
Nītauriete Inese Ziņģīte, kura tiek dēvēta par sievieti – fenomenu, par veselības un optimisma mācības tautskolotāju un kuras dzīvesstāsts zināms daudziem Latvijā, gatavo patentam rāpošanas trenažieri.
Šī ziema nītaurietei I. Ziņģītei bijusi saspringta. Viņa piedalījusies arī TV1 jaunajā raidījumā
“Firmas noslēpums”, piedāvājot biznesa ideju- izstrādāt un ražot trenažieri, kas imitēs rāpošanu.
Trenažieris ir konstruēts, balstoties uz Ineses Ziņģītes atziņām par pareizas rāpošanas tehniku un ietekmi uz cilvēka veselību, stāju un citiem būtiskiem veselību veicinošiem faktoriem, un veidots tā, lai pilnvērtīgi imitētu rāpošanu, vienlaikus saudzējot ķermeņa daļas, kuras, rāpojot bez palīglīdzekļa, var tikt pārlieku noslogotas un tādējādi bojātas. I. Ziņģīte stāsta, ka trenažieris sastāv no četriem kustīgiem paliktņiem rokām un ceļgaliem, kā arī mehānismiem, kas imitē pareizu rāpošanu.
Ideja ir
unikāla, veicot tirgus izpēti, secināts – starp daudzajiem trenažieriem, kas radīti un piedāvāti pircējiem, I.Ziņģītes iecerei analoga nav.
“Neesam atraduši iekārtas, kas piedāvātu tieši rāpošanas imitāciju. Šāda trenažiera priekšrocība ir tā, ka tiek atvieglots rāpošanas process, ceļgaliem un citām locītavām ir saudzīgāka slodze, bet reizē tiek saglabāta nepieciešamā fizioterapeitiskā iedarbība. Turklāt, izmantojot trenažieri, nodarbei vajag mazāk vietas. Rāpošanas trenažieris ir neaizstājams, ne tikai atveseļojoties no īpaši smagām slimībām vai traumām, bet arī ikdienas rūpēs par veselību, stāju, labsajūtu,” saka I. Ziņģīte un norāda, ka, izmantojot rāpošanas trenažieri, iespējams likvidēt stājas defektus un atjaunot mugurkaula lokanību. Tas labi noderēs sēdoša darba darītājiem, piemēram, šoferiem pēc gariem pārbraucieniem.
I. Ziņģīte stāsta, ka rāpošanas trenažieri, pateicoties tā kompaktajam izmēram, būs iespējams novietot jebkur.
Tā kā I.Ziņģīte savās veselīga dzīvesveida lekcijās visā Latvijā nepārtraukti demonstrē un skaidro rāpošanas tehnikas iespējas un ieguvumus un vienlaikus informē arī par rāpošanas trenažiera priekšrocībām, pieprasījums pēc tā ir jau šobrīd.
Inese Ziņģīte jau 15 gadus ir veselīga dzīvesveida popularizētāja Latvijā. Viņas skarbais dzīvesstāsts, neatlaidība un pieredze ir iedvesmas avots daudziem cilvēkiem. 1960. gadā Inese Ziņģīte guva mugurkaula lūzumu, vingrošanas laikā krītot no augstuma. Astoņi gadi pilnīga un daļēja paralīze. Gadiem ilgā pašmācība medicīnā deva rezultātus – ik dienu neatlaidīgi rāpojot un rīvējot ķermeni ar dvieli, Inese Ziņģīte ne tikai piecēla sevi no slimības gultas, bet joprojām, 73 gadu vecumā, ir enerģijas un spēka pilna, lai palīdzētu un sniegtu iedvesmu citiem Latvijas iedzīvotājiem rūpēties par savu veselību.
“Rāpošanas trenažieris būtu neatsverams palīgs gan veselības uzturēšanā ikdienā, gan cilvēkiem ar paralīzi – iespēja izārstēties un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,” stāsta I. Ziņģīte, kuras komandā darbojas arī nītaurietis Mārtiņš Šteins un Inese Skrapce. Abi I. Ziņģītes sadarbības partneri atzīst, ka nepieredzējušiem cilvēkiem izsisties biznesā ir grūti. Par to liecinājusi arī cīņa, lai televīzijas šovā “Firmas noslēpums” pierādītu savu biznesa ideju.
M. Šteins saka: “Tā mums nebija ļoti pozitīva, bet gan noderīga pieredze. Šovā prasīja biznesa plānu, pārdošanas apjomus, izmaksas un ko tik vēl ne, mums, uzņēmējdarbībā nepieredzējušiem cilvēkiem, tas bija grūti. Turklāt, kā sacīja pati trenažiera autore, viņa netaisās skriet vilcienam pa priekšu.
Prioritāte bija un ir saņemt patentu šādai iekārtai.”
I. Ziņģīte teic, ka savu ideju realizēs, kaut arī TV konkursā netika līdz finālam. “Es galvenokārt cīnījos par patentu. Ko tik es neizskrēju, bet pārliecinājos, ka šāda trenažiera nav nekur pasaulē.
Un man nebija svarīgi uzvarēt televīzijas konkursā, bet izgatavot un piedāvāt kvalitatīvu rāpošanas trenažieri, kurš imitēs maza bērna rāpošanu. Mana ideja – katram cilvēkam vajag veselu mugurkaulu, jo ar to viss sākas un beidzas. Pat cilvēkā asinsrite ir atkarīga no mugurkaula. Un būtu jāsaprot, ka fiziski stipri un veseli esam vien konkrētu gadu skaitu, pēc tam mūs dzīve vienkārši izmet, ja paši nerūpējamies par veselību un fizisko stāvokli. Nevēlos būt izmesta ne no kurienes un neiesaistīšos nevienā pasākumā, kur pensionārus aicina novecot.
Katram pašam jāzina, kas nepieciešams, un jāuztur sevi labā fiziskā formā,” norāda I. Ziņģīte, sakot, ka prāts un emocijas nevar baroties no fiziski slima ķermeņa.
Tāpat trenažiera izgudrotāja norāda, ka mūsdienās mediķi cīnās tikai ar sekām. “Jo slimību sekas dažkārt ir tik lielas, ka līdz cēloņiem ārsti nemaz netiek. Bet es esmu tikusi galā arī ar savu slimību cēloņiem un savos 73 gados esmu pilnīgi vesela. To arī stāstu dažādos semināros. Un es netaisos piedalīties “veču” saietos aktīvai novecošanai. Un kādēļ cilvēkiem būtu jānoveco aktīvi?! Tās ir šausmas!” saka I. Ziņģīte.
I. Ziņģītes sadarbības partneri stāsta, ka jau top pirmais rāpošanas trenažieris, tas nebūs no metāla, kā sākumā bija paredzēts, bet gan no piemērota finiera. Iekārtas tapšanā iesaistītie arī norāda, ka par trenažieri Latvijā ir liela interese un Ineses Ziņģītes mājas lapā jau vairāki desmiti cilvēku pieteikušies jaunajam produktam.
Liene Lote Grizāne