Velobraukšana Latvijā gūst arvien lielāku popularitāti, ko apliecina dalībnieku simti un tūkstoši dažnedažādākās sacensībās. Uz daudzo maču fona ar savu rozīnīti izceļas sacensības “Velokross Ozolkalnā”, kas šogad velobraucējus pulcēs 27.maijā. Ideja par šādu velokrosu radās pirms četriem gadiem, un katru gadu dalībnieku pulks kļūst kuplāks. Kā norāda viens no rīkotājiem Aigars Kalējs, tik specifisks velokross ar tik izteiktiem kāpumiem Latvijā citur nav: “Saprotam, ka te nebūs dalībnieku tūkstoši, bet gribas sarīkot kaut ko savādāku. Prieks, ka ir interesenti, kuri grib sevi pārbaudīt šādās sacensībās. Katrā ziņā tie, kuri nobraukuši, mājās braucot, var uzsist sev uz pleca, ka tas ir paveikts. Jo tas patiešām nav viegli.”
Šī apvidus zinātājiem ieskatu sacensībās radīs jau tas, ka distances veicējiem nāksies uzbraukt Ozolkalnā. Pie tam, ne reizi vien. Atšķirībā no parastajām MTB sacensībām, velokrosā dalībnieki veic noteiktu skaitu apļu, atkarībā no izvēlētās grupas. Atkarībā no vecuma grupas jābrauc septiņu un deviņu kilometru aplis, kas jāveic vienu, divas, trīs vai četras reizes. Pēdējais gan paredzēts visspēcīgākajiem, vīriem, kuri startē elites grupā. Kā norāda A. Kalējs, viņi veikuši mērījumus, kas rāda, ka četros apļos sanāk kilometra kāpums, tas būtu – viens kilometrs jāuzbrauc pa stāvu sienu: “Tas ir nopietns pārbaudījums, kas ne visiem būs pa spēkam. Lai startētu šajā velokrosā, jābūt specifiskākām iemaņām. Tāpēc ieteicams vispirms atbraukt, pamēģināt un tikai tad pieņemt lēmumu – startēt vai nē. Tā ir trase sevis pārbaudīšanai, bet savu karjeru velosacensībās nevajadzētu sākt ar šo velokrosu.”
Trase šķērso četras Latvijā pazīstamas nogāzes – Žagarkalnu, Cīruļkalnu, Vāļu kalnu un Ozolkalnu. Interesentiem var virtuāli ieskicēt trasi: starts Ozolkalnā, tad uz Žagarkalnu, no tā lejā un Cīruļkalnā augšā. Tālāk uz Līgavas alu, tad pagriežas Ozolkalna virzienā, kur uzbrauc augšā netālu no tā. Atgriežas Ozolkalnā, pa nobrauciena trasi uz leju, gar Gauju uz “Rakšu” pusi, tad atpakaļ un jāuzbrauc pa meža serpentīnu Vāļu kalnā. Seko iespaidīgais nobrauciens no Vāļu kalna un augšā Ozolkalnā. Tāds ir viens deviņu kilometru aplis, kas elites klases braucējiem jāveic četras reizes.
A. Kalējs norāda, ka drosmīgākajiem un atraktīvākajiem velokrosa dalībniekiem papildus “asumu” piešķirs un līdzjutējus priecēs mākslīgi veidoti tramplīni: „Ātrākie velokrosa dalībnieki aicināti pārsniegt velokrosa vidējā ātruma rekordu, kas šobrīd ir 19,9 km/h. To 2009.gadā uzrādīja Oļegs Meļehs, varbūt šogad kāds var mēģināt to labot. Ātrākie un tehniskākie velosportisti varēs pierādīt savas spējas stāvākos nobraucienos un kāpumos, taču velodraugi – baudīt gleznainos dabas skatus, meža serpentīnu un avotu čalošanu. Dabas objektu mīļotājiem iesākām apmeklēt kalnu pakājē esošo Dzidravotu, Līgavas alu un Spoguļklintis.”
Sacensībās uz starta stājušies ne tikai amatieri, bet arī velobraucēji no profesionālās komandas “Rietumu – Delfin”, kas liecina, ka šis ir vērā ņemams velosporta pasākums. Nav mazsvarīgs fakts, ka pērn Ozolkalnā notika Latvijas čempionāts velokrosā, un velokrosu sportiski izmantoja, lai labāk sagatavotos čempionātam.
Šogad čempionāts bija paredzēts citviet, bet A. Kalējs norāda, ka varbūt norises vieta mainīsies, un tas notiks Ozolkalnā. Tāpēc šī atkal būs iespēja treniņam īstos kaujas apstākļos, jo čempionāta trase daļēji sakrīt ar velokrosa distanci.
“Ozolkalna velokrosā” tiks novērtēti ne tikai ātrākie dalībnieki, bet būs iespēja izcelties arī citos veidos iegūstot kādu no nominācijām un tās būs: “Lielais kalnu karalis”, “Mazais kalnu karalis”, “Efektīgākais lēciens”, “Vāļu kalna pavēlnieks”, “Atraktīvākais līdzjutējs”, “Vecākais dalībnieks”, “Jaunākais dalībnieks”, “Apņēmīgākais dalībnieks”, “Tīrākais dalībnieks” un “Kuplāk pārstāvētā komanda”.
Komentāri