“Visi runā par ekonomiju, bet redzu, ka sabiedriskās satiksmes lielie autobusi nereti joprojām brauc pustukši un pat tukši. Gan jau uzņēmumā prot sarēķināt, kā labāk, tomēr izskatās diezgan dīvaini, ka autobusā, kurā vietas kādiem četrdesmit pasažieriem, brauc divi cilvēki,” sprieda V.T.

“Laikam jau nezin cik reižu par to rakstīts un runāts, bet, kad eju Cēsīs pa Vaļņu ielu, man atkal nedod mieru nepatīkamais skats, kas tur paveras. Proti, drupas, kas ir Vaļņu ielas lejasgalā uz Rīgas ielas pusi. Vasarā, kad zaļš, vēl nav tik traki, bet tagad šī vieta tiešām izskatās tā, it kā tikko būtu […]

“Klausījos televīzijas pārraidi, kurā intervēja izglītības ministri Šuplinsku. Saruna bija par iespēju rast līdzekļu skolotāju algu palielinājumam. Ministres argumenti šajā jautājumā man šķita objektīvi, bet prātā palika viņas teiciens, ka iestājas pret mehānisku skolu slēgšanu. Tas vedināja mani prātot, ka paši izdomājam problēmas un pēc tam paši ar tām cīnāmies! Vai tad līdz šim kāds […]

“Devos sestdien uz deju koncertu koncertzālē “Cēsis”. Nokavēju burtiski dažas minūtes, bet zālē vairs nelaida. Ar asarām acīs izlūdzos, lai neatstāj aiz durvīm, un tad ļāva iet balkonā. Pamanīju, ka zālē aizņemta nebija pat puse! Šis koncerts bija par dejotāju dzimtām, uz skatuves dejoja arī mani mazbērni, gribēju būt tuvāk notiekošajam, taču nesaprotamu apstākļu dēļ […]

“Mazbērnam biju apsolījusi, ka viņš varēs piedzīvot braucienu ar vilcienu. Trīsga­dīgais mazulis šo notikumu ļoti gaidīja. Kad nu devāmies uz Cēsu dzelzceļa staciju, nokļuvu nepatīkamā situācija. Pie stacijas ēkas un telpās bija iereibuši cilvēki, uzvedās skaļi, izskats lika domāt, ka viņiem nav pastāvīgas dzīvesvietas. Neviens neizskatījās pēc pasažiera. Nezināju, kā pasargāt bērnu, lai viņam nav […]

“Dzīvoju Cēsīs, Zvirbuļ­kalnā. Apkaime bija ledū un ūdenī. Man ar iešanu grūti, atbalstos uz spieķīša. Kad sapratu, ka apkārt tikai ledus, nekur tālāk netieku, pie manis pienāca divas jaunkundzes, ģimnāzistes, paņēma katra zem savas rokas, prasīja, kurp jāaizved. Tā arī meitenes mani aizgādāja līdz vietai, kur gribēju nokļūt. Pajautāju gan, kā sauc, bet diemžēl aizmirsu. […]

“Vakardienas “Druvā” lasīju par apkrāpto cilvēku, kuram svešinieks lūdzis izveidot internetbankas pieslēgumu, to izmantojot, paņēmis kredītus. Nodomāju, ka cilvēki tomēr ir dīvaini. Saprastu, ka svešam cilvēkam var palīdzēt, ja gadījusies kāda kļūme, pat iedot naudu autobusa biļetei, ja lūdz. Un saprotu, ja to izdara pat apzinoties, ka šī nauda tiks izmantota kam citam. Taču nesaprotu, […]

“Pašreiz neko nevar saprast, cik naudas būs veselības nozarei, vai būs algu palielinājums medicīnas personālam, kādus īsti pakalpojumus un kādā laikā iedzīvotāji varēs saņemt par saviem samaksātajiem nodokļiem. Beidzot taču vajadzētu tikt skaidrībā, kas būs, kas ne. Ja ārstiem, ārstu palīgiem un medicīnas māsām nemaksās pietiekamas algas, tad taču drīz vairs nebūs, kas mūs ārstē. […]

“Dzirdēju televīzijas ziņās kāda ietekmīga partijas “Sa­skaņa” politiķa izteikumus par notikumiem, kas saistās ar korupciju Rīgas pašvaldības uzņēmumā un Rīgas domes opozīcijas ieceri no amata atbrīvot mēru Nilu Ušakovu, kurš, protams, pēc domes deputātu balsojuma palika amatā. Proti, TV pārraidē tika runāts, kā šī situācija ietekmē Rīgas pašvaldību, kāda atbildība vai bezatbildība tai jāuzņemas. “Saskaņas” […]

“Cēsīs, Vaļņu ielā, novāktas kastes, kurās glabājās grants ielu kaisīšanai. Dzirdēju runas, ka cilvēki it kā granti ņemot personīgajām vajadzībām, tādēļ kastes noņemtas. Taču ietves daudzviet slidenas, nav kaisītas. Vai tad tiešām grants ir tik dārga, ka tā jātaupa?” bija pārsteigta Vaļņu ielas iedzīvotāja.

“Priekuļos, Raiņa un Dārza ielās, uzliktas zīmes, ka pa nakti stāvēt aizliegts, lai ar tehniku var notīrīt ielas. Taču redzu, ka daži autovadītāji to ignorē un mašīnas tur stāv. Kāpēc to nepamana pašvaldības policija vai Valsts policija? Citur soda par sīkumiem, te auto stāv dienām, bet neredzu, ka logā būtu kvīts par noteikumu pārkāpšanu,”teica priekulietis […]

“Avīzē bija izteikts viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu un paustas bažas, ka atkal novadu robežas var samērīt uz kartes, nerēķinoties ar vietējo situāciju. Piekrītu, ka bažām ir pamats, atceroties, kā notika iepriekšējā reforma. Rodas jautājums, vai pirms ierēdņu aprēķiniem un politiķu vīzijām vispirms nevajadzētu aicināt pētniekus, kas nodarbojas ar šādiem jautājumiem, lai viņi izstrādā un […]

“Lasīju “Druvā”, ka uz tikšanos ar Valsts ieņēmumu dienesta speciālistiem bijis maz apmeklētāju. Man šķiet, ka cilvēks, kurš ikdienā nav saistīts ar grāmatvedību, ir tik apjucis nodokļu grozījumos, ka pat nesaprot, ko pajautāt. Kā rēķina neapliekamo minimumu, kā nodokļus, kurā brīdī kas mainās – tas viss ierindas iedzīvotājam ir pavisam nesaprotams, tādēļ pat nezina, ko […]

“Lūk, kā iznāk, ja politisku spēku veido tikai ar lozungiem un saukļiem! Ievēlētie deputāti, frakcija tik tikko sāka strādāt, kad jau sākās ķildas, dalīšanās, tagad izrādās, pat jāizslēdz viens no līderiem, turklāt tas, kuru partija nominējā premjerministra amatam. Jācer, ka no tā mācīsies ne tikai paši partijas biedri, bet arī vēlētāji. Arī pilsoņiem jābūt tik […]

““Druvā” lasīju par pašvaldību reformu. Domāju, re, atjaunos vecos rajonus. Kas zina, vai būs labāk, bet eksperiments ar mazajiem novadiem gan arī nav izdevies, to saku kā laucinieks. Vien ir tāds kā smīniņš – cik tad izmaksāja novadu reforma, cik no nodokļu maksātāju kabatām nācās samaksāt lielajam pasākumam, kas, izrādās, nu atkal jālabo,” pārdomās dalījās […]

“Mūsu sabiedrība gan ir liekulīga. Gandrīz visi taču ēdam gaļu, bet lopi, putni ir jānokauj, jānodīrā vai jānoplūc spalvas, kādam tas jādara un kāds to arī jau jaunībā iemācās profesionālajās mācību iestādēs. Taču, kad apspriež, vai medībās drīkst atļaut ar bisi šaut 16 gadus vecam jaunietim, tad sakām nē, tas nebūs labi, nav jāmācās nogalināt. […]

“Kad greideri, traktori šķūrē sniegu uz ceļiem, ielām, nereti māju iebraucamajiem ceļiem laukos, iebrauktuvēm pie pilsētu namiem priekšā paliek sniega vaļņi. To jau var saprast, ja traktoristiem būtu vēl tie jāiztīra, tad izmaksas būtu daudz, daudz lielākas. Cilvēks jau pats tās desmit minūtes var pastrādāt, taču sarežģījums ir tas, ka ne visiem tāds darbs ir […]

“Sirsnīgs paldies tam sniega tīrītājam, kas ar tehniku izšķūrēja Jēkaba ielas nama iebraucamo ceļu. Nezinu gan, kā sau­ca to vīrieti, nepaguvu pajautāt. Sapratu, ka viņš ar savu tehniku kaut ko tīra Dzir­­navu ielā. Lūdzu, vai nevar palīdzēt, viņš visu izdarīja,” sacīja cēsniece no Jēkaba ielas.  

“Šķūrējot sniegu, ietvju malās izveidojušās lielas sniega kaudzes, uz mājām katrs iedzīvotājs pats iztīrījis celiņu. Aizvadītajā svētdienā traktors mūspusē tīrīja ietvi, vadītājs to darīja prasmīgi, neaizstūma sniega kalnu priekšā iebrauktuvei pagalmā. Paldies par sapratni. Ne visi cenšas, lai sniega valnis pie iebraucamā ceļa izveidotos iespējami mazāks,” pastāstīja cēsniece no Cīrulīšu ielas.

“Daudzos lieltirgotavu tīklu veikalos prece izvietota plaši, acīmredzot, lai tā viegli pieejama pircējiem. Taču šajā sezonas vīrusu laikā, kad izplatās arī negantais gripas vīruss, nevajadzētu atvērtas turēt sveramo cepumu kastes. Cepumus taču nevar nomazgāt (arī sveramās konfektes reti kāds mazgā), bet cilvēki iet garām, šķaudās, klepo, kā jau ziemā, tas viss nokļūst uz cepumiem. Īpaši […]

“Sirsnīgs paldies visiem, kas rūpējās, lai Cēsīs būtu tāda vieta kā Rīgas ielas 7.nams, kur tikties sabiedriskajām organizācijām. Telpas ir visām biedrībām, ir kopēja zāle, kur rīkot dažādus pasākumus. Telpas ir ļoti kvalitatīvi izremontētas, iekārtotas, papildus par to noformējumu rūpējas pašas biedrības. Tiek rīkot interesanti, jauki pasākumi. Tiešām esam ļoti pateicīgi, ka mums, vecākā gadagājuma […]

“Varbūt Cēsīs, Vaļņu ielā, ziemā kādās diennakts stundās vajadzētu aizliegt stāvēt automašīnām, lai tehnika var notīrīt sniegu. Dažs auto jau iesnidzis kupenā, tik ilgi tur tiek turēts. Arī ietve ne visur notīrīta. Māmiņām ar bērnu ratiņos grūti iet,” teica cēsniece.

“Agrāk, pat ne pārāk sen, apkaimes skolās rīkoja makulatūras vākšanu, bērnus tā iemācīja, ka papīru nevajag mest atkritumos, ka to var pārstrādāt, tā sau­dzējot vidi, dabu. Pēdējā laikā neko neesmu dzirdējis par šādiem pasākumiem. Es daudz lasu, krājas žurnāli un avīzes, bet īsti nezinu citu vietu, kur likt, kā tikai atkritumu konteinerā,” atzina lasītāja J.

“Trešdienas “Druvā” lasu, ka apvienos Cēsu un Priekuļu profesionālās skolas. Tikko taču lepojās, ka Cēsis ir tik daudz ieguldījušas, lai būtu skaista un moderna mācību iestāde, tagad atkal pārmaiņas. Ko tās nesīs Priekuļu tehnikumam? No pieredzes varu teikt, ka šādas apvienošanās ne pie kā laba nenoved. Tas tikai signalizē , ka kaut kas izputēs,” teica […]

“Izlasīju “Druvā” par adrenalīna ķeršanu, ar auto slidinoties par ceļiem, laukumiem, bet pie mums, Jaunraunas pusē, to var dabūt vienkāršāk. Ja kāds grib ķert adrenalīnu, lielā vējā iesaku izbraukt cauri Jaunraunai pa to koku aleju. Vai arī tad, kad tie pamatīgi piesnieg, jo šie koki ir tik veci, ka nav prognozējams, kad kāds zars lūzīs […]

“Piektdienas “Druvas” numurā lasīju par bijušo Kosas ciemu, savulaik arī pagastu. Latvijā un arī vēsturiskajā Cēsu rajonā tādu netrūkst. La­bi, ka tiek saglabāta šo vietu vēsture, stāstīts par tiem. Sa­pro­­­tams, mainoties laikiem, mainās arī katras vietas nozīme, taču aizmirst bijušo nevajadzētu,” pārdomās dalījās Vija.

“Neko nesaprotu par veselības aprūpi! Pieņemot, ka valdības taču zina, ko dara, lai kā daļai iedzīvotāju pirmajā brīdī tas nepatiktu, samaksāju summu, kas nepieciešama, lai šogad saņemtu pilnu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu paketi, jo maksāju mikrouzņēmuma nodokli, man tā pēc jaunajiem nosacījumiem nepienācās. Nebija jau samaksa nemaz tik liela, privāti ejot pie ārstiem, būtu jāmaksā […]

“Televīzijā rādīja stāstu, ka šoferis kādu zēnu Lodē nebija ņēmis satiksmes autobusā, jo piecu eiro naudas zīme bijusi salīmēta ar līmlenti. Tas, protams, nebija labi, bet šoferis arī bija sprukās, nāktos maksāt no savas kabatas, ja uznāktu kontrole. Es šoreiz par citu – ko darīt, ja tuvumā nav bankomāta, bet puikam nav savas bankas kartes? […]

“Cēsīs, Raunas ielā, gandrīz pretim koncertzālei, ir neliels iet­ves posms, kuru, šķiet, neviens netīra. Uz vienu pusi no sniegotā gabaliņa ir kārtīgi notīrītā ietve un kāpnītes uz nesen uzcelto veikalu, uz otru pusi trotuārs gar vecajām mājām, bet tieši gar ēkas daļu, kurā senāk atradās pasta nodaļa, ir piebradāta bieza sniega kārta. Arī trīs pagari […]

“Liekas jau varbūt bērnišķīgi, bet cik svarīgi vecam cilvēkam saņemt pašvaldības apsveikumu Ziemassvētkos! Īpaši jau tad, ja nav kuplas ģimenes, ja bērni, mazbērni tālu prom. Arī saldumu paciņa nav lieka, jo pensija jau jātaupa zālēm, konfektes sanāk pirkt reti. Jauki, ja tāda tradīcija saglabātos,” pārdomās dalījās kundze, kura jau nodzīvojusi deviņus gadu desmitus.  

“Gribētu pašvaldības mājaslapā lasīt ne tikai par to, kādi pasākumi gaidāmi, bet vairāk par to, ko spriež deputāti, kādi jautājumi tiek virzīti komitejās, kas aktuāls pašvaldības darbā. Var jau būt, ka kaut kur vietnē to informāciju var atrast vai apjaust pastarpināti, pētos dažādus dokumentus, tomēr man šķiet, ka to vajadzētu izklāstīt vēlētājiem daudz pieejamāk un […]

“Klausos, kā radio un televīzijā, stāstot par ceļiem, vienmēr atgādina – ir ziema, autovadītāji, izvēlieties braukšanas ātrumu, kas atbilst ceļa apstākļiem. Un gandrīz vienmēr, ja notiek kāds satiksmes negadījums, arī tiek teikts, ka vainojams auto vadītājs, kurš izvēlējies nepareizu ātrumu. Tad nu kopumā var secināt, ka vienmēr vainots tiek tas, kurš sēž pie stūres, bet […]

“Vēlos uzslavēt greideristu Jāni, kas kopj ceļu Skujene -Rāmuļi. Brauktuve vienmēr ir laikus sakārtota – nošķūrēta, nokaisīta, droša braukšanai. Paldies greideristam, kurš tik labi aprūpē ceļu,” sacīja iedzīvotāja, kurai bieži jābrauc pa šo ceļu.

“Biedrībai “Cēsu pensionāri” ir skaista tradīcija ik pusgadu apsveikt savus biedrus nozīmīgās dzīves jubilejās. Gada nogalē krāšņi pušķotā sarīkojumu zālē pulcējās cienījama vecuma ļaudis, skanēja apsveikuma vārdi gaviļniekiem, tika pasniegti ziedi, bija mūzika un balti klāti svētku galdi. Organizācijas valde un citi aktīvisti bija radījuši brīnišķīgu kopības sajūtu,” sacīja viens no pasākumā godinātajiem jubilāriem, piebilstot, […]

“Bija laiks, kad varēju piezvanīt vietējam ceļiniekam, ka brauktuve vienā ledū, viņš atsūtīja kādu tehniku uz grūto posmu un braukšanas apstākļus uzlaboja. Var jau sacīt, ka visam jānotiek sistēmiski un centralizēti, bet vai tā ir labāk? Ziņojot uz Rīgu, ka Zaubē vai Skujenē kāds gabals nav izbraucams, kad saņemtu palīdzību?” retoriski jautāja autobraucējs no Amatas […]

“Skatījos televīzijas pārraidi, kurā kāda Cēsu pašvaldības darbiniece teica, ka bērnudārzos Ziemassvētku vecīti nemaz nevajag. Man tas šķita pavisam nepieņemami. Bērni ik gadu gaida viņu, gatavojas, mācās dzejoļus. Tā ir jauka tradīcija. Nedomāju, ka to vajadzētu izskaust,” teica pensijas vecuma cēsniece.  

“Tā arī nevaram tikt pie jaunas valdības. Tas, ko dzirdu radio un televīzijas ziņās, liek domāt, cik esam naidīgi viens pret otru un kā neprotam vienoties. Visu laiku runāja – jānāk jauniem politiķiem, būs citādi, taisnīgāk, labāk. Taču nu, šķiet, ir vēl sliktāk,” domās dalījās J. J

“Ziemassvētku gaidīšanas pašā sākumā ar meitu devāmies uz egles iedegšanu Cēsīs. Vai kaut kas organizētājiem bija misējies? Bēni un ģimenes bija, bet svētku egles iedegšana notika bez svinīguma – ne uzrunu, ne dziesmu, ne laika skaitīšana – vienkārši vienā mirklī eglē iedegās gaismiņas. Abas ar meitu izjutām vilšanos, jo mūsu gaidas piedzīvot prieka brīžus kopā […]

“Esmu dzimusi un augusi padomju laikā. Ticības mācība man nav bijusi, par kristietības paražām zinu tikai no tā, kas lasīts presē, dzirdēts televīzijā. Vienmēr jau visur stāstīts, ka Advente ir tāds mierīgs, kluss gaidīšanas laiks. Taču, kad skatos to pašu televīziju vai lasu preses izdevumus, runā tikai par līksmībām. Kādas tur pārdomas, ja rīkot balli?” […]

“Nez, vai vispār ir pārtikas produkti, kuros nav nevienas veselību apdraudošas vielas. Lasu, kas rakstīts uz iepakojumiem un salīdzinu ar presē un dažādos izdevumos rakstīto par ķīmiskām vielām un to lietošanas iespējamajām blakusparādībām. Vai mēs paši sevi neindējam? Vai vairs vispār ir produkti, kas ir tādi, kā no zemes vai lopiņa nākuši?” bija satraukta pensijas […]

“Laikam jau augstākajās politiskajās aprindās nolemts – lai tie jaunie izgāžas valdības veidošanā, lai parāda sevi no sliktākās puses, tad varēs rīkot ārkārtas Saeimas vēlēšanas un vēlētāji vairs par jaunajiem nevēlēs. Vismaz tā sāk šķist, vērtējot informācijas burbuli ap Valsts prezidenta nosaukto premjerministra kandidātu. Pirmām kārtām ir runa par Alda Gobzema pielaidi valsts noslēpumam, par […]

“Biju aculiecinieks satiksmes negadījumam Cēsīs, Lapsu un Piebalgas ielas krustojumā. Tāda jau ir dzīve. Gadās arī šādas situācijas. Tas mani nepārsteidza, bet pārsteidza lielais dienesta automašīnu skaits. Vai tiešām tik daudziem bija vajadzība tur atrasties, lai palīdzētu cietušajiem un izvērtētu situāciju. Manuprāt, pietiktu ar vienu auto no katra dienesta,” pārdomās dalījās cēsnieks Jānis.  

“Televīzijas seriālu veidotājiem Latvijā tagad grūti, jo valdības veidošanas seriāls kaislību un dinamiskuma ziņā aizēno to, ko var izdomāt scenāriju autori un nospēlēt aktieri. Gan jau citās valstīs arī vēlētājiem ir interesanti sekot, kā pēc vēlēšanām tiek veidota valdība un kā nespēj to izveidot, tikai mēs šoreiz esam tādā kā īpašā situācijā, proti, valsts iegājusi […]

“Vai Cēsīs tiešām notiek tik daudz satiksmes negadījumu, kuros cieš gājēji, ka nepieciešams plašā teritorijā samazināt braukšanas ātrumu? Un vai visi šie negadījumi notikuši ielās, kurās iecerēts to darīt? Gribētos, lai būtu informācija par satiksmes negadījumu situāciju, salīdzinot ar citām mazpilsētām, piemēram, Talsiem, Siguldu un līdzīgām. Gribētu zināt vēl daudz ko citu, tāpēc ļoti gaidu […]

“Pirms valsts simtgades svētkiem saņēmu vairākus tālruņa zvanus, kas mani nepatīkami pārsteidza. Cilvēki pārmeta, ka neesam sakopuši savas iestādes teritoriju uz svētkiem, ar to domājot Valsts vides dienesta Cēsu biroja ēku Birze ielā 2a. Gribu atgādināt, ka šajā iestādē jau krietnu laiku nestrādāju, tāpēc pārmetumi nevietā. Pats aizbraucu paraudzīties uz savu kādreizējo darbavietu, un redzētais […]

“Aizvadīti svētki, kurus gaidījām tik ilgi. Sajūtas labas. Visur bija domāts, lai cilvēki gūtu īpašas sajūtas. Taču vēl vairāk priecēja tas, ka arī tirgotāji piedāvāja preces ar svētku simboliku. Tātad gatavojas un svin valsts svētkus ne tikai aktīvākie, kuri paši mājās pagatavo simbolus, noformējumu, bet arī steidzīgie, kas meklē veikalos, kā iezīmēt valsts jubileju,”atzina lasītāja […]

“Domāju, kā gan medicīnas iestādēm tiek sadalītas valsts apmaksāto izmeklējumu kvotas. Kādi ir atskaites punkti? Vai ir kādi pētījumi, analīze? Pārdomas radās tad, kad jau kārtējo reizi kāds man nepieciešamais izmeklējums par valsts naudu tuvākajā ārstniecības iestādē bija pieejams gandrīz pēc pusgada, bet kādā attālākā pilsētā jau pēc mēneša. Pēc šādiem gadījumiem tiešām nav ticības, […]

“Cēsīs bez valsts simtgades un valdības tapšanas apspriešanas ir vēl kāda aktualitāte – iecerētās izmaiņas satiksmē, par tām ielas sarunās runā vairāk nekā par valdību. Un,jo tālāk, jo nesaprotamāk. “Cēsu Vēstīs” par to bija vesela lapa, kur teikts, ka pašvaldībā izstrādātas vadlīnijas drošas, loģiskas, mierīgas un reizē raitas satiksmes organizācijai Cēsīs un iedzīvotāji aicināti līdz […]

“Klāt valsts simtgade, svētki, kuriem gatavojamies īpaši. Pošamies paši, pošam savu māju, pagalmu, apkaimi. Taču, iebraucot Cēsīs pa Raiņa ielu, pretējā pusē “Globusam” un garāžām paveras gluži nepievilcīga aina, pamesta ēka ar izsistiem logiem. Nezinu, kas ir tās īpašnieks, bet svētku noskaņojumā jau varēja tomēr kaut ko darīt lietas labā, lai šādas ainavas nebojātu iespaidu […]

“Cēsnieki vienmēr asi diskutējuši par satiksmes organizāciju pilsētā. Dome ik pa brīdim to mainījusi, reizēm pat nevar saprast, kāpēc. Kaut vai tagad par ieceri plašā teritorijā ierobežot auto braukšanas ātrumu zemāku, nekā noteikts satiksmes noteikumos. Vai tad par pamatu var ņemt tos retos brīžus, kad pilsētas ielās ir daudz automašīnu un uz ietvēm daudz gājēju? […]

“Nesaprotu, pēc kādiem principiem Cēsīs atjaunota Rīgas iela. Kāpēc divās vietās ir ietves paplašinājumi, kuri vēl norobežoti ar stabiņiem, nav saprotama šo paplašinājumu funkcija. Turklāt tā samazinātas stāvvietas kādām piecām sešām automašīnām. Zinām taču, ka stāvvietu centrā trūkst. Otrs jautājums – Rīgas ielas brauk­­tuvē izveidoti ātrumu ierobežojoši paaugstinājumu. Kā zinām, pirms tiem jābūt ceļazīmēm, kas […]

“Dzīve ļoti steidzas. Gribas visu pagūt – redzēt, dzirdēt, izlasīt. Aiz­vien vairāk novērtējam laika cenu un nozīmi. Taču tajā pašā laikā to tērējam arī nebūtiskām lie­tām, piemēram, skraidot pa sociālajiem tīkliem internetā. Tā cen­šoties iemest acis tajā, ko dara citi, pazaudējam paši sevi. Neatliek laika savām domām, sajūtām, izpratnei, kas tad esam paši, ko jūtam, […]

“Vakardienas “Druvas” numurā bija foto, kurā redzamas atvērtas pagraba durvis, rakstīts, ka vainīgs apsaimniekotājs. Taču zinu gan, ka paši dzīvokļu saimnieki nevar vienoties, vai turēt durvis vaļā vai ne. Apsaimniekotājam gar to nav nekādas daļas,” pastāstīja kāda cēsniece, Vaļņu ielas iedzīvotāja.  

“Atceros, ka pirms kāda laika dzirdēju solījumu – uz valsts svētkiem valsts televīzijā būs mazāk reklāmu. Taču reklāmu joprojām ir ļoti daudz, reizēm šķiet, ka raidījuma daļas starp reklāmām pat ir īsākas. Valsts televīzija taču tiek uzturēta par nodokļu maksātāju naudu, kāpēc mums raidījumi jāskatās ar tik lieliem pārtraukumiem?” bija neapmierināta lasītāja A.