Par birokrātiju runā bieži. Aizvadītajā gadā ķērās vērsim pie ragiem un Ministru prezidente Evika Siliņa izveidoja birokrātijas mazināšanas rīcības grupu. To vada nevis kārtējais ierēdnis, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nu jau bijušais valdes priekšsēdētājs, tagad valdes padomnieks Jānis Endziņš. Viņš aģentūrai LETA raksturojis birokrātijas mazināšanas grupas galvenos uzdevumus.
“Trīs gadu laikā jāpanāk, ka Latvijā administratīvais slogs ir zemākais Baltijā un pēc trim gadiem Latvijas uzņēmēji birokrātisko slogu vairs nesauc par TOP 3 problēmu.
Protams, tas nav izdarāms uzreiz. Pirmkārt, pēc gada es gribētu redzēt atrisinātas 120 “mazās lietiņas”: kādas licences mazāk, kāda dokumenta mazāk, kādas skaņošanas mazāk. Tas solis varētu būt vidēji 10 “mazās lietiņas” mēnesī. Tādas vajag, lai mēs būtu tonusā, lai ierēdņi, politiķi un sabiedrība redzētu, ka lietas iet uz priekšu pareizā virzienā un var kustēties ātrāk. Šo konkrēto “mazo lietiņu” atrisināšana palīdzēs visiem noticēt, ka vīzija ir sasniedzama, un stiprinās atbalstu un iesaisti šajā Latvijai nozīmīgajā reformā.(..) Mēs strādājam ar pirmo “porciju” šādām konkrētām lietām, kuras ir iepriekš pieteiktas. Ceru, ka priekšlikumi turpinās ienākt,” saka J. Endziņš.
Jautāts, kuras būs tās 120 “lietiņas”, J. Endziņš atbild, ka “tur būs “rasols””.
“Jau šobrīd ir iesniegts diezgan daudz praktisku priekšlikumu dažādās jomās no dažādiem avotiem. Es arī aktīvi uzrunāju nozaru kompetences centrus – sniedziet priekšlikumus, bet, lūdzu, konkrēti. Lai nebūtu tā – šajā jomā ir liela birokrātija, maziniet! Tas, protams, arī ir noderīgi, bet, lai ātri virzītos uz priekšu, nepieciešama konkrētība – šī veidlapa ir lieka, to nevajag “tāpēc, ka” un, lai to grozītu, vajag izmaiņas tajos un tajos valdības noteikumos, tajā un tajā punktā.
Priekšlikumus varēs iesniegt ne tikai politikas veidotāji (ministrijas), iestādes vai NVO, bet ikviens, kuram šis jautājums rūp. Pavisam drīz būs publicēta mājaslapa www.atmetambirokratiju.lv, kur cita starpā būs forma priekšlikumu iesniegšanai,” pastāsta birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs un norāda, ka sāk virzīt lietas, kuras ir vissagatavotākās, saprotamākās un kuras nav politiski ļoti sarežģītas. “Tātad ne Stambulas konvencijas tipa jautājums, bet vienkāršas, pašsaprotamas lietas. Un, laikam ejot, sarežģītību “griezīsim uz augšu”,” pauž J. Endziņš.
Kā otru nozīmīgu darbības virzienu viņš nosauc tāda kā filtra veidošanu katram normatīvajam aktam. “Šajā nolūkā katram normatīvajam aktam, kurš skar šo jautājumu, jāaprēķina pozitīvais vai negatīvais administratīvais slogs eiro izteiksmē. Valdībā to daļēji jau dara vairākus gadus. Saeimā šādus aprēķinus šobrīd neveic. Izmaiņa, kuru vēlos panākt, ka gan sabiedrība, gan lēmuma pieņēmēji ikdienā redz, kāda ir konkrētā lēmuma “cena” no administratīvā sloga viedokļa un kāda izskatās administratīvā sloga “bilance” valdībai, ministrijai, Saeimai un Saeimas komisijai. Es ceru, ka šis virziens palīdzēs vismaz piebremzēt jauna birokrātiskā sloga radīšanu,” atklāj J. Endziņš un pastāsta, ka rīcības grupā jau iepriekš izdarīts pietiekami daudz konkrēta.
“Piemēram, būvniecībā šķūnīšus mājās var būvēt bez liekiem papīriem, kas ir labi un pareizi. To iniciējām jau pirms laiciņa. Taču, neraugoties arī uz to, kas tiek darīts šajā laikā, jā, diemžēl vēl aizvien administratīvais slogs nevis samazinās, bet kopumā aug. Tas arī ir iemesls, kāpēc šis virziens ir prioritārs,” uzsver birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš.
Vēl jāpiebilst, ka atlīdzību par darbu J. Endziņam kā arī reformai nepieciešamos tehniskos izdevumus trīs gadu garumā apņēmusies finansēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Citi rīcības grupas dalībnieki saņem algu par saviem pienākumiem tiešajā darbā, papildu samaksas par dalību rīcības grupā nav.
Komentāri