“Biju pieradusi, ka katra mēneša pirmajās nedēļās saņēmu pašvaldības avīzīti. Mums, vecākajai paaudzei, tā interesē, gribam izlasīt, kas novadā notiek. Šogad izdevumu vēl neesam saņēmuši, vai tad no šī gada vecajos novados savas avīzītes vairs nebūs?” vēlējās uzzināt vecpiebaldzēniete.

“Cēsis tiek pieteikta kā pilsēta, kas draudzīga gājējiem, bet šoziem gan to nevaru teikt. Man ir mazs bērns, kas vēl vedams ratiņos. Pa ietvēm daudzviet neiespējami izbraukt, vai nu tās iztīrītas tik šauri, ka ar ratiņiem nevar izbraukt, vai ledus, sniegs ir tik bedrains, ka bērns tiek ļoti kratīts. Turklāt ratiņus pastumt arī ļoti grūti. […]

“Tagad, kad ielas tik slidenas, gājējiem pie pārejām arī vajadzētu būt uzmanīgākiem. Nedrīkstētu šķērsot pāreju, redzot, ka automašīna jau pavisam tuvu. Tagad grūti nobremzēt arī, ja brauc ar pavisam mazu ātrumu. Esmu novērojis, ka īpaši gados jauni cilvēki iet pāri ielai, pat nepaskatoties, vai netuvojas kāds spēkrats. Protams, gājējam ir priekšroka, īpaši uz pārejas, taču […]

“Valdība saka, ka PVN samazinājums elektroenerģijai būs pārāk devīgi, jo atbalstu saņems arī turīgie, taču jāņem vērā, ka elektrības sadārdzinājums visiem pazeminās dzīves līmeni. Turklāt visas preces un pakalpojumi arī būs dārgāki, pat ārstēšanās. Domāju, PVN samazināšana kopumā būtu labs risinājums,” sacīja lasī-tājs L.

“Ja visiem būs obligāti jā­nē­sā tās dārgās maskas, tad daži vienkārši nevarēs ne ieiet veikalā, ne braukt ar autobusu. Tiem, kas mēnesī saņem vairākus tūkstošus, visticamāk, nav saprotams, ka arī dažu eiro papildu izdevumi mēnesī var būt daudz. Tādā situācijā ir ne vien mazturīgie, bet arī tie, kas iztikuši bez pabalstiem, īpaši tagad, kad dārgāk […]

“Tagad tik dažādi runā par izslimošanu ar Covid-19 un tam sekojošu balstvakcināciju. Dažās ziņās stāsta, ka uzturošā deva vajadzīga tūlīt pērc pārslimošanas, citās, ka tā vispār vairs nav nepieciešama. Man šķiet, ka nepieciešams skaidri, nepārprotami informēt, kas jādara. Citādi pat tie, kuri piekrīt zinātnes atziņām, ka vakcinācija nepieciešama, atmetīs ar roku neskaidrību dēļ,” pārdomās dalījās […]

“Cik labi, ka tie, kam vakcinācijas sertifikāts, var apmeklēt izstādes un koncertus. Tie tumšajās ziemas dienās ir kā spirdzinošs saules stars. Un prieks, ka mūsu novadā pieejamas plašas kultūras iespējas,” sacīja lasītāja R.

“Cēsīs ir lieliska vēstures ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs” par pretošanos okupācijas varām no 1940.līdz 1957.gadam, lieliski pētījumi, bet tā īsti neko plašāku un dziļāku nav gadījies redzēt par barikāžu laiku. Arī tas ir ļoti būtisks periods mūsu vēsturē, tā bija pašu vēlētās varas aizstāvēšana un reizē pretošanās okupācijas varai, turklāt rezultāts bija uzvara, sava Latvijas valsts. […]

“Tā kā vēl ir labdarības laiks, kad privātpersonas un uzņēmumi vairāk atvērti ziedošanai, lūdzu, vai kāds nevarētu ziedot kādas metāla plāksnes un konstrukcijas, lai ar tām nosegtu Cēsu dzelzceļa tilta apakšu, no kura slapjā laikā uz gājējiem līst netīrs ūdens. Tāpat vajadzētu ierīkot kādu aizsargu gar ietvi, lai šaurajā vietā zem tilta automašīnas neapšķiestu gājējus,” […]

“Atkalas laikā ļoti slidenas ir flīzes, gājējam gandrīz riskanti iet pa noflīzētiem laukumiem. Savulaik bijusi laba doma, ka ārtelpas flīžu materiālam varētu likt klāt gumiju, ko iegūst, samaļot nolietotās riepas. Tas būtu noderīgs risinājums, jo gumija jau neslīd,” pastāstīja seniors.  

“Gribu pateikt paldies “Sa­dales tīkla” vīriem, kas Vaives pagastā naktī no 27. uz 28.decembri operatīvi saremontēja bojājumu elektroapgādē. Un kopumā uzņēmums strādā kvalitatīvi, atbildīgi un ar sapratni par klientu problēmām,” atzina vaivēnietis.

“Vienu lietu nesaprotu. Latvijai taču ir dabas dota gāzes krātuve, kāda nav citviet Baltijā. Kāpēc mēs neprotam izmantot tās iespējas, lai regulētu gāzes tirgus cenu? Vai tā ir mūsu neprasme vai kādu cilvēku intereses?” sacīja lasītājs J.  

“Dzirdu, ka televīzijā stāsta par apkures atbalstu tiem, kas nespēj samaksāt, tikai nekur nedzirdu, kā tam jāpiesakās. Ceru, ka “Druva” var palīdzēt to noskaidrot,” pauda kāds daudzdzīvokļu nama iemītnieks.

“Paldies Cēsu Sociālā dienesta darbiniekiem, Festivāla ielas rūķiem par Ziemassvētku apsveikumu. Ļoti iepriecina, ka mūs, vecāko gadagājumu, atceras,” sacīja cēsnieki Vija un Jānis no Festivāla ielas.    

“Visu Veselavas vecļaužu vārda saku paldies sieviešu kluba “IEVA” meitenēm par riekšaviņu prieka, ko viņas mums dāvāja Ziemassvētkos. Mīļš paldies labajām rokām, kas to visu sarūpēja. Lai pa sniegoto ceļu pie viņām aizbrien kāds labais rūķis un aiznes vēlējumu Jaunajā gadā. Turieties veselībā, mīlestībā, dzīvespriekā!” pateicības vārdus pauda seniore no Veselavas pagasta.

“Izlasīju “Druvā” veselības ministra Pavļuta viedokli, kurā amatpersona saka, ka Latvijā cilvēki vieglprātīgi izturas pret savu veselību. Tas izraisīja sašutumu. Vai vispirms nevajag sakārtot sistēmu tā, lai cilvēkiem būtu pieejami valsts apmaksātie pakalpojumi, pēc tam gudri spriest? Esmu piemērs, cik grūti saņemt medicīnisko palīdzību. Man radās veselības problēmas. Ārsts nosūtīja uz ehokardiogrammu. Lai tiktu uz […]

“No Vecpiebalgas uz Cēsīm ar sabiedrisko transportu var aizbraukt bieži, bet no Jaunpie­balgas tikai divas reizes dienā. Cēsis ir novada centrs, vajadzētu parūpēties, lai jaunpiebaldzēni turp var aizbraukt biežāk,” atzina piebaldzēns.

“Kopā ar jaunāko dēlu, kurš pēc 17 gadu dzīvošanas Lielbritānijā atgriežas Latvijā, kārtojām dažādas formalitātes, kas ne vienmēr ir viegli risināmas. Pēcpusdienā, laikam jau krēsloja, izlēmu pie reizes ieiet Cēsīs Valsts meža dienestā, cerot nokārtot arī sev nepieciešamos jautājumus. Biju patīkami pārsteigta, ieraugot novadniekus no Piebalgas Jāni Rubeni un Ivaru Alksnīti, kas sagaidīja ar sirsnīgu […]

“Mums, kas Cēsīs dzīvo Vācu kapu apkaimē, ir liels lūgums Ziemassvētku vecītim- ieskrūvēt jaunu spuldzi laternā, kas atrodas pie autobusu pieturas “Miera iela”. Neomulīgi ne tikai tumsā gaidīt autobusu, nevar arī izlasīt maršrutu un reisu sarakstu, turklāt tumsa ir pieturvietā gan vienā, gan otrā ielas pusē,” teica lasītāja M., piebilstot, ka tāda situācija jau ir […]

“Esmu ievērojusi, ka bruģis ir daudz slidenāks nekā asfalts. Varbūt mūsu klimatiskajā zonā nav nemaz tik pareizi lietot ielas un ietvju segumam bruģi. Protams, neesmu zinātāja, vai nav arī tāds bruģis, kuru gatavo no mazāk slīdoša sastāva, tāds gan derētu,”sprieda kāda Cēsu vecpilsētas iedzīvotāja.  

“Radio tagad ir akcija par vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, aicina ziedot naudu. Taču tepat Cēsīs, kur lielākoties vēsturiski dzīvo redzes invalīdi, par šiem cilvēkiem varēja parūpēties bez papildu līdzekļiem. Tik vien vajadzēja, kā padomāt par rūpīgāku ielas tīrīšanu ziemā,” atzina A.

“Portālos un televīzijā dzirdam tikai sliktas ziņas. Vismaz “Druva” stāsta arī par labo, padarīto. Prieks lasīt, ka mūsu slimnīca atjaunota, ka veidojas jaunas ražotnes, ka darbojas izdomas bagāti un rosīgi jaunieši,” teica lasītāja Z.

“Jauki, ka Latvijā ir četri gadalaiki, tikai spriežu, ka tie dārgi izmaksā. Vēl nesen tā sasniga, ka pat pilsētās pa ielām bija grūti izbraukt. Cik naudas neiztērēja, lai izšķūrētu brauktuves, notīrītu ietves. Un ja vēl sniegs jāizved! Faktiski tā ir naudas izmešana vējā, bet neko darīt, ielu malās ilgi arī sniegu nevar krāt. Taču nu […]

“Priecājos, ka atgriezusies koncertu dzīve. Protams, arī tiem, kuri drīkst apmeklēt pasākumus, proti, kuriem ir vakcinācijas sertifikāts, jābūt piesardzīgiem, jāievēro noteikumi. Taču kultūras pasākumus apmeklē tiešām kulturāli cilvēki, kas saprot situāciju un atbilstoši izturas. Nav taču tik grūti nomazgāt rokas, nedrūzmēties un valkāt sejas masku, ja gribi dzirdēt skaistu mūziku,” pārdomās dalījās seniore no Cēsīm. […]

“Tas, ka mācītāji varētu strādāt klātienē arī tad, ja nebūtu vakcinējušies pret kovidu, man liekas pavisam jocīgi. Vai tiešām atkal kā Orvelā – visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem? Cienu mācītājus, teologus, domāju, viņiem tiešām ir dziļas, vispusīgas zināšanas, izpratne par sabiedrību, tās procesiem, tāpēc jo vairāk pārsteidz, ka kāds nebūtu veicis […]

“Valstīs ar aukstu klimatu mājokļu apkures jautājumi būtu jārisina līdzīgi kā veselības aprūpe, proti, kaut kas jāfinansē no sabiedrības kopējiem līdzekļiem. Siltums taču ir tāda pati izdzīvošana kā veselība,” saistībā ar enerģētikas resursu cenu pieaugumu pārdomās dalījās lasītājs P.

“Nu tiesāšanai nodoti 20 muitnieki, kas strādājuši Terehovas muitas punktā. Prokuratūra stāsta, kā viņi slēpuši saņemtos kukuļus, kur glabāta nauda. Jābrīnās, ka tas bijis iespējams vēl pēdējos gados. Jau 90.gados taču visi saprata, ka muitnieki ņem kukuļus, sen jau to varēja izskaust, laikam nevienam nav bijusi politiskā griba to darīt. Bet varbūt viņiem augstākajos ešelonos […]

“Tagad, kad lielus pasākumus nerīko, pašvaldībai taču kāda nauda ietaupās. To vajadzētu izlietot labdarības mērķiem, piemēram, vecļaudīm, kas dzīvo vieni, kuplajām ģimenēm uzdāvināt lielāku Ziemassvētku dāvanu. Cilvēkiem, kam mēneša ienākumi nelieli, kuri dzīvo, kā teikt, no rokas mutē, kļūst arvien grūtāk. Elektrības cena ļoti palielinās, visi pārtikas produkti arī kļūst dārgāki,” vērtēja K.  

“Lielās snigšanas laikā Cēsīs ievēroju, ka daudzi namu saimnieki rūpīgi tīra ietves. Taču dažā vietā, kur redzams, ka ēkā neviens nemīt, gan krājās sniega kārtas. Tagad gan daudzus trotuārus tīra pašvaldība, tomēr, ja tas jādara ēku īpašniekiem, tad no viņiem vajadzētu lielāku atbildību. Tāpat, manuprāt, vajadzētu sodīt tos, kas atstāj automašīnu ielas malā tā, ka […]

“Tas kovida laiks cilvēkus padarījis neuzmanīgus, katrs dzīvojam savā pasaulē un daudz ko pašsaprotamu aizmirstam. Abiem ar vīru bija vajadzība vakarā atbraukt no Drabešiem uz Cēsīm. Visu mūžu visur esam braukuši ar savu mašīnu, bet pienāk laiks, kad dakteri vairs neļauj sēsties pie stūres. Aizgājām uz autobusa pieturu, bija jau tumšs, un gaidījām autobusu, kas […]

“Lasīju “Druvā”, ka Cēsu novadā nevienā iestādē, uzņēmumā nav “Covid-19” uzliesmojumu, taču pēc datiem mūsu pašvaldības teritorijā joprojām ir piektā lielākā saslimstība valstī. Žēl, ka nevaram saprast, vai ir kāds pagasts, kur vairāk slimnieku, vai inficēšanās notiek pilsētā. Gribētos jau detalizētākas ziņas,” sacīja lasītāja J.

“Paldies žurnālistei Sarmītei Feldmanei par rakstu “Piepildīt dienu kustībā” par skolotāju Siminaiti. Viņu ciena un ar viņas veikumu lepojas daudzas cēsnieku ģimenes. Skolotāja vienmēr pratusi būt līdzās, atbalstīt, īpaši grūtos brīžos. Viņu var apbrīnot un cienīt par izturību, spēju tikt pāri ļoti grūtiem brīžiem un saglabāt sevī gaišumu, labestību,” sacīja trīs “Druvas” lasītājas Vija, Maija […]

“Lasu par pasākumiem, kas notiek piemiņas vietās, par jaunu piemiņas vietu iekārtošanu un domāju, vai nav par daudz?    Izveidot jau var, bet tā taču ir jākopj. Nācies redzēt, ka šādas piemiņas vietas ir pamestas, nevienam nevajadzīgas, jo to uzstādītājs, iespējams, jau vairs nav šajā saulē, bet citiem tas neinteresē. Redzam taču, ka piemiņas pasākumos […]

“Jau gadiem katru rudeni, iestājoties tumšajam laikam, policija atgādina gājējiem par nepieciešamību lietot atstarotājus, vilkt atstarojošās vestes, bet situācija neuzlabojas. Gājēji pilsētās nezin kāpēc iedomājas, ka nevajag, bet patiesībā jūs arī uz gājēju pārejas nemaz tik viegli pamanāmi neesat. It īpaši ja tumšs apģērbs, kā tas pārsvarā gadījumu ir. Tāpēc tumšajā laikā, tāpat kā tagad, […]

“Dzirdu, kā gan Latvijā pazīstami cilvēki, gan ikdienas darba veicēji radio, televīzijā stāsta, cik tumšajā laikā ir svarīga gaisma, kā rudenī un ziemā vajag vairāk gaismas objektu, bet tajā pašā laikā vides aizstāvji vienmēr uzsver, ka enerģijas patēriņš un, šķiet, arī pati gaismošana mūsu planētai nemaz nav labvēlīga. Ne jau velti ieviesta arī Zemes stunda, […]

“Novembrī ik gadu domāju, vai Latvijā visi, kas izvieto svētku rotājumus, un arī tie, kas tādus tirgo, nevarētu vienoties, ka Ziemassvētku gaisotni sāk veidot tikai pēc valsts jubilejas. Saprotu, ka daudzviet pasaulē Ziemassvētku noskaņa parādās novembra vidū, bet mums taču ir īpaša situācija, mums jāsvin savas valsts dibināšana, un to nevajadzētu aizēnot ne ar ko,” […]

“Cēsu pašvaldība aicina piedalīties novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas sabiedriskajā apspriešanā, ar dokumentu projektiem iespējams iepazīties gan elektroniski, gan klātienē. Taču dokumenti ir sarežģīti, prasa papildu zināšanas, lai izprastu kopsakarības. Vai pašvaldībai nevajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem lasīt šos dokumentus. Proti, sagatavot kādas vadlīnijas, kā to darīt, kas galvenais, nu tādu kā konspektu, akcentējot kādas […]

“Lasu, ka vairākās Latvijas vietās pašvaldības uz svētkiem godināja iedzīvotājus, kas aktīvi darbojās sabiedrības labā. Cēsīs gan nekā tāda nav. Žēl. Vai tad trūkst cilvēku, kas bez atlīdzības rūpējas par kādu pilsētas un visa novada iedzīvotājiem svarīgu lietu? Manuprāt, viņiem vajadzētu pateikt paldies. Varbūt tagad, kad esam lielā novadā, vērts par tādu godināšanu padomāt?” rosināja […]

“Sirsnīgs paldies Cēsu novada pašvaldībai par Latvijas brīvības cīnītāju pieminekļa izgaismošanu Liepas pagastā Lāčplēša dienas vakarā. Tik skaisti izcelts tas bija pirmo reizi. Gaismas radīja patiesi svinīgu un reizē sirsnīgu noskaņu,” sacīja “Druvas” lasītāja, liepēniete B.

“Esmu pensionāre, aktīvā dzīve pagājusi. Tagad ir daudz laika vērot un salīdzināt, vērtēt. Redzu, cik daudz valsts atjaunotnes gados paveikts. Tepat mūsu pusē taču sakārtoti visu pagastu centri, prieks skatīties, kad vasarā braucu ekskursijā. Skolas izremontētas, kultūras nami, pagastmājas apkoptas, arvien skaistākas kļūst baznīcas. Uzpoš parkus, muižas nodod sabiedriskiem pasākumiem. Visu nemaz nevar uzskaitīt. Lai […]

“Kad televīzijā rāda tos atnācējus, kas stāv pie Polijas robežas, kļūst viņu žēl.Laiks taču ir auksts, mitrs, nemīlīgs, bet viņiem nav ne vietiņas, kur patverties. Taču tajā pašā laikā man jādomā, ka cilvēki var tik neapdomīgi doties tūkstošiem kilometru prom no savas dzimtās vietas, nezinot, kas viņus sagaida. Un vai tad tie ir bēgļi? No […]

“Šoruden novembrī laiks ir tik silts, ka vērts doties pastaigās. Cēsīs dzīvojot, redzu, ka pilsētā ierodas tūristi. Droši vien valsts svētkos pilsētā būs ciemiņi, ģimenes, kas vēlēsies atzīmēt Latvijai nozīmīgu vēstures notikumu. Pilsēta un Pils parks ir ļoti piemēroti pastaigām, lai ievērotu arī epidemi­oloģiskos noteikumus. Mani kā cēsnieci pārsteidzis tas, ka šajā laikā jau aizvērtas […]

“Piekrītu lasītājai M.Ratniecei, kas pateicās Agrai Bērziņai, skolēnu dziesmu un deju svētku organizatorei, par skaistajiem koncertiem, ko varējām noskatīties televīzijā. Arī es ar gandarījumu skatījos bērnu priekšnesumus, redzēju mirdzošās acis, smaidus. Taču vissvarīgākais, ka svētku tradīcija netika pazaudēta, ka atrada veidu, lai no aprites neizkristu vesela paaudze,” viedoklī dalījās seniore, kas vairākkārt piedalījusies Dziesmu svētkos.

“Arī šajā nejaukajā kovida situācijā, kad visur brīdina, lai pat pieaugušie neiet klātienes darbā un neapmeklē veikalus, ja viņiem ir elpceļu slimības pazīmes, daži vecāki tomēr bērnus, kam ir iesnas, ved uz bērnudārzu. Tā tomēr ir liela bezatbildība, arī bērnudārza darbinieki taču nevar būt kā kontrolētāji un aizliegt kādam mazuli atstāt iestādē, ja vien bērniņam […]

“Skolās mācības atsāks klātienē, zaļajā režīmā darbu atsāks sabiedriskas vietas – vai tas viss nav par agru? Priekšā gara ziema, tas ir laiks, kad vīrusi spēj nodarīt vairāk posta. Lai arī vakcinējušos cilvēku skaits palielinās, arī viņi taču pārnēsā Covid-19 izraisītāju. Joprojām arī vakcinētajiem cilvēkiem, ja bijuši kontaktā ar slimnieku, jāievēro karantīna, darbs daudzviet tāpat […]

“Prieka dzirksteles uzšķīla Skolēnu dziesmu un deju svētku neparastās norises atspoguļojums Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā. Šaubas un grūtības svētku sagatavošanā aizgaiņāja visu dalībnieku laime un dzirkstošais prieks. Tika saglabāts tautas paaudžu dzīlēs krātais dziedāšanas un dancotgribas gars. Pateicība par neatlaidību organizatorei Agrai Bērziņai ar komandu.Amatas pagastā, Ģkšos, Agru esam iepazinuši jau agrāk kā radošu personību […]

“Parādīju mazmeitai pastalas, kas saglabājušās no laika, kad mana meita dejoja tautiskās dejas. Bērns bija tik ļoti pārsteigts, ka tādas var aut kājās. Izstāstīju, ko nu zināju par pastalām, par to, ka tās pirms simts gadiem laukos bija ikdienas apavi, bet biju mazliet pārsteigta – vai tad bērnudārzā un skolā par tautastērpiem, senu apģērbu neko […]

“Aizvien biežāk nākas lasīt par apkrāptiem cilvēkiem. Kādam izvilināti pieejas dati bankas kontam, cits, cerot nopelnīt, pats pārskaitījis naudu svešiniekam, vēl kādu apmānījis viltus pārdevējs. Izklausās dīvaini, ka joprojām tik daudzi notic blēžiem. Par krāpniekiem brīdina gan masu mediji, gan policija, bet atkal un atkal dzirdam par izviltu naudu. Domāju, nav vainojama tikai nezināšana, bet […]

“Esmu ievērojis, ka baltās līnijas, kas apzīmē ceļa braukšanas joslas, parasti atjauno pavasarī. Taču, manuprāt, tās vēl vairāk nepieciešamas tumšajā laikā, kad autovadītājam uz ceļa reizēm tiešām grūti orientēties, īpaši, ja līst. Ieteiktu ceļu apzīmējumus atjaunot tieši rudens sākumā, lai tie labi izceļas,” ieteica autovadītāja ar 20 gadu pieredzi.

“Iedzīvotājus aicina parakstīties, ka publiskajās autostāvvietās katram braucamrīkam jāparedz lielāka vieta. Par to vajadzētu padomāt arī pie daudzdzīvokļu mājām. Vietas ir iezīmētas, bet tas, kurš atbrauc mājās vēlāk, it kā brīvajā vietā auto tomēr nevar novietot, džipi nostājušies tā, ka pa vidu cits nevar iebraukt,” stāstīja cēsniece K.  

“Domāju, kā 11.novembrī Cēsīs, Pils parkā, no svecēm izliks Latvijas kontūru, ja astoņos vakarā visiem jau jābūt mājās. Krēsla gan ir jau drīz pēc pieciem pēcpusdienā, bet daudziem jāstrādā, nevar tik agri pagūt tikt līdz parkam, lai laikus pārbrauktu mājās. Jācer, ka darba devēji un policija būs saprotoši,” sprieda lasītājs K.  

“Uz celiņa gar Straupes pils mūri nobērta smilšu kaudze. Zeme esot privātā, ne pilij piederoša, tomēr saimniekam vajadzētu ņemt vērā, ka šī ir vēsturiska vieta, šurp brauc arī tūristi. Izskatās neglīti,” sacīja lasītāja.

“Aizvadītās rudens dienas tik jaukas, siltas. Patīkami pastrādāt dārzā, pastaigāties. Taču, kad palasu, ka siltums ir sekas tam ļaunajam, ko cilvēki nodarījuši dabai, nesaprotu, vai drīkstu priecāties par patīkamo laiku,” sprieda lasītāja no Cēsīm.

“Noteikti var pārmest valdībai, ka kovida ierobežošanā, kuru piedzīvojam nu jau vairāk nekā pusotru gadu, ir daudz kļūdu, kaut gribas piebilst – kurš savā dzīvē, arī darbā, par ko saņem algu, nav tādas pieļāvis? Taču šoreiz ne par kļūdām, bet par to, ka aizvien tiek uzsvērts – iedzīvotāji neuzticas valdībai, tāpēc nevakcinējas, netic kovida apjomiem. […]