Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Ciemojoties acteku un inku zemē

Agita Liepiņa
12:20
05.01.2016
7
Pingvini 1

Dienvidamerika latvietim parasti asociējas ar tango dzimteni Argentīnu vai futbolista Peles mītnes vietu Brazīliju. Tad vēl acteku un inku impēriju traģiskais gals, kafija, kakao, kukurūza, tabaka un vēl citi priekšstati par tālo kontinentu. Bet, kā patiesībā dzīvo cilvēki un kāda dzīvnieku un augu valsts raksturīga šim reģionam, to devās iepazīt cēsniece Selga Goldmane. “Gribēju apceļot Jaunzēlandi, bet “Impro” ceļojumu katalogā ieraudzīju vilinošu ceļojumu ar nosaukumu “Pa Magelāna pēdām”. Tā kā maršruts ietvēra daudzveidīgu Dienvidamerikas dabas iepazīšanu, tad izlēmu par labu vēl neiepazītai zemei.”

Ceļojums sākās Buenosairesā un ilga trīs nedēļas, iepazīstot Argentīnas, Čīles, Urugvajas un Folklendu salu ostas pilsētas un piekrastes teritorijas. Turklāt ceļošanu jo patīkamāku darīja kuģošana greznā kruīza kuģī gar Dienvidamerikas krastiem apkārt visai Patagonijai.

“Uz kuģa pavērās vesela pasaule: spēļu zāles, teātra un koncertzāles, baseini un pirtis, veikali un restorāni. Grezni, skaisti un izsmalcināti. Apmeklējām mākslas izstādes, lekcijas par ostu pilsētām, tango nodarbības un spāņu valodas stundas, šovus un izrādes.Uz kuģa bijām ap divtūkstoš pasažieru. Skanēja dažādas valodas. Visvairāk gan angļu. Bija dienas, ko pavadījām, baudot izklaides uz kuģa, kā arī bija tā saucamās krasta dienas, kad uz kuģa tikai nakšņojām,” tā Selga.

Ceļojuma maršruts ietvēra tālā kontinenta atšķirīgo augu un dzīvnieku valsts apskati. “Nepierasti bija tas, ka, dodoties uz dienvidiem, klimats kļuva vēsāks un augu valsts nabadzīgāka. Atšķirībā no Ziemeļeiropas iedzīvotāju priekšstatiem, ka dienvidos ir silts, aug palmas un tajās laiskojas pērtiķi, Dienvidamerikas dienvidos vasarā ir vēsi, jo pēc nieka simts kilometriem ir Antarktīda,” skaidro Selga.

Par redzēto ceļotāja neslēpj sajūsmu: “Pingvīni bija fantastiski. Redzējām Džentū, Magelāna un karaliskos pingvīnus.Droši, nāca klāt, lai pārliecinātos, vai saujā neslēpju kādu zivtiņu. Pingvīnu kopienas dzīvi varētu vērot stundām. Bija arī citas putnu sugas: pelikāni, kondori, jūras kraukļi. Pirmo reizi aplūkoju melnkakla gulbjus.Dzīvniekus, ko cēsnieki pieraduši redzēt “Rakšu” saimniecības aplokos, redzējām savvaļā – lamas, alpakas, guanakas. “

Krāšņu un acīm baudāmu skatu sniedza daudzveidīgie košumkrūmu stādījumi dažādo Dienvidamerikas valstu pilsētās. Buenosairesas parkos burvīgi rozā ziedi plauka kokvilnas kokos.

“Redzējām arī izdzisušo Osorno vulkānu, tikpat skaistu un varenu kā Japānas Fudzi. Vulkāna virsotni klāj ledus un sniegs, bet pakājē zaļo dārzi, kurus iekopuši kārtību mīlošie vācu ieceļotāju pēcteči, tāpēc šis zemes stūrītis tiek dēvēts par Dienvidamerikas Švarcvaldi,” tā Selga.

Neaizmirstams bijis kuģojums gar Horna ragu. Civilizētās pasaules vistālākais dienvidu punkts un Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu rags atrodas vietā, kur tiekas Atlantijas un Klusais okeāns. Vēl iespaidīgāku šo pasākumu darīja fakts, ka mainīgo laikapstākļu dēļ ne visiem iespējams piekļūt šim zemes stūrim. “Bet mums paveicās, laiks bija samērā labs, un kuģis droši apbrauca Horna ragu,” palepojas cēsniece un turpina: “Pie Ušuaijas, kas ir vistālākā dienvidu pilsēta, devāmies uz Ugunszemes dabas parku, kura teritorijā atrodas vistālāk uz dienvidiem esošā pasta nodaļa, no kurienes, ar Argentīnas valsts pasta zīmogiem apstiprinātas, izsūtījām pastkartes. Tā teikt, patiešām no pasaules malas.”

Iepazīto valstu arhitektūru veido vēsturiski radusies kultūrvide. Spāņu un portugāļu pēcteči gadsimtiem veidojuši savu pilsētvidi Argentīnā, Urugvajā. Buenosairesā ieklīdām itāļu kvartālā, kur ar minimāliem līdzekļiem radīta koša un daudzkrāsaina krodziņu un veikaliņu pasaule. Savdabīgais vides šarms un tango soļi ielās pārsteidza un apbūra. Šeit noteikti vērts atgriezties vēlreiz. Izkāpjot Folklendu salās, pārņem sajūta, ka esi nokļuvis Lielbritānijā, un kā nu ne? Te taču angļu pārvaldīta teritorija,”smaida Selga. Visur daudz ziedu un košumkrūmu, īpaši krāšņas rozes un lupīnas. Ziedus mīlošajam latvietim tā tīkama aina.

Selga kā vienu no iespaidiem bagātākajām dienām min brīdi, kad zirga mugurā devās apskatīt Andu kalnus. Sešu stundu ilgais jājiens izvērtās par nopietnu pārbaudījumu, un nākamajā dienā apsēsties varēja tikai ar grūtībām.

Ceļojums, nenoliedzami, bija baudījums arī garšas kārpiņām. “Čīlē dzēru labāko kafiju savā līdzšinējā mūžā – aromātisku un stipru. Jūras veltes, ko dāsni piedāvāja vietējos krodziņos, bija fantastiski garšīgas.Un steiks – īstens gardums gaļas cienītājiem. Arī kuģa pavāri rūpējās, lai apmierinātu visizsmalcinātāko gaumi, un gastronomiskie svētki sākās jau pussešos no rīta, lai turpinātos līdz vēlai naktij,” tā ceļotāja.

Tālais brauciens izkristalizējis atziņu: “Ir jāmācās spāņu valoda, tad ceļošana šajā pasaules daļā būs tīkamāka.”
Katra ceļojuma diena bija tik piesātināta, ka ir atsevišķa stāsta vērta, un tajā būtu neaizmirstami iespaidi.” Evas Peronas kapavieta, Karlosa Gardela tango, Maipo ielejas vīni, pasaulē vējainākā Magdalēnas sala, jūras lauvas Valdes pussalā un, protams, grupas vadītāja Kaiva, ar kuru kopā varētu iet caur uguni un ūdeni,” bagātīgo iespaidu gūzmu neslēpj S. Goldmane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
8

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
125

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
68

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi