Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Laila no Liepas un Karači

Sarmīte Feldmane
16:58
12.08.2015
150
74k5138 400 X 600 1

Bijusī liepēniete Laila Brence ar ģimeni, kurā audzina trīs bērnus, dzīvo Karači, Pakistānā. Viņa ir muslima.

– Par islāmu maz zinām un daudz runājam. Kā islāms atnāca pie jums?
– Studēju Amerikā angļu valodu un literatūru. Biju kristiete. Apkārt bija daudz studentu, arī islāmticīgie. Muslimi izceļas starp amerikāņiem, nedzer, nepīpē. Mani ieinteresēja viņu dzīves uztvere. Stāstīju viņiem par kristietību, daudz diskutējām. Sapratu, ka islāms mani saista, tā vērtības arī man ir svarīgas.
– Ietekmēja arī Saifs, nākamais vīrs?
– Sapratām, ka mums dzīvē svarīgākās ir ģimenes vērtības. Apprecējāmies, kad vēl nebiju pieņēmusi ticību, jo neuzskatīju, ka laulības ir pietiekams iemesls, lai mainītu reliģisko pārliecību. Viss notika pamazām. Daudz lasīju par islāmu un sāku saprast, ka abas reliģijas nemaz nav tik atšķirīgas, kā sākotnēji bija licies. Daudz kas mainījās, vispirms jau pati, jo mainījās mana attieksme pret dzīvi. Nebija viegli par to stāstīt radiem, draugiem, kuri nesaprata. Tikai ar laiku pieņēma manu izvēli. Dzīvoju Pakistānā, starp vīra radiem jūtos laimīga. Ģimenē mani ļoti labi uzņēma. Saifs atšķirībā no trim brāļiem neapprecēja vecāku izraudzītu līgavu. Muslimām precoties nav jāmaina uzvārds. Citas to dara, citas ne. Aizvien esmu Laila Brence.
– Islāma tradīcijas mums šķiet pārāk skarbas, daudzās lūgšanas, tik daudz ko sieviete nedrīkst darīt.
– Islāmā nav kristietībā uzsvērtā, ka Ieva kārdināja Ādamu, Dievs viņus sodīja un izraidīja no paradīzes. Viņi saprata, ka pārkāpuši likumu un lūdza piedošanu. Viņi kļuva par pirmajiem cilvēkiem uz Zemes. Katram cilvēkam dzīves laikā jāizjūt kārdināšana un jāpierāda, ka viņš spēj stāties pretī. Kristietība runā par iedzimto grēku, islamā netiek uzskatīts, ka Ievas un Ādama nepaklausība aizliegumam tiek mantota nākamajās paaudzēs. Islāms uzskata, ka katrs cilvēks pats ir atbildīgs Dieva priekšā par savā dzīvē izdarīto.
Islāms ir dzīvesveids – visa sadzīve rit noteiktā ritmā. Dienā ir piecas lūgšanas. Nav tā, kā tiek uzskatīts, ka sievietes tiesības ir ierobežotas. Arī Korānā teikts – patiesi musulmaņiem un musulmanēm, ticīgajiem un ticīgajām, paklausīgajiem un paklausīgajām… Visur sieviete ir līdzvērtīga vīrietim. Viņai ir tās pašas iespējas, kas vīrietim. Sievietēm ir savi peldbaseini, kur iet peldēties. Jā, viņas neiet kopā ar vīriešiem. Nav tā, ka sievietei tiek uzspiests ar kādu precēties, viņa var pateikt – nē. Sievietēm ir tiesības pieprasīt šķiršanos, ja tas kļūst nepieciešams. Sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem arī attiecībā uz atalgojumu, ko viņas saņems aizsaulē. “Bet, ja kāds, ticīgs būdams, izdara kādus labus darbus, vai viņš ir vīrietis vai sieviete, – tad tie ieies paradīzē un viņiem nenodarīs netaisnību pat dateles kauliņa plēves lielumā.” Ar atsegtu galvu sievieti drīkst redzēt tikai citas sievietes, vīrs, tēvs, brālis, brāļa dēli, māsas dēli, tēvoči. Burkas ir praktiskas smilšu vētrās. Sievietes tās neuzskata par apgrūtinājumu, tās valkāt ir pašsaprotami. Kad ar bērniem, kuri jau bija paaugušies, atbraucu uz Latviju, viņi brīnījās, kāpēc sievietes staigā plikas. Sievietes ķermeņa apsegšana ir domāta, lai pasargātu sabiedrību no grēkiem. Tas ir mans kā sievietes pienākums Dieva priekšā. Ķermeņa apklāšana ir arī cieņas izrādīšana sievietei – apkārtējie uztver viņu kā personību, nevis citādi. Varu teikt, ka tik daudz cieņas, cik islāms dod sievietei, nezinu nevienā citā reliģijā. Vīrieša ķermenim arī no ceļgala līdz nabai jābūt apklātam.
-Vai sievietēm šķiet pašsaprotami, ka vīram ir vēl citas sievas?
– Mana vīra rados katram vīrietim ir tikai viena sieva. Sievietes uzskata, ja vīrietim ir vairāk sievu, katrai no viņām ir mazāk rūpju par vīru.
– Kas jūs kaitina ikdienā?
– Tas, ka nekas nenotiek laikā. Nekad neviens iepriekš nepiezvana un nepasaka, ka nāks ciemos, vienkārši ierodas. Gandrīz nekad nevar saplānotos darbus izdarīt. Ja rietumnieki dara neiespējamo, lai nokārtotu savu dzīvi, tad muslimi lielu daļu stresa liek Dieva rokās. Viņi apzinās, ka pašu spējas nav perfektas, jo perfekts ir tikai Dievs. Tīri sadzīviski tas izpaužas aptuveni tā: es, piemēram, apsolu, ka paveikšu kādu konkrētu darbu trīs dienu laikā, un šim solījumam pievienoju – ja Dievs to tā būs nolicis.
– Muhamedu nedrīkst attēlot mākslā?
-Musulmaņi tic, ka Dievs ir transcedentāls un dabā nav sastopams fiziskā formā. Korānā ir neskaitāmi Dieva raksturojumi – visaugstsirdīgākais, visžēlīgākais. Tāds viņš ir, bet nekur nav teikts, kāds viņš izskatās. Viss dzīvais ir atšķirīgs no Dieva. Lai pasargātu no elkdievības, islāma mākslā dzīvas būtnes netiek attēlotas. Mākslinieki glezno ainavas, dabu, ornamentus, tā paužot savas emocijas, domas.
– Jūs arī strādājat, esat tulkotāja.
-Strādāju žurnālā “Hiba”. Tas ir ģimenes žurnāls. Sievām nav finansiāli jāuztur ģimene. Tas ir vīra pienākums. Precētas sievietes var brīvi izvēlēties, vai viņas grib piedalīties mājsaimniecības izmaksu segšanā. Mana latviski tulkotā Naimas B. Robertas grāmata “No manu māsu lūpām” dod atbildes uz daudziem jautājumiem par sievietes dzīvi, vietu sabiedrībā islamā pasaulē.
Ļoti gribētos iztulkot pravieša Muhameda dzīvi, jo šādu tulkojumu nav.
-Kā pavadāt laiku Latvijā?
-Ciemojos pie mammas Liepā, tiekos ar draugiem.
-Ievērojat lūgšanu reizes?
-Cik iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
12

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
102

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
68

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
117

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
27

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
302
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
50
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi