Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Zinātkāres centri ar pozitīvu pienesumu

Jānis Gabrāns
00:00
05.11.2016
3
Img 7266 1

Uz kopsapulci sanāca biedrības “Latvijas Zinātnes centru apvienība” dibinātāji, Cēsu, Amatas, Pārgaujas un Priekuļu novadu pašvaldību vadītāji, lai pārrunātu šī gada aktualitātes un ieskicētu nākotni. Biedrības vadītājs Pauls Irbins sanākušos iepazīstināja ar šajā gadā paveikto. Viens no nozīmīgajiem notikumiem – zīmolu apvienošana, un tagad ar nosaukumu “Zinoo” darbojas zinātkāres centri Cēsīs, Rīgā, Daugavpilī un Liepājā.

“Arī mārketinga jomas pārzinātāji norādīja, ka šis ir pareizais risinājums. Ja ir dažādi zīmoli, katram jāveic savas mārketinga aktivitātes, tagad ir vienkāršāk. Apvienošana notika vasarā, sāktas kopīgā mārketinga aktivitātes, redzam, ka tas darbojas veiksmīgi. Manuprāt, attaisnojusies arī izvēle veidot filiāles. Ja tas nebūtu veikts, iespējams, varētu vairāk naudas ieguldīt Cēsīs, bet nav teikts, vai tas būtu jūtami uzlabojis apmeklētāju plūsmu. Strādāt četrās pilsētās ir labāk nekā vienā. Tas palīdz uzlabot tēlu, par mums zina arvien vairāk. Apmeklētāji, iebraucot vienā vietā, uzzina par pārējām un dodas arī turp,” stāstīja P. Irbins.

Šogad biedrībai bijusi laba sadarbība ar uzņēmumiem “Narvesen” un Igaunijas kompāniju “Enefit”, īstenoti vairāki projekti, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Arvien plašāk izvēršas izbraukumi uz skolām, uzņēmumiem.
Minot šī gada plusus, P. Irbins neslēpa arī mīnusus, ar ko nākas saskarties darbībā. Viens no tiem – pieaug konkurence, rodas daudz individuālo šādu pakalpojumu sniedzēju, kuri braukā pa skolām, demonstrējot dažādus eksperimentus. Šogad septembrī bijis mazāks apmeklējums no skolām, bet to kompensējis tūristu plūsmas pieaugums vasarā.

“Vēl viens mīnuss – pieaug izmaksas elektrībai, telpu īrei. Daugavpilī vislabākā situācija, tur nav jāmaksā par telpām, komunālie maksājumi, visu sedz pašvaldība, un ieņēmumus var izmantot attīstībai. Rīgā vislielākās izmaksas, jo ļoti dārga telpu īre. Meklējam citas telpas, pagaidām nesekmīgi. Pieaug arī darbaspēka izmaksas, jo vairāk cenšamies piesaistīt darbiniekus, kuri strādā uz pilnu slodzi un var nodrošināt kvalitāti,” stāstīja P. Irbins.
Neskatoties uz pieaugošajiem izdevumiem, visi centri strādā ar pozitīvu bilanci.

Nākamā gada galvenais stratēģiskais mērķis ir noturēt vadošās pozīcijas tirgū. Turpināsies sadarbības projekti ar uzņēmumiem, aktīvi tiks strādāts pie jaunu eksponātu izstrādes. Lai to īstenotu, ieguldīti līdzekļi, izveidojot savu ražotni. Nākamā gada lielākais izaicinājums – attīstīt jaunus produktus.

“Apmeklējām līdzīgus centrus Beļģijā un Anglijā, kur top unikāli produkti, ko piedāvā pasaules mērogā. Piemēram, Beļģijā rīko nometnes, uz kurām brauc no Indijas, Izraēlas, Sauda Arābijas, citām valstīm, Anglijas centrs tirgo planetārijus visai pasaulei. Arī mums jādomā, kas varētu būt mūsu produkts, ko piedāvāt starptautiski.”

Klātesošie atbalstīja ieceri meklēt iespējas raidījumu veidošanai televīzijā. Kad televīzijā bija skatāmi “Zili brīnumi”, tas pozitīvi ietekmēja zinātnes centru atpazīstamību.

Jau kādu laiku tiek runāts, ka zinātkāres centram jāpaplašinās, nepieciešamas jaunas, lielākas telpas. Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pastāstīja, ka cerības tiek liktas uz Norvēģijas finansējumu: “Pluss, ka esam iekļuvuši valstiski svarīgo objektu sarakstā kopā ar Daugavpili, Ventspili, Liepāju, bet mīnuss, ka norvēģi negrib pārāk lielu daļu atvēlēt būvniecībai, vairāk saturam, ekspozīcijām. Tāpēc jāmeklē citi finanšu resursi būvniecībai. Šobrīd turpinās diskusija, kur centram būt, jo svarīgi, lai tas būtu izdevīgā vietā, saistīts ar citiem piedāvājumiem,” teica J. Rozenbergs.

Pauls Irbins piebilda, ka paplašinātam centram būtu lielas ambīcijas, cerība piesaistīt apmeklētājus arī no Skandināvijas, Krievijas, Baltkrievijas: “Tajā jābūt plašam divu dienu piedāvājumam, tas dos papildu pienesumu novada, visa reģiona ekonomikai. Pieredze Beļģijā rāda, ka viena darba vieta šādā zinātnes centrā rada vēl vienu darba vietu apkaimē.”

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents ieteica plašāk informēt, ja notiek ekspozīcijas maiņa, ir jauni piedāvājumi. P. Irbins gan norādīja, ka bērniem tas nav tik svarīgi, viņi labprāt brauc atkal un atkal, pat ja nekas daudz nemainās: “Ko jaunu meklē vecāki, bērniem svarīgs piedzīvojums, ko gūt šajā centrā.”

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte izteica nepieciešamību veidot piedāvājumus bērnu ballītēm. Biedrības vadītājs paskaidroja, ka centra telpas tam tiekot izmantotas arvien biežāk.

Tika pārrunātas iespējas iesaistīties dažādos starpvalstu projektos, citi jautājumi, apstiprināts arī nākamā gada budžets. Noslēgumā pašvaldību vadītāji P. Irbina vadībā apskatīja centra ražotni, kur top eksponāti zinātkāres centriem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi