Pēc Raunas novada domes ierosinājuma top dabas lieguma “Raunas Staburags” dabas aizsardzības plāna izstrāde. “Mums ir svarīgi vispirms jau apzināties, kas atrodas aizsargājamajā teritorijā, tad varēsim saprast, ko te drīkst darīt, kā Raunas Staburagu un apkārtni iesaistīt tūrismā,” saka pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko.
Raunas Staburags ir sacementējušos saldūdens kaļķiežu jeb šūnakmens krauja. Tā ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur avotkaļķi izgulsnējušies, veidojot klintij līdzīgu atsegumu, kas joprojām ir aktīvs un kur notiek avotkaļķu izgulsnēšanās. Raunas Staburags ir arī viena no Eiropas Savienībā nozīmīgākajām prioritāri aizsargājama biotopa “Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus” atradnēm valstī. Patlaban veikti apsekojumi, izdarīti secinājumi, vēl šogad dabas aizsardzības plāns tiks nodots apspriešanai iedzīvotājiem. 21,65 hektārus teritoriju veido vairāk nekā desmit īpašumi, trīs no tiem pieder pašvaldībai. Dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītājs Ilmārs Bodnieks pastāstīja par paveikto, par kopsakarībām, par to, kas atrodas Raunas Staburagā un apkaimē.
Eksperte Ilze Čakare uzsvēra, ka kādreiz biotopu izvērtēšana bijusi tikai ap Staburagu, tagad plašākā apkārtnē. Tapusi precīzāka karte. Eksperte izstaigājusi visu teritoriju, fiksējusi, kas kur atrodas. Vērojumu un secinājumu ir daudz. “Caur vienu biotopu ved tūristu taka, ir jādomā, kas ir bīstams koks un kas vajadzīgs dabai. Lai saglabātu meža biotopus labākā kvalitātē, nav vēlams vecos kokus izzāģēt, bet tas tiek darīts. Ģeologi izdomājuši, ka varētu uz Staburagu doties no otras puses, bet tas nav savienojams ar biotopu. Tīrot mežu, žagaru kaudzes atstātas vietās, kur ir biotops. Žagari pūst un bojā biotopu. Cilvēkam licies, ka biotops ir tikai Staburags, ne visa teritorija,” pārdomas izteica Dace Čakare.
Raunēnieši pastāstīja, ka tiem, kuri uz Staburagu brauc pēc GPS koordinātēm, piebraukšanai tuvākais ceļš tiek parādīts no Staburaga kraujas. Tad tūristi pa klinti rāpjas lejā. Pašvaldība apņēmās konsultēties ar karšu uzturētājiem, jo tās neatbilst reālajai situācijai.
Speciālisti vērtēja, kas pie Staburaga dzīvojis un audzis agrāk, kas tagad. Speciālisti pieļauj, ka kādreiz Staburaga apkaimē bijušas dolomīta akmeņlauztuves. Redzami akmens bluķi, uz kuriem aug sūnas un aizsargājamā paparde.
Upes krasts ir ar kaļķainiem avotiem. Upes nav izcili bagātas, straumi kavē sagāzumi, bet tos var izvākt. Problēma, ka visā liegumā ir trīs četras vietas, kur upē tiek ņemts ūdens. Dabas liegumā to darīt nedrīkst. “Tagad tas nav aizliegts, bet nav ieteicams tā darīt,” bilst eksperte.
Gadu desmitiem Raunas Staburags saistīts ar Alpu kreimuli. Eksperte pasaka skaidri – tā tur neaug, neviens arī to nav redzējis. Ekspertiem savi vērtējumi, zemes īpašniekiem savi.
Raunēnietes Lilitas Blūmas īpašums arī atrodas Staburaga aizsargājamajā teritorijā. “Mani interesē, ko varēšu darīt savā īpašumā, ko ne. Tas jāzina,” “Druvai” atzīst Lilita Blūma.
Eksperti ar pašvaldības speciālistiem vēl apsprieda citus jautājumus, un tad ikviens interesents varēja doties pastaigā pa Staburaga apkārtni ekspertu pavadībā, kā arī uzzināt viņu viedokli kaut vai par to, vai lapas, kas sakrīt uz Staburaga, nebūtu jānogrābj, lai tās pūstot nebojā iezi. Tāpat tika runāts, kuri vecie koki saglabājami, kuri jāatstāj tepat, kā uzlabot tūristu iespējas apkaimē.
Jautājumu daudz, tos varēs skaidrot apspriešanā. Kā vēsta aģentūra LETA, tā sāksies nākamnedēļ – oficiālajā publikācijā “Latvijas Vēstnesis”norādīts, ka dabas lieguma “Raunas Staburags” dabas aizsardzības plāna publiskā apspriede sāksies 6. decembrī un ilgs līdz 29.decembrim. Tās laikā Raunas novada domē būs iespējams iepazīties plānu un tā materiāliem. Tāpat šajā laikā pašvaldībā varēs iesniegt rakstiskus komentārus un priekšlikumus par dabas aizsardzības plānu.
Savukārt 21.decembrī plkst.17 Raunas novada domes telpās notiks dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme.
Jāatgādina, ka dabas aizsardzības plāna izstrāde liegumam “Raunas Staburags” tika sākta maijā kā daļa no Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētās aktivitātes “Vietējās vides iniciatīvas”.
Komentāri