“Laikam jau pilsētā sabiedrisko transportu vajag, bet diezgan dīvaini izskatās, ka autobuss brauc un tajā ir viens, bet reizēm neviena pasažiera. Labi vismaz, ka ne lielais autobuss, kāds kursē starppilsētu reisos, bet atmaksāšanās gan tur nevar būt nekāda,” teica cēsnieks.

“Varbūt labi vien sanācis, ka šonedēļ būs nejauks laiks. Tad pulcēšanās ierobežojumu samazināšana sāksies lēnāk, līganāk. Ja būtu tāds siltums kā sestdien, svētdien, tad grūti izdotos cilvēkus, īpaši jau jauniešus, noturēt saprātīgās robežās,” sprieda lasītāja M.  

“Brīvdienās dārzkopības un saimniecības preču veikalos tik daudz pircēju, ka noteikto divu metru distanci nekādi neizdodas ievērot, lai kā gribētu. Dzirdēju, ka “Depo” veikali regulē pircēju plūsmu, ielaižot tirdzniecības zālē tikai cilvēkus ar iepirkuma ratiņiem. Varbūt ko līdzīgu vajadzētu izdomāt arī citiem tirgotājiem,” piedzīvotajā dalījās J.

“Lasīju, ka pārdota tukšā Veselavas skola. Labi, ka šīm ēkām atradies īpašnieks, vien gribētu zināt, ko tur plāno darīt. Skolas nams taču celts tieši kā izglītības iestāde, liela padomju laiku māja ar gaiteņiem, klasēm,” sacīja lasītājs no Priekuļu novada.  

“Vairākos pansionātos Latvijā atklāti Covid-19 slimnieki, arī sociālo aprūpes centru Sēr­mūk­šos un Mārsnēnos klientiem, gan jau slimnīcā, atklāta inficēšanās ar jauno koronavīrusu. Tiešām grūti saprast, kā tas iespējams, jo pansionāti taču tiek īpaši sargāti, darbiniekiem stingri jāievēro visas prasības, lai neinficētu iemītniekus. Turklāt darbiniekiem ir pieredze, jo gripas epidēmijas laikā vienmēr šajās iestādēs nosaka karantīnu. […]

“Vēl aprīļa pēdējās dienās Cēsīs darbojās visi luksofori. Protams, ir kāds krustojums, kur tas bija lietderīgi, bet lielākoties gan ne. Braucēju maz, nav auto plūsmu, ko luksoforiem regulēt,” atzina autovadītājs Ēriks.

“Skatos televīzijā, kā Valmierā uzstāda jaunus mākslinieku apgleznotus soliņus. Veciem cilvēkiem prieks, var piesēst, pavērot apkārtni, cilvēkus, būt svaigā gaisā. Ko vairāk vajag pastaigā. Cēsīs soliņi retums. Vecie cilvēki atvelk elpu, kaut kur atspiedušies, pasēž uz kādām kāpnēm. Vai tad soliņi tik dārgi, vai Cēsīs trūkst dēļu,” viedokli pauda cēsniece.

“Biju dzirdējusi, ka dzīvnieki aizvien vairāk ieklīst pilsētās. Sestdien no Priekuļiem braucām uz veikalu “Senukai” Cēsīs. Pie rotācijas apļa no lauka iznāca lapsa. Pastāvēja zaļajā zonā, kamēr mašīnas aizbrauc, un nesteidzoties šķērsoja ceļu, atskatījās vēl atpakaļ un aizdevās uz tirdzniecības centra pusi. Spriedām, nez ko lapsa gribēja veikalā nopirkt? Droši vien suņu barību, neies jau […]

“Valdas Rozenbergas viedoklis “Varmākas no gaisa nekrīt” ir trāpījis desmitniekā. Esmu redzējis desmitiem mīlošas mātes no Kārļa Ulmaņa laikiem līdz mūsdienām. Tāpēc esmu pārliecināts, ka sievietes ar neētiski gariem nagiem nespēj maigi aprūpēt un samīļot savu bērnu,” secinājumus pau­da pensionārs, kurš vēlējās palikt anonīms.  

“Gribētos, lai arī lauku veikalos cilvēkiem ir iespējams iegādāties dezinfekcijas līdzekļus, jo ne katrs var aizbraukt uz pilsētu to nopirkt. Tagad daudzi privātie internetā pārliecinoši pārdod dezinfekcijas līdzekļus, bet uzskatu, ka to vajadzētu aizliegt. Šādiem līdzekļiem būtu jābūt iegādājamiem aptiekās, veikalos, kur iespējams pierādīt to izcelsmi un kas ir medicīniski atzīti. Jo tā jau jebkurš […]

“Labi, protams, ka cilvēki saglabā optimismu, tomēr katra publiskā runātāja pēdējā frāze, ka krīze dod jaunas iespējas un viss būs labi, ir mazliet kaitinoša. Ne jau daudziem ir vai būs tās jaunās iespējas, vienkārši nāksies samierināties, ka dzīves līmenis krītas,” sacīja lasītāja.

“Līdz šim biju priecīgs, ka varēju pasūtīt trīslitru burku ar medu par 16 eiro un man pieveda klāt. Nu vairs tāda piedāvājuma nav. Interesējos pie pazīstama bitenieka, viņš smējās, ka esmu pircis ievesto medu, droši vien no Krievijas vai Balt­krievijas, tāpēc tik lēts. Teica man, varbūt tiešām meloja, ka vietējie dravnieki par trīslitru burku prasa […]

“Ārstiem un medmāsām, citam medicīniskajam personālam tagad vēl vairāk darba nekā parasti un turklāt vēl jāstrādā bīstamos apstākļos. Tāpēc es pievienojos aicinājumam ziedot mediķu pusdienām, kaut esmu pensionāre un pensija man nav liela, zvanīju uz tālruni 90067001. Par zvanu jāsamaksā 1,42 eiro, tas ir tas, ko es varu darīt mediķu labā,” atzina cēsniece.

“Vai tiešām tagad jāsteidz uz priekšu novadu reforma? Ir tika daudz steidzami risināmu jautājumu, ir liela krīze ne vien Latvijā, bet visā pasaulē, kuras ietekmi noteikti jutīsim, kāpēc tagad censties bīdīt jautājumus, kas tikai jauc galvu un novirza uzmanību no galvenā,” teica lasītāja no Cēsīm.  

Lasītāji “Druvai” pa tālruni vairākkārt stāstījuši, ka tajā vai citā veikalā nav pieejami dezinfekcijas līdzekļi, lai pircēji dezinficētu rokas. Lai to pārbaudītu, trešdien laikā no vieniem līdz diviem dienā ielūkojos lielā daļā Cēsu veikalu, lai pārliecinātos par situāciju. Šajā laikā bija viegli ievērot nepieciešamo distancēšos, jo cilvēku pilsētā un veikalos maz. Secinājums viens: visos veikalos, […]

“Gribu teikt paldies visiem dakteriem un māsiņām, kas strādā slimnīcās. Tagad ir tik bīstams laiks, bet visi turpina darbu, neviens neatsakās, kaut tepat Vidzemes slimnīcā vairāki mediķi ar “Covid-19” jau saslimuši,” pateicību vēlējās nodot cēsniece.

“Gan valdība, gan komponisti, rakstnieki, ārsti aicināja Lieldienās nebraukt uz laukiem, bet vai daudzi klausīja? Dažā viensētā redzēja pat vairākas glaunas mašīnas, kuru iepriekš tur nebija. Atliek vien cerēt, ka nejaukā vīrusa sprādziens tagad nebūs laukos,” par novēroto teica lasītājs G.  

“Tagad daudzi dienas vada mājās. Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā un ikdiena pārvērtusies par murgu. Visu dienu, ieskaitot brīvdienas, no rīta līdz vēlam vakaram kaimiņi remontē dzīvokļus. Viens pabeidz, cits sāk. Un tik urbj, kaļ, jauc sienas. Troksnis tāds, ka nedzird televizoru. Kad citam kaimiņam apnīk, ka virs viņa urbj, tas sāk sist pa radiatoriem. Esmu zvanījis […]

“Veikalā Bērzkrogā strādā brīnišķīgi darbinieki – vadītāja Dzintra un pārdevēja Andra. Abas vienmēr pretimnākošas, smaidīgas, visu, ko pircējs grib zināt, izskaidro, iesaka, kas kurā reizē der. Arī preču netrūkst, mums, Bērzkroga iedzīvotājiem, nav jābrauc uz pilsētu, kur veikalos daudz vairāk pircēju. Tas šajā laikā, kad visi baidās inficēties, ir ļoti svarīgi,” teica Veselavas pagasta Bērzkroga […]

“Vai tie, kuri pēdējās nedēļās no ārzemēm atgriezušies Latvijā, apzinās to, ka valsts viņu dēļ ziedojusi resursus – cilvēku prātus, laiku, līdzekļus, lai rastu iespēju atgriezties dzimtenē? Vai viņi saprot, kā valsts cīnījās, lai būtu šie lidmašīnu, kuģu reisi? Vai viņi to novērtēs? Zinu cilvēkus, kas savulaik teica, ka viņiem Latvija, mūsu valsts neko nenozīmē, […]

“Protams, svarīgi mazgāt rokas, lai sargātos no draudīgā vīrusa, tomēr vajadzētu arī valstiskā mērogā organizēt uzņēmumus, lai cilvēkiem būtu iespējams iegādāties dezinfekcijas līdzekļus. Piemēram, manuprāt, daudzdzīvokļu mājās vajadzētu dezinficēt ārdurvju rokturus, kāpņu margas, bet diezin vai kādam būs tik liela uzņēmība, lai pirktu sadzīves ķīmiju un no tās gatavotu piemērotu šķīdumu,” sprieda Vilis un piebilda, […]

“Lasīju trešdienas “Druvā”, tikai daļai graudu audzētāju atļauts ar medībām atbaidīt zosis no sējumiem. Manuprāt, atļauju vajadzēja dot visiem. Neviens jau nemaz tā nealkst medīt šos putnus, jo tā gaļa nemaz nav garšīga, bet ko darīt, ja putni noposta pusi zelmeņa? Turklāt vajadzētu jau ņemt vērā, ka šoruden ziemas labībai varētu būt labs noiets, kas […]

“Līdz šim sabiedrība satraucās, ka gan pieaugušie, gan bērni pārāk daudz laika pavada pie datora, telefona, kaut ko lasa, skatās vai ar kādu sazinās internetā. Nu jāsaka paldies, ka gandrīz visi -no maziem bērniem līdz sirmgalvjiem – apguvuši prasmi gan sarakstīties, gan sarunāties, izmantojot pasaules tīmekli, gan prot tajā atrast noderīgas un interesantas lietas. Iedomājieties, […]

“Klausījos sabiedriskās televīzijas raidījumu “1:1”, kurā žurnālists runāja ar Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku par jaunā koronavīrusa izplatīšanos. Piekrītu Muižnieka kunga teiktajam, ka būtu detalizētāk jāinformē, kurās apdzīvotajās vietās konstatēti “Covid-19” slimnieki, apkaimes iedzīvotāji tad zinātu, ka viņiem īpaši jāuzmanās. Manuprāt, šādā ārkārtējā situ­ācijā, kad jāpasargā visa valsts, datu aizsardzību vajadzētu samazināt, jo aizsargāts ir […]

“14. marta pavakarē iepirkos veikalā “Rimi”. Pie kases konstatēju – esmu pazaudējusi naudas maciņu. Manā vietā par pirkumu samaksāja jauna, tumšmataina sieviete, kura aizsteidzās, tā arī nepateikusi savu vārdu un telefona numuru. Tikmēr no blakus kases atsaucās kasiere, kurai pazaudētais maciņš bija iedots. Paldies manai sponsorei, kuru ceru satikt! Paldies godīgajam maciņa atradējam, un paldies […]

“Iepazīstot Cēsu novada budžetu, lasu, ka pie prioritātēm ir kājāmgājēju, velo un transporta infrastruktūras uzlabošana, pilsētvides attīstība, drošības uzlabošana    ikvienam satiksmes dalībniekam. Taču nekur neatrodu, ka tiktu domāts par Vienības laukuma rekonstrukciju. Tagad, kad lielākā daļa no tā atdota gājējiem, top redzams, cik slikti izskatās segums. Jāteic, skats briesmīgs, bet šis taču ir pilsētas […]

“Tiek rakstīts, runāts par Cēsīm kā tīru pilsētu bez atkritumiem, taču paši cēsnieki par to diemžēl nedomā. Tā nupat pārliecinājos, ejot pastaigā pa Zeltkalna ielu. Klusa vieta pastaigām, taču drīz vien pamanīju zemē nomestas tukšās pudeles. Nolēmu, ka nav jāgaida Lielā talka, varu pacelt tās, ielikt maisiņā un izmest kādā atkritumu konteinerā. Izrādījās, tas bija […]

“Esmu jau krietnos gados, tādos, kad bieži atceras jaunību. Šopavasar man ienāca prātā, ka jau pasen martā nedzirdu tā sauktos kaķu koncertus, proti, laiku, kad kaķi meklē sev pāri. Atceros, ka bērnībā, jaunībā nereti kaķu pavasara “dziesmas” bija ļoti skaļas, pat naktī cēla augšā. Un atceros toreiz slavenā karikatūrista Gunāra Bērziņa zīmētos sižetus par kaķu […]

“Stalbē notika ļoti skaists un sirsnīgs 8.marta pasākums. Kā ierasts, senioriem to rīkoja aktīvā Grieta Grosberga. Šoreiz kopā ar dzejnieci Mariku Svīķi un omulīgo ģitāristu Jāni Žagariņu. Tā bija jauka kopābūšanas pēcpusdiena. Mūs, straupietes, uz pasākumu aizveda “Apaļkalna” saimnieks Juris Leimanis, par ko esam ļoti pateicīgas,” pastāstīja straupiete Vizma un uzsvēra, ka piepildītā diena vēl […]

“Ik dienu Priekuļos, Selekcijas institūta (tagad – Priekuļu pētniecības centra) apkaimē, sastopos ar neērtību, kas, manuprāt, ir klaja vietējo iedzīvotāju vajadzību neizpratne. Mana ģimene priecājas par katru ceļu remontu mūsu mājas tuvumā, tostarp ar nepacietību arī gaidījām Zinātnes ielas seguma atjaunošanu, gājēju un velosipēdistu celiņa izveidi. Taču tas izveidots kājāmgājējiem neērtajā, neloģiskajā ceļa pusē – […]

“Katrām pārmaiņām ir savi plusi, tās gaidot, bieži vien tiek padarīts tas, kas gaidījis labākus laikus vai nebijis prioritāte. Novadu reforma sasparojusi mazo pagastu ļaudis apzināt un celt gaismā vietējās vērtības. Drustos, Kaivē Inešos – bijušā rajona mazākajos pagastos – tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai izzinātu senāku un jaunāku pagasta vēsturi, celt godā to, ar […]

“Zinu, ka kopt zemi, kaut ko audzēt ir grūts darbs. Tāpēc arī Eiropā zemniekus atbalsta. Cik esmu sapratis, mūsējos atbalsta, lai atspertos. Vai atsperšanās var būt mūžīga? Vai tiešām nebūtu godīgi, ka tie, kuriem jau izdevies attīstīties, tālāk uz priekšu tiktu paši bez valsts atbalsta? Zemnieki Latvijā ir priviliģētākā situācijā nekā citi uzņēmēji. Vai tie, […]

“Sirsnīgs paldies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagoģei Benitai Zvīgulei un izpildītājiem par Ludvigam van Bēthovenam veidoto koncertlekciju. Tā bija gan saturīga, gan sniedza burvīgu muzikālu baidījumu,” atzina cēsniece M.

“Kā daudzdzīvokļu mājā regulēt siltumu? Ceru, ka siltuma ražotājs ņem vērā laika apstākļus. Tomēr jāatzīst, dzīvoklī karsts, manuprāt, šajā siltajā laikā pārlieku kurina,” par situāciju kādā Leona Paegles ielas namā pastāstīja cēsnieks.

“Vaļņu ielā, Cēsīs, vairākas dienas nedarbojās apgaismojums, vakarā nācās staigāt pa tumsu. Kaut iela nav nomalē, vairākas ēkas tajā nav apdzīvotas, pie ielas ir zālāji, kas netiek apsaimniekoti, viss grimst tumsā, gājējs jūtas neomulīgi,” teica lasītāja V.  

“Vēlētāju parakstu vākšana pret pašvaldību ārkārtas vēlēšanu likumu grozījumiem izgāzās, parakstījās ļoti maz pilsoņu, bet liela nauda, vairāk nekā 900 tūkstoši eiro iztērēti. Esmu pārliecināts, ka politiķi no “Saskaņas”, ZZS un KPV LV, kuru prasības dēļ bija jāizsludina parakstu vākšana, labi saprata, ka tos nesavāks, bet nē, vajadzēja parādīt savas ambīcijas, taču tērēja jau kopējo […]

“Ko tik visu sociālajos tīklos nevar izlasīt par Misānes lietu, par iespējamo izdošanu no Dānijas Dienvidāfrikai, kur viņai draud 15 gadi cietumā. Daļa lamā Latvijas prokuratūru, valdību, daļa uzbrūk Dānijai, daļa Misānei. Es tikai nesaprotu vienu lietu, kur visu to laiku, kamēr nelaimīgā sieviete bija cietumā Dānijā, bija viņas advokāts? Vai tad viņām nevajadzēja sākt […]

“Labi, ka “Druva” rīkos sarunu par suņu un kaķu turēšanu, protams, saimniekiem par dzīvnieciņiem jārūpējas. Tomēr man liekas, ka esam aizgājuši pārāk tālu šajos jautājumos. Nu, piemēram, kāpēc sunim vai kaķim vajag īpašu trauciņu ēdienam? Taču tikai saimnieka ērtības, ne dzīvnieku dēļ. Katrs mājas mīlulis, ja tiek savā vaļā, labprāt paošņā, vai nevar ko īpašu […]

“Vēlos teikt paldies autobusu šoferīšiem, kuri atbild uz bērnu un pieaugušo teikto – labrīt un paldies. Tā vienā reizē mans mazdēls, kāpjot ārā, pateicis paldies, uz ko šoferis atbildējis – lūdzu! Pusaudzis bijis sajūsmā, jo ne vienmēr tā notiek. Katrs paldies, katra cieņpilna atbilde ir svarīga. Mums ikdienā vajag vairāk labestības un laipnības. Laiki mainās, […]

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” par novada pašvaldības plāniem šajā gadā un to, cik lieli līdzekļi tiem būs jāizlieto. Labi, ka būs iespējas izdarīt daudziem tūlīt vajadzīgo un arī īstenot ieceres attīstībai. Svarīgi, ka iedzīvotāji arī pārliecinoši redz, cik naudas tam jātērē. Izmaksas tiešām ir lielas, būvniecība ir dārga, ja spriež no cilvēka, kas saņem viduvējus vai […]

“Rīgā notiek kratīšanas un aizturēšanas te vienā, te otrā un trešā pašvaldības iestādē, bet vēl aizvien Saeimā diskutē par Rīgas domes atlaišanu. Ja tāda situācija būtu kādā mazākā novadiņā, sen jau dome būtu atlaista,” sprieda Vilis.  

“Breksita sakarā reizēm iedomājos, kāds atbalsts Eiropas Savienībai pašreiz ir Latvijā. Publiskajā telpā neesmu ievērojis šādus skaitļus, būtu interesanti uzzināt,” rosināja lasītājs J.  

“Trešdienas vakarā droši vien ne tikai Cēsīs asfalts bija ledū. Gan mašīnām, gan gājējiem bija grūti tikt uz priekšu, visi pārvietojās ļoti prātīgi. Taču jau vakarrīt ielas bija rūpīgi nokaisītas un braukt varēja pavisam droši. Labi, ka šogad pirmais lielākais sals brauktuvju uzturētājus nepārsteidza,” atzina lasītājs Juris.

“Esmu māmiņa pirmsskolas vecuma puikām. Mēs cenšamies daudz doties pastaigās, uz mežu un parkiem pie katras izdevības. Mums ļoti iemīļots ir arī Cēsu centra Maija parks, jo puikām patīk ne tikai siltajā laikā gulbjus apbrīnot, bet arī kārtīgi izlēkāties pa batutiem. Tomēr gada iesākumā piedzīvojām ļoti nepatīkamu pārsteigumu – pusaugu puiši, dīkdienības mocīti, ne tikai […]

“Ik dienu eju Cēsīs pa Raunas ielu un redzu apdrupušās flīzes pie “Lattelecom” ēkas. To uzņēmums, tagad laikam nosaukums “Tet” , pārdodot, taču vai tik lielai firmai trūkst līdzekļu, lai sakārtotu nelielo pleķīti pie ēkas? Turklāt tas atrodas pašā pilsētas centrā, pretī koncertzālei,” teica cēsniece V.

“Cēsu melnie gulbji dzīvojot ziemas mītnē. Taču šoziem laukā ir ļoti silts, ūdens pat ne reizi nav sācis salt. Kāpēc gulbjiem nevarētu ļaut dzīvot dīķī? Tur taču putniem ir plašāka dzīves telpa, pieļauju, arī interesantāk,” pārdomās dalījās Anna.  

“Avīzē stāsta, ka, piemēram, Cēsu novadā Sociālais dienests uz Ziemassvētkiem atceras vecus cilvēku, kas dzīvo vientuļi. Gribētos, lai par vecajiem cilvēkiem, kuriem nav tuvinieku, padomā arī tālākās vietās, laukos,” teica kāda Priekuļu novada iedzīvotāja.

“Vēl nesen ziemās gribējās aizceļot uz kādu Dienvidu zemi, jo aukstums un sniegs bija nogurdinājis. Šoziem sāka rasties apjausma, ka vēlos redzēt sniegu, sajust salu, laikam nākamajos gados būs jādomā, kā ziemā aizbraukt uz ziemeļpusi,” skumji sacīja cēsnieks, vērtējot, cik ļoti jūtamas ir klimata pārmaiņas.  

“Lasu par pašvaldību reformu. Nezinu, kādai tai vajadzētu būt, bet noteikti vajadzētu panākt, lai pašvaldībās nav draugu un radu būšanas. Tagad reizēm domē un tās iestādēs strādā brāļi, māsas, vīri, sievas, brālēni, māsīcas. Tas nav pareizi,” atzina Juris.  

“Kā vienmēr janvāra sākumā aktualizējas jautājums, kur likt eglītes, kas savu darbu – priecēt ļaudis – paveikušas. Pie atkritumu konteineriem neesot labi atstāt, tajos iekšā likt nu nekādi nevar. Taču sapratu, ka šī problēma ir vienkārši risināma. Paņēmu eglīti, pagalmā ar dārza šķērēm nogriezu zarus, vairākās daļās sadalīju stumbru, sanāca kompakta kaudzīte, ko ielikt maisā […]

“Ziemassvētkos Vaives pagasta pensionārus apmeklēja Rūķis no pagasta pārvaldes un iepriecināja ar saldumu paciņām, par to liels paldies. Mums, “Dzintaru” mājas ģimenēm, pārsteigumu sagādāja arī Zie­massvētku vecītis no “Ievziedu” mājām. Šie apciemojumi bija sirsnīgi un aizkustinoši,” pastāstīja “Dzintaru” iedzīvotāja un prieka nesējiem novēlēja labestības un prieka pilnu šo gadu.

“Gribu pateikt vislielāko paldies kādai cēsniecei, kura 29.decembrī palīdzēja man nokļūt mājā Saules ielā. Esot vecpilsētā, pēkšņi uznāca reiboņi, biju nesaprašanā, kā tikt līdz mājai, jo, šķiet, spēka aiziet tik tālu nebūtu. Taču pienāca kāda cēsniece, apjautājusies par pašsajūtu, laipni piedāvājās nogādāt mani mājās. Diemžēl satraukumā piemirsu pajautāt viņas vārdu, bet ceru, ka viņa pamanīs […]

“Cēsu novada Sociālā dienesta rūķi mani apciemoja mājās, atnesa Ziemassvētku saldumu paciņu. Protams, konfektes garšīgas, bet ne jau tās bija galvenais. Pats svarīgākais, ka mani atcerējās, ka atnāca, parunājās, sveica svētkos. To cilvēki darīja ar lielu sirsnību. Vēlu visiem, kas tādus darbus darba, vislabāko jaunajā gadā un saku mīļu, mīļu paldies,” par svētkos piedzīvoto pastāstīja […]

“Mani ap Ziemassvētku laiku sveica Cēsu 3.bēnudārza bērniņi. Tas bija tik mīļi, tik jauki! Biju vienkārši sajūsmā gan par pašu apsveikumu, gan par to, ka bērnudārza audzēkņiem tiek mācīta labestība un cieņa pret vecākiem cilvēkiem. Paldies mazuļiem un tikpat liels paldies viņu audzinātājām,” teica cēsniece Velta.