēm, grafikām.”
Protams, arī paši plašsaziņas līdzekļi mūsdienās nereti vergo klikšķu skaitam, kad sociālo tīklu kontus pārvērš par kliedzošo virsrakstu un rakstu pieteikumu sacensību. Tomēr adekvāti šī jomas pārstāvji vismaz cenšas neizplatīt klaju dezinformāciju.”
“Latvijā īpaši pateicīga vide dezinformācijai ir “Facebook”, kas joprojām ir populārākais sociālais tīkls. To pērn lietojuši 78 % sabiedrības, liecina NEPLP veiktā aptauja. Turklāt algoritmu loģikai sāk pielāgoties arī mediji, jo klikšķi nozīmē apmeklējumu, bet apmeklējums — ienākumus. “Ir portāli, kas ir pilnībā aizgājuši klikšķu pavadā un kurus ir grūti saukt par medijiem,” Evita saka bez ironijas, piesaucot “Nra.lv” un “La.lv”,” teikts tajā pašā rakstā.
Un, patiesi, sāk likties, ka šogad būs ļoti rūpīgi jāizvēlas, kam noticēt, ik dienas pāršķirstot sociālo tīklu ierakstus. Un tievētāju tekstu izlēkšana manā sociālo tīklu lentē liekas kā absolūts sīkums, ko visdrīzākais pēc pavisam īsa brīža arvien biežāk “aprīs” tuvo Saeimas vēlēšanu iespaidā radusies zīmēšanās, lai piesaistītu vēlētājus, kas īpaši nedomā līdzi procesiem valstī.
Kā šajā pašā “Ir” publikācijā akcentēts: “Dezinformācijai ir nepieciešama auglīga augsne. Latvijā tā ir sabiedrības neapmierinātība un sajūta, ka valsts pārvalde daļu cilvēku ir atstājusi novārtā. “Pastāv divas ļoti atšķirīgas Latvijas — Rīga un pārējā Latvija,” uzsver Puriņa. Nevienlīdzība ir augsta un pēdējos gados pieaugusi. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā turīgāko 20 % iedzīvotāju ienākumi bija 6,7 reizes lielāki nekā trūcīgāko 20 % ienākumi. Salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, kur sociālā nevienlīdzība ir mazāka, dezinformācijai Latvijā ir daudz vieglāk iesakņoties. “Ja cilvēkiem ir sajūta, ka sistēma strādā viņu labā, tad ir daudz grūtāk viņus pārliecināt, ka valsts ir ienaidnieks,” skaidro Puriņa. Latvijā šī sajūta daudziem nav pazīstama, un populistiskie vēstījumi to aktīvi izmanto.”
Jāatgādina, ka 2026. gada 3. oktobrī Latvijā un ārvalstīs notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Tā tikai liekas, ka līdz vēlēšanām vēl ir traki daudz laika. Neesmu nekāda pareģe, bet to nu gan es spēju paredzēt, ka “ņemšanās” un “ūdens kulšana” šī gada vēlēšanu saistībā sāksies pavisam drīz, nepaspēsim ne aptvert, kad jau būsim ierauti balsu zvejošanas cīņās.
Kā pausts minētajā “Ir” rakstā, ““Facebook” vēl ir telpa, kur faktu pārbaudītāji spēj turēt līdzi informācijas plūsmai, bet lielākās bažas Puriņai raisa “TikTok”. Pat ja tā popularitāte Latvijā mazinās — medijpratības pētījuma dati liecina, ka pērn to izmantoja 46 % iedzīvotāju, savukārt 2024. gadā rādītājs bija 55 % – , pēc faktu pārbaudītāju novērojumiem, prokremliski vēstījumi tieši “TikTok” izplatās visātrāk. Tie bieži ir emocionāli stāsti no “sava skatupunkta”, kuros fakti sajaukti ar puspatiesībām. Pamatvēstījums atkārtojas – Latvijā viss ir slikti. Un, ja lietotājs sāk skatīties šādu saturu, “tad tas ir viss, ko cilvēks redzēs”. Pasmejamies, ka ideālā pasaulē pirms vēlēšanām sociālos tīklus varētu vienkārši izslēgt. Reālajā – atliek atcerēties, ka informācijas telpa nav neitrāla. Ko darīt, lai neapjuktu? Pārbaudīt, salīdzināt, nepārpublicēt neko impulsīvi. Ja kaut kas izklausās pārāk šokējoši, lai būtu patiesība, ļoti iespējams, tā arī ir. Nestrīdēties komentāros, jo arī dusmīgs komentārs baro algoritmu. Un nepaļauties uz sociālajiem tīkliem kā vienīgo informācijas avotu. “Tas nav viegli,” Evita piebilst. “Bet citādi mēs ļoti viegli varam nonākt situācijā, kurā vēlēšanu rezultātus nosaka nevis fakti, bet emocijas un meli.”
Komentāri