Pirmo reizi Latvijā, iespēja iepazīties ar leģendārā kinooperatora un fotogrāfa Jāņa Doreda darbu un dzīvi, kas bagāta neparastiem piedzīvojumiem. Izstādē „Leģendārais kinooperators un fotogrāfs Jānis Doreds (1881-1954)” eksponēti viņa fotouzņēmumi, viņam piederējušās kara korespondenta lietas, dokumenti un foto. Bet stāsts par profesiju, mīlestību Jāņa Doreda un viņa sievas Elizabetes vēstulēs, tiks stāstīts ar Dzintras Gekas filmu „Džona Doreda sala”(2007).
Jānis Doreds (1881 – 1954) – leģendārs latviešu filmu reportieris, dēvēts par latvieti ar lauvas dūšu un bērna sirdi. Viens no divdesmitā gadsimta pirmās puses visvairāk respektētajiem filmu hronikas reportieriem ir dzimis Cēsīs. Pasaulē iepazīts kā „Pathe News” un „Paramount News” reportieris. Viņš bija vienīgais ārzemnieks, kurš nelegāli nofilmēja Ļeņina bēres Maskavā (1924.), par kuru pasaules, arī Latvijas, presē parādījās sensacionāli virsraksti: „Visvairāk arestētais filmoperators Eiropā”, „Džons Doreds ir Gibraltārā pēc 4 nedēļu pavadīšanas [Spānijas] cietumā…”. Latvietis, kuram pasaule bija „kabatā”, vienmēr pa rokai turēja pasaules valstu un reģionu kartes, kuģu un dzelzceļa līniju shēmas. Labas pazīšanās politiķu aprindās un žurnālistu vidū nodrošināja informācijas pieejamību.
Izstāde „Leģendārais kinooperators un fotogrāfs Jānis Doreds (1881-1954)” ir vēl viens stāsts par Jāni Doredu. Par latvieti un cēsnieku pasaulē. Izstāde apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunās Pils 3.stāvā līdz 2011.gada 1.septembrim.
Viena no izstādes autorēm, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste krājuma uzskaites jautājumos Dace Cepurīte atzīst, ka cēsnieka Jāņa Doreda darbs un dzīve no malas skatoties ir kā aizraujošs piedzīvojums, kas rosina dzīvot azartiski.
Fotovēsturnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, šīs izstādes līdzautors Pēteris Korsaks min, ka ir noiets garš ceļš, lai sabiedrību varētu iepazīstināt ar latvieša Jāņa Doreda dēkaino dzīvi. ”20. gs. 70.gadu vidū, veidojot pirmo nopietno latviešu fotogrāfijas vēsturei veltīto izstādi, aicināju atsaukties fotogrāfu radiniekus, kuri varētu sniegt jelkādu informāciju par viņiem, jo atšķirībā no rakstniekiem ziņas par fotogrāfu dzīvi enciklopēdijās ir daudz skopākas. Par laimi, atsaucās Emīlija Švarca kundze, kura man uzdāvināja nelielas, pastkartes formāta Doreda oriģinālfotogrāfijas un iedeva Jāņa Doreda dēla Eižena adresi Amerikā. Uzrakstīju vēstuli, bet atbilde nesekoja. Emīlijas dāvinājums manās acīs bija zelta vērts, bet īsti Jāņa Doreda dzīves stāsts „nedevās rokās”. Tā es palaikam pacilāju, papētīju fotogrāfijas un noliku atpakaļ plauktā. Tie bija jau 80. gadi, kad pazīstamais režisors Ansis Epners man iedeva izlasīt nelegāli ievesto Elizabetes Doredas grāmatu „Zeme man ir apaļa”. Nu man pavērās Jāņa, pasaulē viņu sauca par Džonu, dzīves dēkas pilnā krāšņumā. 2004.gadā Jāņa Doreda dēls Eižens atbrauca uz Latviju un uzdāvināja Rīgas Kino muzejam tēva personīgās mantas. Tā jau bija bagātība, un, saliekot visu kopā, varēja tapt izstāde. Tik garš ceļš bija jānoiet, lai sabiedrību varētu iepazīstināt ar latvieša Jāņa Doreda dēkaino dzīvi,” stāsta Pēteris Korasaks.
Izstādē izmantoti materiāli no fotovēsturnieka Pētera Korsaka, kinorežisoru Dzintras Gekas, Andreja Feldmaņa personīgā arhīva; Latvijas Valsts Vēstures arhīva; Rīgas Kino muzeja un Cēsu Vēstures un mākslas muzeja arhīviem. Izstādes autori – Dace Cepurīte un Pēteris Korsaks. Mākslinieki: Dainis Andersons un Raitis Jelevičs. Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Jāatzīmē, ka Cēsu Mākslas dienu ietvaros, Cēsu Jaunajā pilī 7.maijā plkst.14 notiks kinolektorijs par Jāni Doredu “Trakais latvietis ar lauvas dūšu un bērna sirdi”, kurā tiks demonstrēta Dzintras Gekas filma „Džona Doreda sala”(2007). Pirms filmas Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālistes Daces Cepurītes komentāri „Vai Jāņa Doreda tēvs bija Dāvis Mellais?” un fotovēsturnieka Pētera Korsaka versijas „Ko (ne)izdevās uzzināt par J. Doredu 1970-tajos gados.
Laika gaitā tapuši dažādi stāsti par Jāni Doredu (1881-1954). E. Doredas grāmatā „Zeme man ir apaļa. Filmu reportiera latvieša Jāņa Doreda dēkas un piedzīvojumi”, izdota Norvēģijā 1955. g., latviešu valodā Stokholmā 1957.g., Rīgā 1993.g. Kinorežisora A. Feldmaņa raksts par J. Doredu enciklopēdijā „Teātris un kino biogrāfijās” (1.sēj., 1999.g.).
Savukārt, 14.maijā, Starptautiskajā Muzeju naktī, kino stāsts par leģendāro 20.gadsimta filmu reportieri, cēsnieku Jāni Doredu „Džona Doreda sala”, būs skatāms brīvdabas kino Pils dārzā, un izstāde „Leģendārais kinooperators un fotogrāfs Jānis Doreds (1881-1954)” iekļauta arī Muzeja nakts programmā.
Daiga Janševska
Komentāri