29. oktobrī Saulkrastu novadā kultūras namā „Zvejniekciems” plkst. 14 un plkst.18 skatāma J.Podnieka dokumentālā filmas „ Vai viegli būt jaunam”, A.Cilinskas „Vai viegli būt.. pēc 10 gadiem” un „Vai viegli”.
1986.gadā tapušajā J.Podnieka filmā atklājas tā laika režīmā dzīvojošu jauniešu likteņi, konflikti ar sabiedrību, vecākiem, pedagogu un varas liekulība, bailes par savas dzīves veltīgumu. Filmas varoņi ir jauni cilvēki – amatierkino režisors, kurš filmē filmu par saviem vienaudžiem, vidusskolu absolventi, kuri vēl meklē savu vietu dzīvē, jauna māmiņa, kuru pēc Černobiļas atomkatastrofas uztrauc jaundzimušās meitiņas liktenis, Krišnas kustības aktīvists, puiši, kuri atgriezušies no kara Afganistānā, jaunietis, kurš tiek bargi sodīts par vilciena demolēšanu… Filma iegūst īpašu skaudrumu ar to, ka tajā atklājas padomju iekārtas uzspiestā bezjēdzība un liekulība.
1998.gadā režisore Antra Cilinska uzņem J.Podnieka filmas turpinājumu – “Vai viegli būt? … Pēc 10 gadiem”. Kas noticis ar jauniešiem, kā viņi uztver pasauli, kuru bija gatavi mainīt un pielāgot sev pirms desmit gadiem? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbild A.Cilinskas filma „Vai viegli būt.. pēc 10 gadiem”.
Bet 2010. gadā režisores Antras Cilinskas vadībā tapis jau otrais turpinājums leģendārajai Jura Podnieka filmai, kas caur atsevišķu jauniešu dzīves stāstiem atklāja padomju laiku, kā arī emocionāli stāstīja par jauniešiem, kuri meklē savu vietu dzīvē. Filmā “Vai viegli?…” notiks satikšanās ar šiem cilvēkiem pēc divdesmit gadiem.
Viens no varoņiem Emīls jaunajā dokumentālajā filmā atzīst: “Pārsvarā, man šķiet, ka tie 20 gadi ir pagājuši, kā tāds viens aplis un mēs esam nonākuši sākuma posmā. Un situācija aptuveni ir tieši tā pati. Tikai nedaudz citādāka tādā ziņā, ka toreiz bija par ko cīnīties, visi bija kā kopistisks spēks un visiem bija viens mērķis. Un tagad ir tā, ka katrs domā par sevi, kā sabāzt sev kabatās un laisties projām. Tur ir tā atšķirība!”
Filmas režisore Antra Cilinska, scenārija autore Nora Ikstena, operators Uldis Millers, komponists Juris Kulakovs, skaņu režisors Anrijs Krenbergs un montāžas režisore Sandra Alksne u.c. Pie filmas strādājuši arī operatori Kaspars Braķis, Ģirts Straustiņš, Aigars Sērmūkšs, Emīls Linga, skaņu operatori Klāvs Siliņš, Oskars Doma, Armands Jakovļevs, asistenti Marta Kontiņa, Vaira Strautniece, kā arī datorgrafiķis Edmunds Jansons.
Komentāri