Raksti

Skolās

Prasmes skolotājiem un skolēniem

Sagaidīšana. Matemātikas skolotājas Agrita Bartuseviča un Anita Slaidiņa līdz ar citiem Cēsu novada pedagogiem pirms skolotāju konferences tika cienātas ar saldumiem, raisot svētku noskaņojumu, kaut konferencē netrūka arī nopietnu domu par mācību gadā gaidāmo darbu.
Foto: Indars Krieviņš

Šo mācību gadu skolotāji Cēsīs un Līgatnes pilsētā, skolotāji mācību iestādēs Amatas un Priekuļu pusē, Pārgaujā, Raunā, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā sāka ar vienādu vēstījumu – darbs mācību iestādēs prasīs ļauties lieliem pārmaiņu procesiem.

Pedagogi tika aicināti noskaņoties tiem. Ne viss, kas kādreiz augstskolā mācīts, lai strādātu kā progresīvs skolotājs, ne viss, kas jau pieredzēts un izmēģināts, lai audzēkņi mācībās sasniegtu labākus rezultātus, būs noderīgs tālākai izmantošanai pedagoģijā.

Šis mācību gads Latvijā paies, veidojot un pieņemot zināšanai jaunu mācību saturu. To informāciju, ko mūsdienu bērni var mirklīgi atrast un izmantot paši ar mūsdienu tehnoloģiju dotajām iespējām, skolai neesot vērts uzspiest, likt iegaumēt. Kā daudzi to kādreiz, skolā mācoties, darījuši – iekalt. Skolas saņems uzdevumu veidot audzēkņos lietpratības un caurviju prasmes. Kā to panākt – uzdevums, kuru risinās pedagogi.

Konferencēs, kas augustā notika Cēsīs un Līgatnē, pedagogi pārmaiņām profesionālajā darbībā tika gatavoti ar domu, ka daudz no tā, kas dzīvi padara komfortablu, piemēram, apmierinātība ar savu profesionālo darbību, sasniegumiem pedagoģijā, tagad var pazudināt. Arī augstu profesionalitāti sasniegušie skolotāji tika rosināti noskaņoties ar ieinteresētību sekot līdzi tam, kādas pārmaiņas mācību saturā šajā mācību gadā izstrādās speciālisti. Pēc tam tā būs skolu ikdiena, veidojot stundas, kuras balstītas jaunajā saturā.

“Dzīve nav perfekta, nevar prasīt no skolas, lai tā būtu perfekta,” lauku skolotāju auditorijai sacīja Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska. Viņa lika aizdomāties, ka izglītības sistēmas problēma ir tā, ka, tēlaini izsakoties, skolā audzēkņiem visu saliek pa plauktiņiem, pieaugušie pasniedz vajadzīgo, neliekot to meklēt un atrast pašiem skolēniem. Taču tieši tā mācību apgūšana paredzēta nākotnē.

Aizejot no skolas, dzīvē, nekas nebūs tik vienkārši – pa plauktiņiem salikts, kur ķīmiju māca un atprasa viena skolotāja, bet matemātiku cita. Pedagogi tagad aicināti izzināt metodes, kā mūsdienu skolēnos attīstīt caurviju prasmes, spēju apjaust, kur dzīvē pielietos zināšanas, kas gūtas gan ķīmijas un fizikas stundās, gan mācoties latviešu un angļu valodu.

Pēc centralizēto eksāmenu rezultātu publiskošanas šovasar Latviju pāršalca vēsts, ka skolu beidzējiem ir pārāk vājas spējas risināt matemātikas uzdevumus. Netipiski pasniegtus uzdevumus risināt spēj un prot pārāk maz jauniešu. Cēsīs novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina konferences dalībniekus mierināja, ka matemātikas eksāmenu rezultāti nepaaugstināsies vēl gadus trīs. Tā tam esot jābūt. Skolotājus nav jāvaino. Eksā­menu uzdevumus jau tagad sastāda tā, it kā skolēni mācījušies pēc lietpratības un caurviju principiem, kurus skolās sāks ieviest tikai no 2018. gada. Pieredzējusī speciāliste uzskata, ka eksāmenu vidējie rezultāti vēl gadus trīs nepaaugstināsies. Tas varot notikt tikai pēc laika, kad izglītības iestādes būs strādājušas ar jauno mācību saturu, izmantojot jaunākās mācību metodes, un skolēnos būs veidojušās prasmes izmantot zināšanas, tajā skaitā matemāti­-kā, arī tad, ja uzdevumi formulēti citādi, nekā ikdienā pierasts redzēt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *