“Lasu “Druvā”, ka Līgatnes pusē atjauno ielas, ceļa posmu. Labi, ka tā. Bet vai Cēsīm arī neatrastos līdzekļi, lai ar cieto segumu, to pašu “falšo” asfaltu noklātu Birzes ielas grants posmu? Tas ir labs apvedceļš pilsētas centram, vairākiem maršrutiem arī ceļš īsāks. To labprāt izmantotu tie, kas no Liepas, Priekuļu puses brauc uz slimnīcu, arī citur,” ieteica cēsnieks.
“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.
“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]
“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]
“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.
“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]
“Rīgā atjaunota kādreizējā rātskunga dzimtas apbedījuma vieta. Pašvaldība tam veltījusi ap simts tūkstošiem eiro. Protams, vēsture jāsaglabā, bet vai tikpat lielu vērību un līdzekļus velta arī latviešu tautas dižgaru kapavietu kopšanai un uzturēšanai? Jā, baltvācu un krievu patricieši pirms gadsimtiem varēja atļauties būvēt varenas ēkas un varenas kapu vietas, latvieši ne, bet būtu vērts vairāk […]
Komentāri