“Lapkritis sācies, daļa Cēsu namu saimnieku apzinīgi notīra ietves, bet daži neliekas ne zinis. Nav jau lapām nekādas vainas, taču, kā sākas lietus, tās pūst un rada bīstamu situāciju, proti, gājēji, riteņbraucēji var paslīdēt,” teica lasītājs V.

“Lasīju “Druvā”, ka Priekuļu pašvaldība parūpējusies par apstādījumiem izremontētā Cēsu – Priekuļu ceļa satiksmes aplī. Gribētos gan, lai pašvaldība vairāk palīdz iedzīvotājiem sakārtot daudzdzīvokļu māju pagalmus, ko paši cilvēki ne vienmēr saviem spēkiem var izdarīt, ne tērē līdzekļus, stādot puķes un krūmus vietā, kur tie ar laiku traucēs pārredzēt ceļu,” bija neapmierināts priekulietis.

“Nupat lasu interneta portālos, ka Valsts prezidents ANO Ģenerālajā Asamblejā teicis runu lauzītā angļu valodā. Vai tiešām mūsu valstsvīri ir tik grūtām galvām vai slinki, ka nemācās valodas? Politiķi visus mūs mudina mācīties, apgūt valodas, zinības, bet paši…” sprieda cēsnieks Juris.  

“Ielu un ceļa malās regulāri tiek saliktas reklāmas. Tajās informācija gan par koncertiem, gan sporta sacensībām, kā arī ievērojamām vietām tuvumā. Informācija katrā ziņā noderīga. Un dažkārt tikpat kaitnieciska. Pēc notikuma šie greznie lielformāta plakāti tomēr ir jānoņem. “Rauna vasaras ziedos” – aizvien Raunas centrā aicina uz Puķu draugu saietu. Ja neko nezinātu, domātu, ka […]

“Katrs remonts ieilgst, tā ir parasta pieredze. Labi, ka Cēsīs Rīgas ielas remonts rit atbilstoši iecerētajam laikam. Tomēr, šķiet, uzņēmējiem, kas darbojas šajā ielā, nav viegli noturēt savu biznesu, droši vien klientu skaits samazinājies. Var tikai cerēt, ka tad, kad iela būs salabota, apmeklētāju skaits kafejnīcās un veikalos dubultosies,” sprieda lasītājs R.

“Kapsētā apkopjot savējo kapu kopiņas, domāju – kam jāuztur kārtībā celiņi? Vai tas gabaliņš, kas pie kapuvietas, jā­aprūpē kapa kopējam, vai par to atbild kapsētas apsaimniekotājs? Man liktos, ka tas jādara apsaimniekotājam,” sprieda cēsniece J.

“Daudz laika pavadu, staigājot pa mežu pilsētas apkaimē. Diem­žēl nereti nākas ieraudzīt sadzīves atkritumus. Nesaprotu tos, kuriem ceļas roka skaistā mežā nomest iztukšotas čipsu pakas, kolas pudeles. Vai tiešām viņi paši gribēs šajā vietā atgriezties,” teica pensionārs Ju­ris.

“Gāju gar aktīvās atpūtas zonu Cēsīs pie Maija parka, priecājos, cik dažādas iespējas tur izveidotas. Taču vienu piezīmi tomēr gribu izteikt – pie āra tenisa galdiem zemē ir akmentiņu segums. Man šķiet, tas neder. Tur taču bērns var viegli paklupt, savainot kājas, rokas. Tenisu spēlē azartiski, ir daudz kustību, viegli uz akmeņiem var paslīdēt un […]

“Teju visu vasaru Cēsu vecpilsētā notiek ielas remonts, bet par drošu pārvietošanos gar būvdarbiem nevienam, šķiet, nav jāraizējas! Nesen biju Cēsīs, devos pa Rīgas ielu uz augšu. Nejauši nokritu, kājā ieguvu dziļu, vaļēju brūci, nobrāzums bija plaukstas lielumā. Iegriežoties aptiekā, far­maceite teica, ka es neesot vienīgā, kam tā šovasar gadījies, turklāt manīts, ka pakrīt arī […]

“Kopš ceļu no Cēsīm uz Prie­ku­ļiem pārbūvē, pieturvietas “Vīņ­audi” vietā ir bedre, bet pieturas zīme guļ zālītē. Šoferi nezina, kur viņiem apstāties, lai izlaistu pasažierus. Vieni mūs, kas braucam no pilsētas puses, pēc pieprasījuma izlaiž pie Priekuļu pa­gasta robežas – pirms vai pēc rotācijas apļa, citi ved līdz nākamai pieturai pie pagrieziena uz selekcijas staciju. […]

“Lasīju “Druvā” par Vecpie­balgas domes deputātu, kurš nolika mandātu, jo nedrīkst deputāta pienākumus savienot ar algas darbu. Mani vienmēr šādas situācijas pārsteidz. Vai tad cilvēks, apņemoties balotēties vēlēšanās, nemaz nepainteresējas, vai varēs turpināt algas darbu un būt arī deputāts? Tad jau tas ir ļo­ti neapdomīgs cilvēks, par tādu vispār nedrīkst vēlēt. Varbūt medijiem jau priekšvēlēšanu […]

“Kāpēc Latvijā sviesta kilo­grama cena pārsniedz 10 eiro, kamēr, kā vēsta televīzija, citās Ei­ropas valstīs tā ir daudz zemāka, pat tādās, kas skaitās “dārgās” valstis? Vai tiešām mūsu piensaimnieki nez ko sadomājuši un sacēluši bezjēdzīgas cenas? Ja jau pasaules tirgū sviesta cena palielinās, vai tad tas uzreiz nozīmē, ka pie mums arī tai jāsakāpj griestos? […]

“Nākamgad pensionāriem sola mazliet lielāku pensiju. Taču jau pretī stājusies cenu paaugstināšana. Sviests kļuvis nezin cik dārgs, dārzeņiem cena gandrīz nekrītas, kā tas ir parasti vasarās. No nākamā gada būs lielāks akcīzes nodoklis degvielai. Atkal lielāki izdevumi. Tā tas pen­sionārs griežas kā vāveres ritenī. Līdzko valdība pasola mazliet vairāk, tā palielinās nodokļi un cenas,” sprieda […]

“Darbdienās, staigājot pa Cēsīm, redzu, cik te daudz ārzemnieku. Viņi staigā pa ielām, skatās uz māju augšējiem stāviem, priecājas. Mēs esam pieraduši un nenovērtējam, kas mums ir,” teica cēsniece Ilga.

“Siltās dienas un atvaļinājumu laiks cilvēkus vilina pie ūdens. Cēsīm tuvie ezeri ir atpūtnieku pilni. Cilvēki ir priecīgi, kādi gan citādāki viņi varētu būt, ja atpūšas. Pie bērnu šļakstīšanās ar ūdeni jau pierasts, bet, kad vecāki ūdenī sūta bērnu un suni, gan ne. Nepatīk man ar suņiem vienā ezerā peldēties,” domas izteica cēsniece un piebilda, […]

“Paldies autobraucējai, kas mani no Jāņmuižas aizveda līdz Rāmniekiem. Iebraucu Jāņmuižā ar mikroautobusu, bija smags ne­samais, tūlīt man piedāvāja palīdzēt nest somu, un sieviete, kura bija kopā ar mazu puisīti, iesēdināja mani mašīna un aizveda uz vietu, kur gribēju nokļūt, kaut pašai turp nebija jā­brauc. Priecājos, ka ir tik atsaucīgi, izpalīdzīgi cilvēki. Ja mēs visi […]

“Arī Cēsīs sākušas ziedēt liepas, diemžēl nākas secināt, ka liepziedu kārotājiem ir greiza sapratne par vides saglabāšanu. Ja gribat ziediņus, plūciet tikai tos, nelauziet kokiem zarus. Ir bēdīgi redzēt zemē nomestus liepu zarus, kuriem noplūkti ziedi. Vai tad nākamgad liepziedus negribēsies? Ja liepas mums dāvā šos brīnišķīgos ziedus, būsim arī mēs saudzīgi pret kokiem,” aicināja […]

“Cēsnieki, kas dzīvo Viestura ielas kvartālā, labprāt kājām dodas uz pilsētu cauri graviņai pretī Pils parkam. Tur jau ir iestaigāta taciņa, kuras malas parasti katru gadu tiek izpļautas. Nezinu gan, kam šī teritorija pieder un kas to dara, bet šovasar gar takas malām aug gara zāle, neviens nav parūpējies, lai gājējiem ērtāk. Varbūt zāli var […]

“Dzirdēju, ka “CDzP”, kas Cēsīs apsaimnieko daudzus daudzdzīvokļu namus, vairs nepieņems maksājumus skaidrā naudā savā birojā. Šo iespēju taču izmantoja daudzi, īpaši vecākā gadagājuma cilvēki. Internetā mēs nedarbojamies, maksāt bankā vai lielveikalā – tā taču atkal ir papildu nauda. Vai tiešām apsaimniekotājs nepadomā par cilvēkiem, kas nodrošina uzņēmuma pastāvēšanu? Ja kase, kas saņem samaksu, nevar […]

“Jāņu laikā, braucot pa ceļu, kas no Dukuriem ved uz Len­čiem, vienu dienu vēroju, kā lau­ki tiek apstrādāti ar ķimikālijām, lai atbaidītu kaitēkļus, bet otrā dienā redzu pie lauka pie-­s­tā­­jušas garāmbraucējas, kuras te lasa augus tējai. Ak, šausmas, tie augi taču ir indīgi, tikko apmigloti, tādus nevar vākt tējām!” par saviem vērojumiem pa­stāstīja Verners. “Droši […]

“Lasu par gaidāmo dabas skai­tīšanu un nevaru nomierināties. Tas, visticamāk, nozīmē, ka mežu īpašniekiem tiks uzlikti jau­­ni saimnieciskās darbības ierobežojumi. Es tos nesaprotu. Ja jau tā sūna auga vai putns dzīvoja tad, kad es gadiem mežā saimniekoju, kāpēc mēs nevarētu turpināt tā mierīgi sadzīvot? Kāpēc jāliek ierobežojumi? Tur­klāt, domāju, Latvija jau tāpat ir tik maz […]

“Vai kāds pamanījis, ka Cēsu ielās gandrīz pazuduši baloži? Pirms gadu desmitiem šo putnu bija ļoti daudz, atceros, bērnībā gājām tos barot Maija parkā, pie centrālā laukuma un citās vietās, bet tagad, šķiet, pat neesmu tos redzējis. Vai baložiem vairs nepatīk pilsēta, vai tos piemeklējusi kāda slimība?” bija nesapratnē pensijas vecuma cēsniece.

“Ja ārsti streiko, varbūt arī pacienti varētu vienu mēnesi saņemties un streikot, ja vien nav kāds ārkārtas gadījums, neiet pie ārsta. Vai medicīnas iestādes tad spētu izdzīvot?” jautāja pensionārs.

“Lasu “Druvā”, ka cēsnieki lūdz izvietot soliņus pilsētas centrā, arī Bērzaines pusē. Soliņi ļoti vajadzīgi arī Leona Paegles ielas apkaimes māju iemītniekiem. Šai pusē dzīvo daudz pensijas vecuma cilvēku, bet te nav aptiekas, citu vajadzīgu veikalu, tādēļ nākas iet uz centru. Turp vēl nekas, bet, mājās nākot, jāiet pret kalnu. Ve­cākam cilvēkam vajag piesēst, bet […]

“Dzīvoju Amatas novadā, Sēr­mūkšos. Māja atrodas grants ceļa malā. Ik dienu tai garām brauc daudz automašīnu, cilvēki dodas kārtot dažādas lietas, vakarā brauc atpakaļ. Man pagalms vienmēr putekļu, smilšu pilns. Ēdu virtuvē pie atvērta loga sviestmaizi, jūtu, ka smiltis šņirkst starp zobiem. Vai tiešām nebūtu iespējams kaut ko darīt šim ceļa posmam, lai mazinātu putekļus?” […]

“Jauni domnieki pilsētā tagad savēlēti, ceru, ka viņi padomās par tiem cēsniekiem, kuri nepārvietojas mašīnās, bet iet kājām. To pārsvarā darām mēs, gados vecāki cilvēki, un pilsētā ļoti trūkst soliņu, kur piesēst garajos ceļos. Ar mašīnām jau viegli, bet kā mums, vecīšiem, justies pilsētā? Nespējam mērot garus gabalus, ik pa brītiņam vajadzētu piesēst, bet īsti […]

“Izlasīju par traģisko avāriju Jaunpiebalgā un gribu teikt, ka tur nav vainojami braucēji. Vis­pirms vajadzētu sakārtot zīmes un norādes, jo daudzi iebraucēji tur maldās. Preču piegādātāji pēc GPS meklē Meža 10, bet, braucot pa to, atduras pret zīmi, kas liedz tur braukt. Un tad viņi brauc, meklēdami, kā nokļūt vajadzīgajā vietā. Otrkārt, pašvaldībai vajadzētu tomēr […]

“Latvijas alkohola tirgotāji labā situācijā. Igaunijā grādīgie dzērieni dārgāki, Lietuvā tos turpmāk drīkstēs tirgot tikai tiem, kam 20 un vairāk gadu. Līdz šim tikai igauņi brauca pie mums pēc stiprajiem dzērieniem, nu droši vien Lietuvas jaunieši labprāt izvēlēsies Latvijas pierobežas veikalus,” vērtēja L.N.

“Nesen redzēju netrafarēto policijas automašīnu, kā tā apstādina pārgalvīgu braucēju. Nu tādiem nāksies vairāk uzmanīties, jo policijai ir diezgan daudz šādu auto. Prie­cājos, ka tā, jo tiešām uz mūsu ceļiem ir pārāk daudz autovadītāju, kas par citiem satiksmes dalībniekiem nedomā,” atzina Andis.

“Iekrita manā pastkastē partiju priekšvēlēšanu avīzes Cēsu novadā. Visas izlasīju ļoti rūpīgi un nodomāju, nu gan mums te sasolītas ķīseļa upes. Tikai nekur tajos rakstos neatradu to, kur tad viņi ņems naudu, lai tos solījumus īstenotu, bet bez naudas taču to nevarēs. Saprotu, ka ir jāsola, kā kādreiz teica kāds nu jau pazudis politiķis, bet […]

“Cēsu karjera apkaime tiek veidota par atpūtas vietu. Nesen ar mazbērniem aizgāju, bijām nepatīkami pārsteigti, jo te nemaz nevar runāt par atpūtas zonu. Tur ierīkota izgāztuve, kurā ir gan stikls, gan šīferis. Šīfera kaitīgās vielas plūst ūdenī, kur cilvēki domā peldēties. Vai piedrazotājs tā drīkst rīkoties? Kā tādā vietā var droši atpūsties un baudīt dabu?” […]

“Aizvien biežāk nākas pārliecināties, ka jaunieši ir pārāk paš­taisni. Redzu to Cēsīs pie gājēju pār­ejām. Automašīna jau gandrīz klāt pie tās, bet jaunietis mierīgi šķērso ielu. Labi, ka izdevās nobremzēt. Vai tiešām gājējs drīkst jebkurā brīdī pāriet ielu, kaut redz, ka auto jau gandrīz piebraucis un vairs nespēs apstāties,” bija sašutis autovadītājs Andris.

“Bieži braucu no Melturiem uz Cēsīm. Tagad tur ir liels ceļa remonts, mašīnām jāapstājas pie luksoforiem, bet nereti gadās autobraucēji, kas turpina ceļu, kaut iedegusies sarkanā gaismā. Acīmredzot autovadītāji nesaprot, cik tas bīstami,” sacīja Amatas novada iedzīvotājs K.

“Lasu “Druvā” par vakanču ga­datirgu un brīnos, ka ir tik daudz brīvu darba vietu, bet nav cilvēku, kas grib strādāt. Parasti taču ikdienas sarunās to vien dzird, ka nav darba, ka tādēļ jā­brauc uz ārzemēm. Izrādās, pietiek, kur strādāt. Jautājums, kāpēc cilvēki neizvēlas šīs darbavietas? Varbūt maksā pārāk mazas algas?” pārdomās dalījās V.K.

“Klausos, ka noplūduši eksāmenu darbu uzdevumi latviešu valodā. Kā gan tas iespējams?! Vai tiešām ierēdņi nespēj nodrošināt pietiekamu aizsardzību šai informācijai? Tādi jāatlaiž no darba,” bij skarbs lasītājs V.P.

“Izlasīju “Druviņā”, ka “Maz­put­nēni” pārdod jaunputnus Rau­nā. Tā kā dzīvoju Skujenē, šogad to dažu vistiņu dēļ četrdesmit kilometrus turp un atpakaļ pa sliktajiem lauku ceļiem uz Raunu nebraukšu. Citugad līdz tirdzniecības vietai labprāt devos, lai iegādātos un pati izaudzētu kādu olu devēju. Uzskatu, ka Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumi, aizliedzot izbraukuma tirdzniecību, ir neloģiski. Neba […]

“Sajutu stipras sāpes vēderā, ģimenes ārsts teica, ka jātaisa ultrasonogrāfija. Piezvanīju uz Cē­su klīniku, tur paskaidroja, ka vēdera lejas daļai pie viņiem to netaisa, lai zvanu uz Valmieru. Piezvanīju, tur paskaidroja, ka par savu naudu varot pierakstīt uz augustu, bet par valsts finansējumu – uz oktobri. Tāpēc tagad nezinu, raudāt vai smieties, jo situācija absurda. […]

“Mūsu daudzdzīvokļu namā Cēsīs, Valmieras ielā 23.a, vairākās sekcijās siltā ūdens temperatūra ir tikai 35 grādi. Pat nevar nomazgāties vannā, turklāt jābaidās no bīstamajām baktērijām legionellām, kas izraisa leģionāru slimību. Esam runājuši ar nama pārvaldnieku, ar siltuma piegādātājiem, bet nu jau trešo mēnesi nekas nemainās,” teica Tatjana, piebilstot, ka namu apsaimnieko kooperatīvs “Birzītes”.

“Braucu un dusmojos – ja nesaprot, ko un kā, tad labāk lai ne­­dara. Priekuļos, Zinātnes ielas un šosejas krustojumā, asfaltā izveidojušās vairākas bedres. Da­žas aiztaisītas, citas palikušas. Lī­­dzī­gi darīts arī citur. Tagad novadā ir gan ceļu uzturēšanas nodaļas meistars, gan ceļu uzturēšanas darbu organizators, kad bija viens, arī muļķību bija mazāk,” pār­domās dalījās priekulietis Gu­­nārs.

“Vai tiešām iedzīvotājiem Cēsīs nav nekādu iespēju par sapratīgu cenu nodot lielgabarīta atkritumus? Man ir nederīgi četri krēsli, kad zvanīju uz “ZAAO”, pateica, ka par to aizvešanu jāmaksā 18 eiro. Tas tiešām liekas pārāk daudz. Vai atkritumu savācēji vai pašvaldība nevarētu rīkot kādas lielgabarītu atkritumu savākšanas akcijas par saprātīgāku cenu? Ja jāmaksā tik dārgi, tad […]

“Runā par globālo sasilšanu, bet pēc šī pavasara šķiet, ka jārunā par atdzišanu. Tik auksts aprīlis sen nav bijis, turklāt aukstums turas jau pietiekami ilgu laiku. Žēl to, kas dažu silto dienu dēļ pasteidzās un iestādīja laukā pirmās puķītes. Nu viss pagalam,” sprieda Mirdza.

“Ļoti gaidu, kad Cēsīs atkal būs īsts tirgus vecajā vietā, kā savulaik pašvaldība solīja. Pa­gā­juši vairāki sasaukumi, bet ne­kas nenotiek. Vai tad nevajadzēja iznomāto zemi ņemt nom­niekiem nost un pašai pašvaldībai atjaunot īstu laucinieku tirgu, ne to “dirižabli”, kas ir pie stacijas,” ieteica lasītājs Juris no Prie­ku­ļiem.

“Vai tad Rīgas ielas bruģis nekur vairs nenoder, ka lielākās flī­zes, kas bija pie picērijas, grāba ar kausu, ar visām smiltīm un rupji sabēra piekabē? Mazos bruģ­akmeņus puiši rūpīgi salasīja, salika uz paliktņiem, bet tos lielos… Vai varam būt tik izšķērdīgi? Kurš ir atbildīgs? Tā taču ir arī mūsu, nodokļu maksātāju, nauda! Varēja flīzes skais­ti […]

“Jānis Buholcs “Druvā” raksta, ka īpašuma nodokļi pēdējos gados kļuvuši grūti panesami. Es gan tā neuzskatu! Man ir zeme Priekuļu pagastā, četri hektāri, samaksa nav paaugstināta. Prie­kuļu novada dome ir ļoti toleranta. Ja ir māja un zeme, iespējams, tad ir citādi, cita samaksa. Esmu iznomājis platības lauksaimniekiem. Saņemu nomas maksu, tā varu nomaksāt nodokļus,” teica […]

“Kad braucu Cēsīs pa Val­mie­ras ielu, esmu gandarīts, redzot vērienīgos būvdarbus stadionā. Kad to izbūvēs, tā tiešām būs vie­ta, kur pulcēties jauniešiem, kur gan sportot, gan skatīties spor­ta spēles. Atceros, kā stadionā 60., 70.gados bija aktīva dzīve, nāca daudz jauniešu, pusaudžu, kas aiz­rāvās ar visdažādākajiem spor­ta veidiem. Tikai žēl, ka savulaik stadionam nepievērsa uzmanību un […]

“Gandarījums, ka “Pārgaujas” florbolisti ieguva medaļu! Viņi to jau sen bija pelnījuši. Stalbes, Straupes, Raiskuma pagastā visi ļoti priecājas, ka mūsējie bija tik spēcīgi. Lauku klubam sakaut pilsētu komandas un dabūt bronzu – tas tiešām ir lielisks rezultāts,” priekā dalījās pārgaujietis J.L.

“Braucot pa maziem lauku ceļiem, vēl šur tur var redzēt tā sauk­tos piena galdus. Tāda mazliet nostalģiska sajūta, atceroties, kā uz tiem tika liktas pilnās piena kannas un kā braucējs katru dienu tās savāca. Tagad brauc ar lieliem, moderniem auto un sūknē pienu tieši no dzesētāja, tikai fermu ir daudz mazāk,” pārdomās dalījās Jautrīte.

“Nez, kad Cēsu ielās sāks vākt smiltis, kas ziemā tika kaisītas uz brauktuvēm. Ielu malās sakrājies pabiezs slānis, kad kļūs īsti sauss, smiltis putēs un savākt būs pavisam grūti,” sprieda cēsnieks Jānis.

“Neviens vairs nerunā par Vid­zemes šosejas rekonstrukciju, ko savulaik apsprieda. Pat neatceros, par kuru gadu bija runa, bet solīja lielus darbus, būšot Eiro­pas nauda. Nu jau vairākus gadus ir pilnīgs klusums, bet šoseja dažviet ir bēdīga. Taču pa to brauc gandrīz visi vidzemnieki. Tagad skaļi runā par grants ceļiem, bet šoseja tā kā piemirsta,” atgādināja […]

“Cēsīs, Vienības laukumā, vietā, kur stāvēja nu jau nojauktais avīžu kiosks, varētu uzstādīt interesantus soliņus. Veci cilvēki varētu pasēdēt, paskatīties, kā pa laukumu brauc mašīnas. Tā vieta stāv tāda pamesta, diez ko labi arī neizskatās, bet soliņu pilsētā nevar būt par daudz,” ierosina kāda pensionāre.

“Ejot Cēsīs pa Vienības laukumu, vienmēr noskatos uz Uzvaras pieminekli. Pavasara saulē tas izskatās tāds nomelnējis, skumjš, ziemas sārņiem aplipis. Ļoti, ļoti ceru, ka, ja ne šovasar, tad nākamvasar piemineklis atkal būs balts. Ne jau ar tādu apsūbējušu sagaidīsim Latvijas simtgadi,” pārdomās dalījās cēsniece Maija.

“Uz Vidzemes šosejas pie tilta pār dzelzceļu visu ziemu ir zīme, ka strādā cilvēki, un ātruma ierobežojums – 30 km/h, bet neesmu ne reizi redzējis, ka tur kāds strādātu, kaut braucu katru dienu. Lai­kam tomēr vajadzētu padomāt, kad un kādas ceļa zīmes likt, kad noņemt, lai būtu cieņa pret tām,” sprieda garāmbraucējs.

“Smaga tēma Priekuļu pagastā – Vaives dzirnavu aizsprosts, kas jau astoto gadu stāv bez apsaimniekošanas. Viss brūk, iet bojā. Kam patīk tāds skats? Reiz Artis Rasmanis solīja, ka taisīs zivju ceļu, pieaicinās Māri Olti. Salika smilšu maisus, kurus vēlāk kāds izvāca, lai nepiesārņo upi. Zināms, ka dzirnavu ēka pieder citam, aizsprosts, zeme bijušā Vaives uzpludinājuma […]

Cēsu iedzīvotāja no Rīgas ielas 63.nama sūrojas par kaimiņu īpašumu Zirņu ielā 19, no kura brūkošās sienas uz šķūnīšiem krīt ķieģeļi, izsitot caurumus un bojājot jumtus: “Ja nu tā siena sabrūk pilnībā? Ik pa laikam nākas šķūnīšu jumtus labot. Situācija sarežģīta, jo Zirņu ielas nama siena savienota ar Rīgas ielas ēkas sienu. Ceram ar “Druvas” […]