“Kad televīzijā rāda tos atnācējus, kas stāv pie Polijas robežas, kļūst viņu žēl.Laiks taču ir auksts, mitrs, nemīlīgs, bet viņiem nav ne vietiņas, kur patverties. Taču tajā pašā laikā man jādomā, ka cilvēki var tik neapdomīgi doties tūkstošiem kilometru prom no savas dzimtās vietas, nezinot, kas viņus sagaida. Un vai tad tie ir bēgļi? No kā viņi bēg? Un, ja jau bēg, kāpēc nevar palikt Baltkrievijā, kur taču nav kara un neviens viņus nevajās. Lai prasa patvērumu tur,” sprieda seniors, politikas vērotājs.
Komentāri