"Miera plānu konkurss"
10:38
21.11.2024
12
“Izlasīju Cēsu pašvaldības izdevumā, ka lielai daļai pašvaldības darbinieku mainīti parasto tālruņa numuri. Tos varot uzzināt domes mājaslapā. Ko man darīt, ja nav interneta? Varbūt varētu tos numurus nodrukāt nākamajā domes izdevumā?” sacīja seniore.
“Cēsu vecpilsēta, centrs vasarā ir ļoti skaists, daudz puķu apstādījumos un dekoratīvajos elementos, bet par tālākām vietām aizmirsts. Ne jau tikai tiem, kas iet vai brauc cauri centram, vajadzīga priecīga vide, arī dzīvojamo namu kvartālos par to jārūpējas. Nodokļus taču maksā visi pilsētas iedzīvotāji, tad arī tos vajag līdzsvaroti iztērēt,” domās dalījās J.
“Labi, ka beidzot jau no mazākajām klasēm skolā mācības notiks tikai latviešu valodā. Jo bērns mazāks, jo vieglāk apgūst valodu, dažādu tautību bērni, pagalmā rotaļājoties, ātri iemācās sarunāties. Patiesībā jau bērnudārzā nedrīkstētu atļaut grupas tikai mazākumtautību valodā, grupām jābūt jauktām, mazie apgūs viens otra valodu, sadraudzēsies. Faktiski tā jau būs tā īstā integrācija,” sprieda pensionēta […]
“To tik dzird, ka viss paliek dārgāks. Bet ko darīt pensionāram? Malka ziemai jāgādā, bet vēl pirms dārgās degvielas laika tā jau bija dārgāka nekā mēbeles. Zvanīju pašvaldībai, ka varbūt tos kokus, ko nocirta uz Cēsu ceļa pie Zīparkalna, varētu atdot pensionāriem malkai. Nedrīkstot. Ko darīt, ziema taču būs,” sacīja pensionārs, kam pāri 80.
“Cēsīs, Ata Kronvalda ielā, ir teritorija, kurā aug latvāņi. Pērn tos gan nopļāva, bet tāpēc jau šovasar to nav mazāk, tieši pretēji, saaudzis vēl vairāk. Nezinu, vai zeme ir privāta vai pašvaldības, bet saimniekam jāparūpējas, lai augi neizzied un neizplatās tālāk,” teica “Druvas” lasītāja.
“Ielieciet “Druvā” degvielas uzpildes stacijas reklāmas stabu, kur redzams, ka 95. markas benzīns maksā vairāk nekā divi eiro litrā! Cik gan varam būt “pateicīgi” tirgotājiem! Bagātie turpinās braukt, bet nabagi tagad būs ieslēgti savās mājās. Ar savu auto braukt vairs nevaram atļauties. Vistrakāk tiem, kas dzīvo nomaļās vietās. Līdz pagasta centram vecāks cilvēks kājām neaizies, […]
“Vai tiešām Ungārija aizmirsusi 1956.gadu, kad tautas sacelšanos apspieda padomju tanki, ka bloķē nākamo Eiropas Savienības sankciju paketi pret Krieviju? Toreiz ungāri nespēja pretoties, jo ar viņiem nebija kopā vietējā vara, bet kopā ar ukraiņu tautu ir Ukrainas vara, un ukraiņi nepadosies tankiem. Kādēļ ungāri neprotestē pret savas tagadējās valdības rīcību, jo tā taču arī […]
“Pašvaldībā vērtē, kuru klašu skolēniem turpināt apmaksāt pusdienas, bet lasot, ko raksta presē par bērnu attieksmi pret skolas ēdienu, nopietni jāpadomā, vai par to vērts maksāt no budžeta naudas. Šķiet, bērni ir diezgan izlepuši un viņiem pietrūkst arī cieņas pret ēdienu. Daudz no pagatavotā nonāk atkritumu konteineros. Tā nedrīkst būt,” atzina seniore.
“Patīkami, ka tik daudzās vietās labo ceļus, saprotu, ka nauda tam atvēlēta. Taču vai tas nav otrs grāvis, ja vienā laikā kādā jomā iegulda tik daudz līdzekļu? Darbiniekus vajag, konkurence uz viņiem liela, darba samaksa paaugstinās, bet kā ar darba ražīgumu? Vai tas tiek līdzi? Manuprāt, tiem, kas plāno valsts ieguldījumus, tomēr vajadzēja vairāk sabalansēt […]
“Sabiedrības prasība nojaukt padomju armijuslavinošo pieminekli Rīgā, Pārdaugavā, man radīja vēl citas pārdomas. Vai esat pamanījuši, ka ļoti daudzi pieminekļi, kas celti padomju karavīru piemiņai, ir agresīvi. Tajos ir ieroči, uzbrūkošas pozas, izmantoti arī tanki. Neviļus ienāca prātā Latvijas brīvības cīņām veltītās piemiņas vietas – ir koklētāja, taurētājs, sērojoša māte. Nav agresijas, bet ir skumjas […]
“Lauku cilvēkam dzīve kļūst aizvien grūtāka. Pilsētnieks var kājām aiziet pie ārsta, bet lauciniekam bez transporta neiztikt. Taču degviela tagad tik dārga, ka katrs brauciens jāapdomā. Varētu jau braukt ar autobusu, tikai tad visa diena jāpavada pilsētā, jo reisi ir tikai no rīta un vakarā,” pastāstīja Piebalgas puses iedzīvotājs.
“Cēsīs, pie ēkas Vienības laukumā uzlikts plakāts par operu, kas notiks vasarā. Man nepatīk tajā redzamās kailās figūras, vīrietis un sieviete. Tās ir tik lielas, ka kailums gandrīz gāžas gājējiem virsū. Vai tādai reklāmai ir vieta centrālajā laukumā,” bija neapmierināts lasītājs no Vaives pagasta.
“Cēsīs ir ļoti skaisti, sakopti un ziedoši apstādījumi. Patīkami ir gan pa parkos, gan ielās un laukumos, kur ierīkoti vai izvietoti puķu stādījumi. Domāju, arī iedzīvotāji un uzņēmēji varētu vairāk parūpēties, lai viņu ēku apkārtne sasauktos ar pilsētas noformējumu,” ieteica cēsniece.
“Sabiedrība aizvien vairāk izstumj vecos cilvēkus. Kad piezvani uz kādu iestādi vai uzņēmumu, kas sniedz pakalpojumus, saka – paskatieties internetā tur un tur, viss rakstīts. Bet man nav ne datora, ne interneta, kā lai paskatos? Labi, ka tagad Valsts ieņēmumu dienests dažas reizes pieņem klātienē arī Cēsīs, tagad var iesniegt čekus par veselībai iztērēto naudu […]
“Gribu teikt labus vārdus par atstādināto iekšlietu ministri Golubevu. Manuprāt, ministre un iekšlietu resora dienesti – robežsardze, Valsts policija – labi tika galā ar migrantu krīzi uz Baltkrievijas robežas, veiksmīgi risināja antivakseru aktivitātes. Par to it kā tika aizmirsts, kad nāca 9. un 10.maija notikumi Rīgā. Turklāt visu vainu par to uzvēla ministrei, policijai. Taču, […]
“Visātrāk aizmirstas, ja par to nerunā, neatgādina. Arī skolā, vismaz man, to, ko biju iemācījies, lika atkārtot, lai zināšanas nosēžas. Gluži tāpat ir ar vēsturi un tradīcijām. Jo vairāk runāsim par pieminekļiem, kas mums nav pieņemami, jo vairāk citi par tiem atcerēsies. Cik nav aizmirstu padomju laika piemiņas akmeņu, arhīvos jāmeklē, kam tie uzlikti,” par […]
“Klausos un priecājos, ka beidzot dzīve atgriezusies, kāda bija pirms pandēmijas. Cilvēki kļūst smaidīgāki, sirsnīgāki. Tā kā labprāt apmeklēju koncertus un teātru izrādes, gandarī jau tagad plašais piedāvājums Cēsīs, apkārtnē, Valmierā. Gribas tik daudz kur pabūt! Tikai kur tik daudz naudas ņemt? Labi, ka ir arī bezmaksas kultūras pasākumi,” pārdomās dalījās cēsniece Inga.
“Dzeltenie pieneņu pakalni un lejas gan neliecina par labu saimniekošanu, toties acīm un sirdij dod saules pilnu prieku. Viens no skaitākajiem laikiem dabā, ko nedrīkstētu palaist garām,” romantiski pavadīt laiku dabā mudina cēsniece Mirdza.
“Sestdien Cēsīs bija stādu tirgus. Nekas, ka diena lietaina, tie, kas gribēja kaut ko nopirkt, bija klāt. Bet šoreiz ne par to, ko kurš pirka vai tirgoja, bet kā jutās pircēji. Tirgus laukums bedrēs, jāskatās zem kājām, tā uzskrienot kādam virsū vai nepamanot sen neredzētu kaimiņu. Mašīnu, kur nolikt, nebija, lavierējām vispirms pa Smilšu laukumu, […]
“Cilvēku saprašana un domāšana nav izprotama. Lai ko kāds cits darītu, viss ir nepareizi. Svētdien braucu no Priekuļiem uz Bērzkrogu, tur vienā posmā ceļa remonts. Ceļa būvnieki strādāja, darbojās luksofors. Posms pagarš, un nācās vairākas minūtes pagaidīt. Aiz mums apstājās mašīna, kurā brauca ģimene. Šoferis izkāpa un mēģināja saskatīt, cik tālu ir braukšanas ierobežojums. Sieva […]
“Žurnāliste Sallija Benfelde ceturtdienas “Druvas” komentārā ir atradusi vienīgo vainīgo, kas “šūpo” valdību – Nacionālo apvienību. Manuprāt, politisko situāciju sašūpoja notikumi, ko 9. un 10.maijā pieļāva Rīgā pie okupācijas armijas pieminekļa. Bet iekšlietu ministre Marija Golubeva un premjers Krišjānis Kariņš tieši šajā laikā bija izvēlējušies doties komandējumā. Vai tiešām apstākļos, kad netālos kaimiņos ir karš […]
“Bail pat iedomāties, kādas pārtikas cenas būs rudenī, ja jau tagad tās ir tik augstas. Degviela jau lētāka nekļūs, elektrība arī ne, kā cilvēki iztiks? Labi, ka pensionāriem pensijas indeksēs ātrāk nekā līdz šim. Taču, kaut valstij tas izmaksā daudz, pats pensijas saņēmējs jau papildus iegūst nelielu summiņu,” sprieda lasītāja.
“Vecajiem cilvēkiem Cēsis izstaigāt kājām ir grūti, ielas ved lejup un augšup. Pilsētas vadībai vajadzētu padomāt šādās vietās ierīkot papildu soliņus,” ieteica seniore.
“Kāds statuss satiksmē ir elektriskajiem skrejriteņiem? Braucu ar automašīnu pa vienvirziena ielu, pretī pa brauktuvi kāds vīrietis pārvietojas ar moderno skrejriteni. Vai tā drīkst? Vai arī mikrotransportam nav jāievēro tādi paši satiksmes noteikumi kā automobilim?” bija neizpratnē šoferis Kārlis.
“”Druvā” rakstītais par notikušo Dzērbenē pie Arāja ezera, par ko vēstulē bija stāstījuši makšķernieki no Rīgas, nebija gluži tā. Diemžēl ar cilvēkiem, kas dzīvo mājā pie ezera un pa kuru zemi jādodas pie ūdenstilpes, makšķernieku pasākums nebija saskaņots. Tas bija jāizdara pagasta darbiniecei. Mums, nama iedzīvotājiem, nav problēmu, ka makšķernieki dodas uz ezeru, bet, ja […]
“Esmu pamanījusi, ka jau ilgāku laiku Cēsu veikalā “Mājai un dārzam”, kur cilvēki nereti pavada gana ilgu laiku, nestrādā tualetes. Vai tiešām nav iespējams atrisināt tādu jautājumu, kaut vai nodrošinot iespēju tualeti apmeklēt par maksu? Labi, ka netālajā “Solo” veikalā tualetes vēl darbojas. Sabiedrisko tualešu problēma ir arī Gaujas ielas apkaimē visas ielas garumā. Ja […]
“Gribētu, lai Latvijas Televīzija izvēlas labākus seriālus, filmas, ko rādīt izklaidei. Ir taču tik daudz pasaules līmeņa darbu, bet sabiedriskā televīzija demonstrē tādus pavieglus mīlestības gabalus vai atkārto jau nez kuru reizi redzēto. Īpaši svarīga programmas daudzveidība, arī labas filmas un seriāli, cilvēkiem, kuri nevar atļauties abonēt lielas televīzijas pakas, kuriem nav pa kabatai maksāt […]
“Lauksaimnieki prasa ieviest nozarē ārkārtas situāciju. Jādzird trakas lietas, pārtika rudenī būšot tik dārga, ka visi nevarēšot atļauties to nopirkt. Jau tagad veikalā skatījos- kilograms griķu maksā vairāk nekā četrus eiro! Paziņa gan teica, ka esot arī daudz lētāki, ap diviem eiro par kilogramu. Tomēr nesaprotu, kā pagājušā gada ražas produkti var maksāt tik dārgi! […]
“Ceru, ka Cēsīs, Vienības laukumā, no dzeltenajām kastēm izņems sausos zarus. Daba kļūst aizvien zaļāka, kokiem raisās lapas, bet pašā pilsētas centrā stāv pērnie žagari,” bija neapmierināta seniore.
“Domāju, koncertzāli Cēsīs taču uzcēla ne tikai profesionālajai mākslai, komercpasākumiem, bet arī tautas mākslai. Tāpēc nesaprotu, kālab Deju diena – tautas deju kolektīvu veikums – notika firmas “CATA” kultūras namā, ne koncertzālē. Kultūras namam jau nav ne vainas, tomēr dejotājiem tik nozīmīgu pasākumu būtu jārīko pašvaldības galvenajā kultūras celtnē,” domās dalījās dejotāju līdzjutēja A.
“Vai valdošie spēki tiešām nesaprot, ka mazināt dzīves dārdzību visai sabiedrībai kopumā, ne tikai sniegt atbalstu, ja cilvēkam ir trūcīgas vai mazturīgas personas statuss, ir arī valsts drošības jautājums? Saprotams, ka no valsts (tātad iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem) naudas nevar nodrošināt dzīvesveidu, kāds bija pirms enerģētisko resursu cenu pieauguma, taču nelielu atspaidu var dot. Nedomāju, ka […]
“Piekrītu Annas Kolas “Druvā” teiktajam par soliņiem Cēsīs, Vienības laukumā. Iecere nav slikta, soliņi arī ne, tikai, manuprāt, tie neiederas Cēsu centrā, kur valda cita noskaņa. Te skaistais šūnakmens piemineklis, ir seno Raunas vārtu vieta, kuras veidols sasaucas ar mūrējumiem Maija un Pils parkā, senajām ēkām, pilīm. Laukumā izvietotie elementi ir kā svešķermenis,” sprieda cēsniece […]
“Cēsis pretendē uz Latvijas kultūras pilsētas statusu, bet pašvaldība neciena latviešu valodu. Kāpēc tā saku? Tikko bijis pasākums uzņēmējiem, kas nezin kādēļ jāsauc par “meet-up”. Vai latviešu valodā trūkst vārdu, vai vienkārši pietrūkst zināšanu un pietātes pret savu valodu?” pauda Zaubes pagasta iedzīvotājs.
“Nedēļas nogalē atkal Lielā talka. Tagad daudzi pošas labiekārtot vidi, ne vairs vākt atkritumus, ko atstājuši citi. Ar paziņām spriežam, kam paredzēta šī talka: vai sakopt to, kas atkal pa gadu piemēslots, vai ko iestādīt, kādu vietu padarīt vēl skaistāku? Laikam jau pareizi būtu ko papildināt, bet, ja neviens nevāks dabā izmestos atkritumus, tie turpinās […]
“Laiks kļūst siltāks, aizvien vairāk redzam riteņbraucējus. Par to prieks, tikai vajadzētu viņiem atgādināt, ka gājējiem uz ietves arī ir tādas pašas tiesības. Cilvēkam nav jāmūk malā vai īpaši jādod ceļš tam, kurš brauc ar divriteni. Velosipēdistam pašam jāredz gājējs un jāuzmanās, lai neaizskartu,” atgādināja cēsniece.
“Cik jauki, ka atsākas koncerti un teātra izrādes! Tikai tagad saprotu, cik ļoti pandēmijas ierobežojumu laikā to trūka. Ar lielu gandarījumu skatos, ko vietējie pašdarbnieki apguvuši, kaut arī ziema bija grūta, īsti mēģināt kovids tomēr traucēja,” atzina seniore.
“Ja savulaik valodnieki satraucās, ka latviešu valodā ienāk burtiski tulkojumi no krievu valodas, tiek pārņemtas krievu valodas konstrukcijas, tagad, manuprāt, satraukumam vajadzētu būt vēl lielākam. Latviešu valodu burtiski piebārsta ar jauniem anglicismiem un angļu valodas vārdiem. Saprotu, ka tehnoloģijās bez tiem neiztikt, valoda pārmaiņām tik ātri nevar tikt līdzi, reizēm izmantot starptautiski zināmos vārdus ir […]
“Par malkas kravu prasa 500 eiro, man tā ir gandrīz nesamaksājama summa. Ko gan no nepilniem četriem simtiem, ko mēnesī saņemu pensijā, varu sakrāt. Pašvaldība gan maksā pabalstu, bet tad vajadzīgs čeks vai kvīts par to, ka par malku maksāts. Taču, ja prasu kvīti, tad cena vēl augstāka. Ko darīt? Varbūt pašvaldība var iepirkt malku […]
“Angļu valodu zinu slikti, tāpēc līdz šim, skatoties filmu kanālos filmas, izvēlējos krievu valodā ierunātos tekstus. Bet nu nespēju. Saprotu, ka ne jau visi krievi atbalsta karu Ukrainā, tomēr netieku pāri emocijām, ko radīja Krievijas iebrukumus neatkarīgā valstī un ko vēl paspilgtinājusi Krievijas armijas neiedomāji barbariskā uzvedība okupētajās teritorijās. Kad Krievijas tauta sapratīs, ko tā […]
“Paldies “Druvas” lasītājam par komentāru par sēdēšanu uz diviem krēsliem un to, kā gan iespējams apvienot vairākus amatus. Redzot Jāņa Rozenberga deklarētos ienākumus 2020. gadā (par iepriekšējo gadu vēl nav redzami), pārsteidza lielā alkatība. Arī šajā saspringtajā laikā nekaunīgi tika palielināta alga, turklāt tai klāt nāk arī dažādi atvieglojumi. Tajā pašā laikā novada vadītājs praktiski […]
“Lasot rakstu par skolu ēdinātājiem, aizdomājos, cik daudz no viņu pagatavotā nākas izmest ārā, jo skolēni to nav apēduši. Esmu redzējusi, un tas ir ļoti daudz. Aizņemtajiem vecākiem pašiem nav laika gatavot, bērni bieži vien nav mācīti ēst pilnvērtīgu ēdienu, viņi labprātāk nopērk čipsus vai citus našķus. Bet ēdiens skolēniem ir pagatavots, nauda arī tam […]
“Līgatnē, kur no Vidzemes šosejas nogriežas ceļš uz Nītaures pusi, jau gadiem ir nesakopta teritorija. Tagad, braucot garām, izskatās pat, ka tajā ir varena kūla. Nez, kam tā platība pieder? Pretī, šosejas otrajā pusē, ir veikals “Elvi”, tur apkārtne labiekārtota, uzturēta, tādēļ jo neglītāks izskatās laukums, par kuru nerūpējas,” sacīja autovadītāja Z.
“Valsts policijas iecirknis Cēsīs tagad atrodas Piebalgas ielā. Tas ir tālu no centra, ar kājām liels gabals. Var braukt ar autobusu, taču iecirkņa tuvumā nav autobusa pieturas. Pie policijas vajadzētu ierīkot autobusu pieturu, kurā piestāj gan pilsētas, gan starppilsētu autobusi. Tas būtu izdevīgi un ērti daudziem. Vēl turpat ir lielais saimniecības veikals,” ieteica cēsniece.
“Manu vīru sauc Zigurds, bet visi uzrunā tikai par Zigi. Pagājušogad viņš cieta smagā negadījumā, bija lemts, ka izdzīvoja. Draugi dzimšanas dienā viņam uzdāvināja T kreklu ar uzrakstu “Zigis dzīvo!”. Z burts liels, tāpat vārds “dzīvo”. Atbrauca ciemos mana māsa, ieraudzīja kreklu, ar ko brālis tā lepojas, un iekliedzās, ka tādu nedrīkst nevienam rādīt, kur […]
“Valdība saka, ka par valsts līdzekļiem nevar nodrošināt, lai kopumā nesamazinās dzīves līmenis, ka dzīves dārdzības straujās palielināšanās laikā palīdzēs tikai trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem. Saprotams, ka dzīves līmeni par valsts budžeta, tas ir, nodokļu maksātāju līdzekļiem, nevar un nevajag nodrošināt, bet mazliet mīkstināt situāciju gan var. Cik tad Latvijā ir to turīgo, kuriem augstā […]
“Lasīju, ka dzīvnieku aizstāvji asi pārmet iestādēm, kas lēma, ka Vidzemes ziemeļu pusē klīstošais lācis jāiemidzina. Varbūt dzīvnieku aizstāvjiem vairāk vajadzētu domāt, kā izglītot iedzīvotājus, lai viņi nesabojā savvaļas zvēru dzīvi, lai nerada tiem ieradumus, kas bīstami gan pašam cilvēkam, gan beigu beigās arī dzīvniekam. Piebarot savvaļā mītošos drīkst tikai tā, lai zvērs pēc tam […]
“Kad eju veikalā, lieku respiratoru, kaut tagad sabiedriskās vietas drīkst apmeklēt, nelietojot sejas masku. Man tomēr liekas, ka labāk pagaidām piesargāties. Tikai jūtos slikti, ka citi pircēji uz mani noraugās ar neizpratni. Ja tā padomā, vai nav dīvaini, ka uz jaunietēm, kas arī aukstā laikā velk apģērbu, kas atkailina vēderu, neviens neskatās ar izbrīnu, bet […]
“Saka, ka taromāti ņem pretī tikai neiebojātas pudeles. Taču daža PET pudele, kurā ir dzeramais ūdens, ir no tik plāna materiāla, ka tas ielokas jau dzerot. Turklāt pēc katras pudeles iztukšošanas taču neviens nedosies tūlīt to nodot. Kaut kur tukšā tara jāglabā. Ja jau salocītas, deformētas pudeles nepieņem, tad vajadzētu noteikt materiālu, kuru depozīta tarai […]
“Gaidu lielo talku, redzēs, vai dabā būs jāvāc mazāk iztukšoto un izmesto PET pudeļu, skārdeņu? Domāju, tie, kas līdz šim neatstāja tukšo taru vietā, kurā dzēra, bet aizgādāja līdz atkritumu urnai, nodod pudeles taromatā, bet tie, kas atstāja ezermalā, to darīs arī turpmāk,” skepsē dalījās kādas ezermalas mājas saimnieks.
“Ik pa laikam feisbuka lapā, kurā biedrība, kas Cēsīs vāc ziedojumus ukraiņiem, ievieto lūgumu nenest pavisam novalkātus, nederīgus apģērbus, apavus, citas lietas. Vai tiešām ir cilvēki, kas neatšķir to, ko var lietot, no lietām, kas jāatdod pārstrādei vai jāizmet,” bija neizpratnē cēsniece.
“Ikdiena ir pavisam saspringta, grūti nedomāt par Ukrainu, par nelietīgo uzbrukumu valstij, kas neko nebija noziegusies, tikai vēlējās iet savu ceļu, ne to, ko grib kāds cits. Ticēt tādiem meliem, ka NATO grib iebrukt Krievijā, šķiet neiespējami, bet, cik dzirdēts, Krievijā ir cilvēki, kas tam tiešām tic. Tas tikai apstiprina, cik briesmīgi melīgs režīms valda […]
“Nu jau lasāms par diviem lāču uzbrukumiem cilvēkiem. Vai ir prātīgi ļaut lāču skaitam palielināties, zinot, cik šie dzīvnieki ir plēsīgi un spēcīgi? Savulaik tos iznīcināja ne tik daudz skaitā kažoka dēļ, kā bīstamības dēļ. Turklāt dzīvnieki nav muļķi, ātri saprot, ka tiem nekas nedraud, un nebaidās uzturēties cilvēku mītņu tuvumā, ja vien tur var […]
“Ja no nākamās piektdienas veikalos vairs nevajadzēs lietot sejas maksas, vai nesāksies jauns infekcijas vilnis? Manuprāt, šī ierobežojuma atcelšana nāk pārāk agri. Slimnīcās jau arī ap tūkstoti kovida slimnieku, bet pirms pusotra gada satraucāmies, ko darīs, ja būs 500. Sejas masku nēsāšana taču uzņēmējdarbībai netraucē,” vērtēja ierobežojumu piekritēja.
“Ja sadārdzinās energoresursi, vai tad josta jāsavelk tikai patērētājiem? Vai lielie uzņēmumi, kas ražo, apsaimnieko enerģijas resursus, arī to darīs vai gribēs dzīvot tikpat plaši kā līdz šim? Piemēram, “Latvenergo” , “Latvijas gāze”, arī “Latvijas valsts meži”, kas apsaimnieko valstij piederošos mežus un savā ziņā saistīti arī ar koksnes kurināmā ražošanu. Vai arī šajos uzņēmumos […]
“Malka kļuvusi ļoti dārga, zvanu pārdevējiem, par kravu prasa 500 eiro. Esmu pensionārs, jau pāri 80, pašvaldība malkas iegādei dotu pabalstu, bet man jāiesniedz dokuments par pirkšanu, citādi jau naudu nevar izmaksāt. No iepriekšējiem gadiem zinu, ka malkas tirgotāji stingrās uzskaites kvīti par darījumu reizumis dod negribīgi, ja to prasīšu, pieļauju, ka malkas cena būs […]
“Degvielas cena nu ir mazliet zemāka, nekā bija tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Cik gan tirgotāji rīkojas savtīgi. Tobrīd nebija pamata tik strauji celt cenas, tagad to redzam. Iegūta nepamatota peļņa,” sprieda lasītāja S.
“Ceru, ka drīz Cēsu ielās lielākās bedres asfaltā aizlāpīs. Tumsā var sabojāt automašīnas riepu, pat braucot ar 20 kilometriem stundā. Ir jau ziemā daudz naudas iztērēts, lai novāktu sniegu, bet vai tad pavasarim un vasarai nekas nav atlicis? Gribētu, lai pašvaldība par to pastāsta iedzīvotājiem,” pauda seniors, kas dzīvo Cēsīs.
“Ikvienam saprātīgam cilvēkam jāatrod veids, kā palīdzēt Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, taču mums jāturpina arī sava dzīve ar kultūras notikumiem, ar svētkiem. Nedrīkst ļaut Krievijas agresoram atņemt mūsu vērtības, tradīcijas, nedrīkstam nobīties. Tikai tā varam parādīt, ka esam stipra valsts, spēcīga tauta,” vērtēja D.
“Pareizi, ka slēdza Krievijas televīzijas kanālus, kas visdažādākajām metodēm cenšas iebarot absurdus stāstus, nekaunīgus melus. Apturēt šos kanālus vajadzēja jau sen. Vien žēl, ka jau pirms gadu desmitiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vismaz mājās runā krieviski, krievu valodā nepiedāvāja tādas televīzijas programmas, kurās ir objektīvas ziņas, kurās ir nepolitiski izklaides raidījumi, filmas bez nekaunīgi melīgas […]
