Pilnīgs rasols
09:26
22.12.2024
432
1
“Biju Likteņdārzā Daugavas krastā. Priecājos, cik brīnišķīgā veidā var stāstīt arī par sāpēm, smagajiem mūsu tautas likteņa pagriezieniem un reizē par atjaunotni, par nākotni. Saaužas kopā daba un cilvēku roku veidotais. Katram vajadzētu doties turp vismaz reizi gadā, lai sajustu tautas kopību,” redzētajā dalījās “Druvas” lasītāja.
“Tikai tagad uzzinām, cik daudz Latvijā ir pieminekļu padomju armijas uzvarai pār fašismu. Maz jau bija tādu, kuriem pēdējos 20, 30 gados pievērsa uzmanību, izņemot to lielo monstru Pārdaugavā. Vai visi būtu jāiznīcina? Vai vajag rīkoties tāpat, kā rīkojās okupācijas vara, likvidējot visu, kas nebija pa prātam? Kaut kur kaut kādā veidā daļu no šiem […]
“Nez, cik kopā Latvijā pašvaldības iztērē dažādiem svētkiem, domāju, kopā sanāktu liela summa, par kuru varētu izdarīt daudz ko vērtīgāku. Skatoties un klausoties, ko tik visu nerīko un nesvin, un saliekot to kopā ar drošības, un enerģētikas situāciju, velk uz domu – dzīres mēra laikā,” viedoklī dalījās lasītājs.
“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka visā Latvijā trūkst autobusu šoferu. Speciālists izsakās, ka viens no risinājumiem problēmai varētu būt samazināt šīs profesijas vecuma cenzu. Patlaban strādāt par pasažieru satiksmes autobusa vadītāju drīkst no 24 gadu vecuma, tas ir liels kavēklis piesaistīt šim darbam jaunus cilvēkus. Es pret to ļoti iebilstu. Atceros kādu gadījumu, tas gan bija […]
“Runājot par obligāto valsts dienestu, kā kritērijus, kuri jāapdomā un jāņem vērā, piemin izmaksas, mācībspēku resursus, iespējamo jauno cilvēku nevēlēšanos iesaistīties, bet pagaidām nav dzirdēts, ka vērtē, cik tas izmaksās tautsaimniecībai. Proti, diezgan daudz jaunu cilvēku katru gadu faktiski tiks izņemti no ekonomikas aprites, nestrādās un neradīs pievienoto vērtību, arī tērēs noteikti mazāk, jo būs […]
“Reizēm vēlēšanu tuvums nemaz nav slikta lieta. Tā, lūk, pensijas indeksēs jau no augusta, tikko par to nobalsoja Saeima. Palielinājumu gan saņems septembrī, bet augustā jau vēl nav jāmaksā par siltumu. Taču jāņem vērā, ka indeksācijai izmanto kopējo inflācijas procentu, to, kurā ietverts arī viss tas, ko pensionāri nekad savās acīs nav redzējuši, bet tās […]
“Otrdienas “Druvā” lasīju Andras Gaņģes komentāru par muižām, kungu mājām. Labi, ka beidzot publiski runā par šo tematu, proti, par to, ka atjaunojot muižas un to ēkas, pētot vēsturi, vienmēr ir stāsts tikai par muižnieku dzimtām. Ekskursijās, apmeklējumos, kuros esmu bijusi kādā muižā, gidi aizrautīgi vēsta par baroniem, viņu sievām, radiem, bet neesmu dzirdējusi, cik […]
“Domāju par priekšlikumu ieviest vispārējo valsts dienestu. Iecere nav slikta, bet, manuprāt, nav īstenojama īsā laikā. Vai tad valsts institūcijas ir gatavas, vai spēj uzņemt šos jaunos cilvēkus? Pat ja tā nav armija, arī dažādos dienestos vajadzēs papildu darbiniekus, kas apmācīs iesauktos, kas darbosies ar viņiem. Valsts dienests taču nozīmē veidot lielu struktūru ar papildu […]
“Izlasīju “Druvā”, ka kāda gājēja nokļuvusi nepatīkamā situācijā pie pārejas. Velosipēdists, braucot pa brauktuvi, gandrīz uztriecas viņai, jo automašīna apstājusies, lai sieviete pa gājēju pāreju šķērsotu ielu, bet riteņbraucējs turpinājis ceļu. Padalīšos ar citu, tomēr arī līdzīgu situāciju, ko trešdien Cēsīs redzēju Valmieras un Jāņa Poruka ielas krustojuma aplī. Viena aiz otras brauca vairākas mašīnas, […]
“Katru nedēļu novadā vismaz vieni svētki, dažā nogalē pat divi. Tie taču visi maksā naudu! Vai tiešām pašvaldībai tā jātērējas? Ir taču daudz svarīgākas vajadzības, īpaši jau palīdzība tagad vajadzīga ģimenēm, kurās vairāk bērnu, tāpat vecajiem cilvēkiem, kas saņem mazās pensijas. Viss ir tik dārgs, pat paši nepieciešamākie pārtikas produkti maksā daudz vairāk nekā pirms […]
“Priecājos, ka šogad zāli visur nepļauj tik bieži kā senāk. Skaisti izskatās. Protams, bez pļaušanas pavisam nevar iztikt, tad pavasarī būs neglīti zālāji, būs bīstamā kūla. Taču viscaur angļu mauriņš arī nav vajadzīgs!” atzina lasītāja no Cēsīm.
“Stāvu Cēsīs pie gājēju pārejas, automašīna bremzē, bet tai garām pa brauktuvi pāreju šķērso velosipēdists. Labi, ka nebiju sākusi iet pāri ielai, riteņbraucējs būtu man uztriecies. Tad nu man ir jautājums, kuri satiksmē ir bezatbildīgāki un agresīvāki – autobraucēji vai velosipēdisti? Es kā gājēja reizēm uz ietves jūtos nedroši, ja divritenis tuvojas no aizmugures, nedzirdu, […]
“Cik jauki, ka atgriezušies vasaras pasākumi! Tikai tagad saprotu, cik ļoti man to pietrūcis! Klausīties mūziku brīvā dabā – tās ir citas sajūtas nekā zālē. Protams, mūzikas profesionāļi iebildīs, ka āra pasākumos nav iespējams nodrošināt tik izcilu skaņas kvalitāti, taču tajos savukārt daba melodijām piešķir īpašu nokrāsu!” pārdomās dalījās “Druvas” lasītāja K.q
“Otrdien, braucot no Cēsīm uz Stalbi, ceļa vidū kādam bija nokritis zaļš plastmasas krēsls. Labprāt atradumu atdotu saimniekam,” pastāstīja Ilona. (Interesēties redakcijā – 64120586)
“Vai valdība ar degvielas tirgotājiem nevarētu slēgt kādu vienošanos par cenu līmeni? Degvielas cenas paaugstinās un līdzi tām viss ikdienai nepieciešamais. Cik tas tālu ies? Ja tā turpināsies, ziemā solītā siltuma maksas kompensācija neglābs cilvēkus, jo jau tagad, piemēram, piena litrs, ir gandrīz dubultā dārgāks nekā gada sākumā,” atzina lasītāja V., piebilstot, ka degvielas tirgotāju […]
“Vai vasarā Cēsīs mazie traktoriņi ietves nekopj? Ikdienā eju pa Raiņa ielu, trotuārs jau sen nav tīrīts. Arī zāle ielas malās nav pļauta. Atceros, nemaz ne tik sen bija laiks, kad pašvaldības policija stingri kontrolēja, vai zemes īpašnieks zāli nopļāvis, vai tā nav garāka par atļauto,” teica lasītāja.
“Karstuma dēļ daudzi cēsnieki un apkaimes ciematu iedzīvotāji brīvdienās brauca peldēties uz Niniera ezeru. Te jau gadiem ir pilsētnieku iecienītas peldvietas, apmeklētāju tiešām daudz. Tāpēc vajadzētu padomāt, kā sakārtot pludmales, uzvest smilti, pašreiz ir tikai tādi kā putekļi. Varbūt tas pašvaldībai, uzņēmējiem, sabiedriski aktīviem cilvēkiem kopā izdarāms,” ieteica cēsnieks A.q
“Klau, Veselavas kapu “viešņa”, kas nedēļas nogalē no kapvietām aiznesa svaigākās puķes, stādītas podiņos un dobītēs, tu esi pamanīta!” “Druvai” sacīja veselaviete, kas kopj šo kapsētu. “Cilvēki uz tuvinieku atdusas vietām braukuši no tālienes, pirkuši puķes, kas arī maksā ne mazums, tagad viņiem jāuzzina, ka puķu vietā palikušas tikai melnas iedobītes. Ja kāds iedomājies, ka […]
“Ja jau tagad zināms, ka degvielas, gāzes un citu enerģētisko resursu cenas tikai palielināsies, vai nevajadzētu domāt, ka pilnībā jāmaina valsts un pašvaldību politika no ieguldījumiem uz atbalstu. Protams, ieguldījumi dod arī darba vietas, bet tās taču faktiski ir vienā nozarē- būvniecībā. Viss ir vajadzīgs – ceļi, koncertzāles, ostas utt.-, taču jārēķina, ka nozares pieprasījums […]
“Saeimas deputātiem sesija beigsies 17.jūnijā, rudens sesija atsāksies septembrī. Var jau būt, ka šovasar visi strādās, galvu nepaceļot un spēkus nežēlojot, jo rudenī taču vēlēšanas, tomēr man šķiet, ka tas brīvlaiks ir pārāk ilgs. Saprotu, tiem, kas tiešām aktīvi darbojas, pēc sesijas spēka nav, bet ne jau divarpus mēneši vajadzīgi to atjaunošanai,” vērtēja lasītāja.
“Izlasīju Cēsu pašvaldības izdevumā, ka lielai daļai pašvaldības darbinieku mainīti parasto tālruņa numuri. Tos varot uzzināt domes mājaslapā. Ko man darīt, ja nav interneta? Varbūt varētu tos numurus nodrukāt nākamajā domes izdevumā?” sacīja seniore.
“Cēsu vecpilsēta, centrs vasarā ir ļoti skaists, daudz puķu apstādījumos un dekoratīvajos elementos, bet par tālākām vietām aizmirsts. Ne jau tikai tiem, kas iet vai brauc cauri centram, vajadzīga priecīga vide, arī dzīvojamo namu kvartālos par to jārūpējas. Nodokļus taču maksā visi pilsētas iedzīvotāji, tad arī tos vajag līdzsvaroti iztērēt,” domās dalījās J.
“Labi, ka beidzot jau no mazākajām klasēm skolā mācības notiks tikai latviešu valodā. Jo bērns mazāks, jo vieglāk apgūst valodu, dažādu tautību bērni, pagalmā rotaļājoties, ātri iemācās sarunāties. Patiesībā jau bērnudārzā nedrīkstētu atļaut grupas tikai mazākumtautību valodā, grupām jābūt jauktām, mazie apgūs viens otra valodu, sadraudzēsies. Faktiski tā jau būs tā īstā integrācija,” sprieda pensionēta […]
“To tik dzird, ka viss paliek dārgāks. Bet ko darīt pensionāram? Malka ziemai jāgādā, bet vēl pirms dārgās degvielas laika tā jau bija dārgāka nekā mēbeles. Zvanīju pašvaldībai, ka varbūt tos kokus, ko nocirta uz Cēsu ceļa pie Zīparkalna, varētu atdot pensionāriem malkai. Nedrīkstot. Ko darīt, ziema taču būs,” sacīja pensionārs, kam pāri 80.
“Cēsīs, Ata Kronvalda ielā, ir teritorija, kurā aug latvāņi. Pērn tos gan nopļāva, bet tāpēc jau šovasar to nav mazāk, tieši pretēji, saaudzis vēl vairāk. Nezinu, vai zeme ir privāta vai pašvaldības, bet saimniekam jāparūpējas, lai augi neizzied un neizplatās tālāk,” teica “Druvas” lasītāja.
“Kad visus salika vienā novadā, solīja, ka komunālie maksājumi saglabāsies līdzšinējie, nebūs vienoti visā teritorijā. Nu jau dome piekritusi, ka atkritumu apsaimniekotāji nosaka vienotu maksu visā Cēsu novadā, protams, tā būs augstāka. Nez kā būs ar citiem maksājumiem? Vai par ūdeni arī drīz visiem nebūs jāmaksā vienādi?” sacīja lasītājs no laukiem.
“Ielieciet “Druvā” degvielas uzpildes stacijas reklāmas stabu, kur redzams, ka 95. markas benzīns maksā vairāk nekā divi eiro litrā! Cik gan varam būt “pateicīgi” tirgotājiem! Bagātie turpinās braukt, bet nabagi tagad būs ieslēgti savās mājās. Ar savu auto braukt vairs nevaram atļauties. Vistrakāk tiem, kas dzīvo nomaļās vietās. Līdz pagasta centram vecāks cilvēks kājām neaizies, […]
“Vai tiešām Ungārija aizmirsusi 1956.gadu, kad tautas sacelšanos apspieda padomju tanki, ka bloķē nākamo Eiropas Savienības sankciju paketi pret Krieviju? Toreiz ungāri nespēja pretoties, jo ar viņiem nebija kopā vietējā vara, bet kopā ar ukraiņu tautu ir Ukrainas vara, un ukraiņi nepadosies tankiem. Kādēļ ungāri neprotestē pret savas tagadējās valdības rīcību, jo tā taču arī […]
“Pašvaldībā vērtē, kuru klašu skolēniem turpināt apmaksāt pusdienas, bet lasot, ko raksta presē par bērnu attieksmi pret skolas ēdienu, nopietni jāpadomā, vai par to vērts maksāt no budžeta naudas. Šķiet, bērni ir diezgan izlepuši un viņiem pietrūkst arī cieņas pret ēdienu. Daudz no pagatavotā nonāk atkritumu konteineros. Tā nedrīkst būt,” atzina seniore.
“Patīkami, ka tik daudzās vietās labo ceļus, saprotu, ka nauda tam atvēlēta. Taču vai tas nav otrs grāvis, ja vienā laikā kādā jomā iegulda tik daudz līdzekļu? Darbiniekus vajag, konkurence uz viņiem liela, darba samaksa paaugstinās, bet kā ar darba ražīgumu? Vai tas tiek līdzi? Manuprāt, tiem, kas plāno valsts ieguldījumus, tomēr vajadzēja vairāk sabalansēt […]
“Sabiedrības prasība nojaukt padomju armijuslavinošo pieminekli Rīgā, Pārdaugavā, man radīja vēl citas pārdomas. Vai esat pamanījuši, ka ļoti daudzi pieminekļi, kas celti padomju karavīru piemiņai, ir agresīvi. Tajos ir ieroči, uzbrūkošas pozas, izmantoti arī tanki. Neviļus ienāca prātā Latvijas brīvības cīņām veltītās piemiņas vietas – ir koklētāja, taurētājs, sērojoša māte. Nav agresijas, bet ir skumjas […]
“Lauku cilvēkam dzīve kļūst aizvien grūtāka. Pilsētnieks var kājām aiziet pie ārsta, bet lauciniekam bez transporta neiztikt. Taču degviela tagad tik dārga, ka katrs brauciens jāapdomā. Varētu jau braukt ar autobusu, tikai tad visa diena jāpavada pilsētā, jo reisi ir tikai no rīta un vakarā,” pastāstīja Piebalgas puses iedzīvotājs.
“Cēsīs, pie ēkas Vienības laukumā uzlikts plakāts par operu, kas notiks vasarā. Man nepatīk tajā redzamās kailās figūras, vīrietis un sieviete. Tās ir tik lielas, ka kailums gandrīz gāžas gājējiem virsū. Vai tādai reklāmai ir vieta centrālajā laukumā,” bija neapmierināts lasītājs no Vaives pagasta.
“Cēsīs ir ļoti skaisti, sakopti un ziedoši apstādījumi. Patīkami ir gan pa parkos, gan ielās un laukumos, kur ierīkoti vai izvietoti puķu stādījumi. Domāju, arī iedzīvotāji un uzņēmēji varētu vairāk parūpēties, lai viņu ēku apkārtne sasauktos ar pilsētas noformējumu,” ieteica cēsniece.
“Sabiedrība aizvien vairāk izstumj vecos cilvēkus. Kad piezvani uz kādu iestādi vai uzņēmumu, kas sniedz pakalpojumus, saka – paskatieties internetā tur un tur, viss rakstīts. Bet man nav ne datora, ne interneta, kā lai paskatos? Labi, ka tagad Valsts ieņēmumu dienests dažas reizes pieņem klātienē arī Cēsīs, tagad var iesniegt čekus par veselībai iztērēto naudu […]
“Gribu teikt labus vārdus par atstādināto iekšlietu ministri Golubevu. Manuprāt, ministre un iekšlietu resora dienesti – robežsardze, Valsts policija – labi tika galā ar migrantu krīzi uz Baltkrievijas robežas, veiksmīgi risināja antivakseru aktivitātes. Par to it kā tika aizmirsts, kad nāca 9. un 10.maija notikumi Rīgā. Turklāt visu vainu par to uzvēla ministrei, policijai. Taču, […]
“Visātrāk aizmirstas, ja par to nerunā, neatgādina. Arī skolā, vismaz man, to, ko biju iemācījies, lika atkārtot, lai zināšanas nosēžas. Gluži tāpat ir ar vēsturi un tradīcijām. Jo vairāk runāsim par pieminekļiem, kas mums nav pieņemami, jo vairāk citi par tiem atcerēsies. Cik nav aizmirstu padomju laika piemiņas akmeņu, arhīvos jāmeklē, kam tie uzlikti,” par […]
“Klausos un priecājos, ka beidzot dzīve atgriezusies, kāda bija pirms pandēmijas. Cilvēki kļūst smaidīgāki, sirsnīgāki. Tā kā labprāt apmeklēju koncertus un teātru izrādes, gandarī jau tagad plašais piedāvājums Cēsīs, apkārtnē, Valmierā. Gribas tik daudz kur pabūt! Tikai kur tik daudz naudas ņemt? Labi, ka ir arī bezmaksas kultūras pasākumi,” pārdomās dalījās cēsniece Inga.
“Dzeltenie pieneņu pakalni un lejas gan neliecina par labu saimniekošanu, toties acīm un sirdij dod saules pilnu prieku. Viens no skaitākajiem laikiem dabā, ko nedrīkstētu palaist garām,” romantiski pavadīt laiku dabā mudina cēsniece Mirdza.
“Sestdien Cēsīs bija stādu tirgus. Nekas, ka diena lietaina, tie, kas gribēja kaut ko nopirkt, bija klāt. Bet šoreiz ne par to, ko kurš pirka vai tirgoja, bet kā jutās pircēji. Tirgus laukums bedrēs, jāskatās zem kājām, tā uzskrienot kādam virsū vai nepamanot sen neredzētu kaimiņu. Mašīnu, kur nolikt, nebija, lavierējām vispirms pa Smilšu laukumu, […]
“Cilvēku saprašana un domāšana nav izprotama. Lai ko kāds cits darītu, viss ir nepareizi. Svētdien braucu no Priekuļiem uz Bērzkrogu, tur vienā posmā ceļa remonts. Ceļa būvnieki strādāja, darbojās luksofors. Posms pagarš, un nācās vairākas minūtes pagaidīt. Aiz mums apstājās mašīna, kurā brauca ģimene. Šoferis izkāpa un mēģināja saskatīt, cik tālu ir braukšanas ierobežojums. Sieva […]
“Žurnāliste Sallija Benfelde ceturtdienas “Druvas” komentārā ir atradusi vienīgo vainīgo, kas “šūpo” valdību – Nacionālo apvienību. Manuprāt, politisko situāciju sašūpoja notikumi, ko 9. un 10.maijā pieļāva Rīgā pie okupācijas armijas pieminekļa. Bet iekšlietu ministre Marija Golubeva un premjers Krišjānis Kariņš tieši šajā laikā bija izvēlējušies doties komandējumā. Vai tiešām apstākļos, kad netālos kaimiņos ir karš […]
“Bail pat iedomāties, kādas pārtikas cenas būs rudenī, ja jau tagad tās ir tik augstas. Degviela jau lētāka nekļūs, elektrība arī ne, kā cilvēki iztiks? Labi, ka pensionāriem pensijas indeksēs ātrāk nekā līdz šim. Taču, kaut valstij tas izmaksā daudz, pats pensijas saņēmējs jau papildus iegūst nelielu summiņu,” sprieda lasītāja.
“Vecajiem cilvēkiem Cēsis izstaigāt kājām ir grūti, ielas ved lejup un augšup. Pilsētas vadībai vajadzētu padomāt šādās vietās ierīkot papildu soliņus,” ieteica seniore.
“Kāds statuss satiksmē ir elektriskajiem skrejriteņiem? Braucu ar automašīnu pa vienvirziena ielu, pretī pa brauktuvi kāds vīrietis pārvietojas ar moderno skrejriteni. Vai tā drīkst? Vai arī mikrotransportam nav jāievēro tādi paši satiksmes noteikumi kā automobilim?” bija neizpratnē šoferis Kārlis.
“”Druvā” rakstītais par notikušo Dzērbenē pie Arāja ezera, par ko vēstulē bija stāstījuši makšķernieki no Rīgas, nebija gluži tā. Diemžēl ar cilvēkiem, kas dzīvo mājā pie ezera un pa kuru zemi jādodas pie ūdenstilpes, makšķernieku pasākums nebija saskaņots. Tas bija jāizdara pagasta darbiniecei. Mums, nama iedzīvotājiem, nav problēmu, ka makšķernieki dodas uz ezeru, bet, ja […]
“Esmu pamanījusi, ka jau ilgāku laiku Cēsu veikalā “Mājai un dārzam”, kur cilvēki nereti pavada gana ilgu laiku, nestrādā tualetes. Vai tiešām nav iespējams atrisināt tādu jautājumu, kaut vai nodrošinot iespēju tualeti apmeklēt par maksu? Labi, ka netālajā “Solo” veikalā tualetes vēl darbojas. Sabiedrisko tualešu problēma ir arī Gaujas ielas apkaimē visas ielas garumā. Ja […]
“Gribētu, lai Latvijas Televīzija izvēlas labākus seriālus, filmas, ko rādīt izklaidei. Ir taču tik daudz pasaules līmeņa darbu, bet sabiedriskā televīzija demonstrē tādus pavieglus mīlestības gabalus vai atkārto jau nez kuru reizi redzēto. Īpaši svarīga programmas daudzveidība, arī labas filmas un seriāli, cilvēkiem, kuri nevar atļauties abonēt lielas televīzijas pakas, kuriem nav pa kabatai maksāt […]
“Lauksaimnieki prasa ieviest nozarē ārkārtas situāciju. Jādzird trakas lietas, pārtika rudenī būšot tik dārga, ka visi nevarēšot atļauties to nopirkt. Jau tagad veikalā skatījos- kilograms griķu maksā vairāk nekā četrus eiro! Paziņa gan teica, ka esot arī daudz lētāki, ap diviem eiro par kilogramu. Tomēr nesaprotu, kā pagājušā gada ražas produkti var maksāt tik dārgi! […]
“Ceru, ka Cēsīs, Vienības laukumā, no dzeltenajām kastēm izņems sausos zarus. Daba kļūst aizvien zaļāka, kokiem raisās lapas, bet pašā pilsētas centrā stāv pērnie žagari,” bija neapmierināta seniore.
“Domāju, koncertzāli Cēsīs taču uzcēla ne tikai profesionālajai mākslai, komercpasākumiem, bet arī tautas mākslai. Tāpēc nesaprotu, kālab Deju diena – tautas deju kolektīvu veikums – notika firmas “CATA” kultūras namā, ne koncertzālē. Kultūras namam jau nav ne vainas, tomēr dejotājiem tik nozīmīgu pasākumu būtu jārīko pašvaldības galvenajā kultūras celtnē,” domās dalījās dejotāju līdzjutēja A.
“Vai valdošie spēki tiešām nesaprot, ka mazināt dzīves dārdzību visai sabiedrībai kopumā, ne tikai sniegt atbalstu, ja cilvēkam ir trūcīgas vai mazturīgas personas statuss, ir arī valsts drošības jautājums? Saprotams, ka no valsts (tātad iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem) naudas nevar nodrošināt dzīvesveidu, kāds bija pirms enerģētisko resursu cenu pieauguma, taču nelielu atspaidu var dot. Nedomāju, ka […]
“Piekrītu Annas Kolas “Druvā” teiktajam par soliņiem Cēsīs, Vienības laukumā. Iecere nav slikta, soliņi arī ne, tikai, manuprāt, tie neiederas Cēsu centrā, kur valda cita noskaņa. Te skaistais šūnakmens piemineklis, ir seno Raunas vārtu vieta, kuras veidols sasaucas ar mūrējumiem Maija un Pils parkā, senajām ēkām, pilīm. Laukumā izvietotie elementi ir kā svešķermenis,” sprieda cēsniece […]
“Cēsis pretendē uz Latvijas kultūras pilsētas statusu, bet pašvaldība neciena latviešu valodu. Kāpēc tā saku? Tikko bijis pasākums uzņēmējiem, kas nezin kādēļ jāsauc par “meet-up”. Vai latviešu valodā trūkst vārdu, vai vienkārši pietrūkst zināšanu un pietātes pret savu valodu?” pauda Zaubes pagasta iedzīvotājs.
“Nedēļas nogalē atkal Lielā talka. Tagad daudzi pošas labiekārtot vidi, ne vairs vākt atkritumus, ko atstājuši citi. Ar paziņām spriežam, kam paredzēta šī talka: vai sakopt to, kas atkal pa gadu piemēslots, vai ko iestādīt, kādu vietu padarīt vēl skaistāku? Laikam jau pareizi būtu ko papildināt, bet, ja neviens nevāks dabā izmestos atkritumus, tie turpinās […]
“Laiks kļūst siltāks, aizvien vairāk redzam riteņbraucējus. Par to prieks, tikai vajadzētu viņiem atgādināt, ka gājējiem uz ietves arī ir tādas pašas tiesības. Cilvēkam nav jāmūk malā vai īpaši jādod ceļš tam, kurš brauc ar divriteni. Velosipēdistam pašam jāredz gājējs un jāuzmanās, lai neaizskartu,” atgādināja cēsniece.
“Cik jauki, ka atsākas koncerti un teātra izrādes! Tikai tagad saprotu, cik ļoti pandēmijas ierobežojumu laikā to trūka. Ar lielu gandarījumu skatos, ko vietējie pašdarbnieki apguvuši, kaut arī ziema bija grūta, īsti mēģināt kovids tomēr traucēja,” atzina seniore.
“Ja savulaik valodnieki satraucās, ka latviešu valodā ienāk burtiski tulkojumi no krievu valodas, tiek pārņemtas krievu valodas konstrukcijas, tagad, manuprāt, satraukumam vajadzētu būt vēl lielākam. Latviešu valodu burtiski piebārsta ar jauniem anglicismiem un angļu valodas vārdiem. Saprotu, ka tehnoloģijās bez tiem neiztikt, valoda pārmaiņām tik ātri nevar tikt līdzi, reizēm izmantot starptautiski zināmos vārdus ir […]
“Par malkas kravu prasa 500 eiro, man tā ir gandrīz nesamaksājama summa. Ko gan no nepilniem četriem simtiem, ko mēnesī saņemu pensijā, varu sakrāt. Pašvaldība gan maksā pabalstu, bet tad vajadzīgs čeks vai kvīts par to, ka par malku maksāts. Taču, ja prasu kvīti, tad cena vēl augstāka. Ko darīt? Varbūt pašvaldība var iepirkt malku […]
