Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Ziemas sākums rāda vasaru

Sarmīte Feldmane
00:00
12.01.2017
7
Img 3508 1

Ja klausītos, kā cilvēki šausminās, varētu teikt, ka tādi brīnumi nav pieredzēti. Bet viss jau kādreiz ir bijis vai notiek pirmoreiz. Teiktais attiecināms uz laikapstākļiem pagājušās nedēļas beigās un šajās dienās. Lietus, sals, putenis, atkusnis – viss dažās dienās. Termometra stabiņš nespēj izlēkāt – minimālā gaisa temperatūra sestdienas vakarā un naktī uz svētdienu bija no – 4 grādiem vietām Kurzemes piekrastē līdz – 29 grādiem Baltkrievijas pierobežā. Jau naktī kļuva siltāks, un pēcpusdienā gaisa temperatūra bija no +2 grādiem Kurzemes rietumkrastā līdz -14 grādiem Zilupē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Tepat kaimiņos, Krievijā, tika svinēti aukstākie pareizticīgo Ziemassvētki pēdējo 120 gadu laikā, bet Krievijas ziemeļos sals sasniedza -50 grādu, kas ir pēdējo gadu zemākā gaisa temperatūra Eiropā. Pat Turcijas lielāko pilsētu Stambulu klāja sniegs.

Pēdējās desmitgadēs iespaidīgākie temperatūras kontrasti bijuši, piemēram, 2003. gada janvārī. Rēzeknē 11. janvāra naktī sals sasniedza -34 grādus, bet jau 13. janvārī temperatūra bija +1 grāds. Liepājā 1996. gada Vecgada vakarā valdīja – 26 grādu sals, bet Jaungada rītā termometra stabiņš pakāpās līdz +0,3 grādiem.

Zaubes pagastā ir vairākas vietas, kur parasti ir aukstāks nekā citur. Tādas ir Līčupes un Zaubes sils. “Līčupēs aukstākais bija mīnus 28 grādi. Neesmu dzirdējis, ka kādam aukstums būtu ko nodarījis. Elektrība bija, siltums mājās arī – nekādu bēdu. Vien žēl, ka sniega maz,” pārdomās dalās zaubēnietis Valdis Lācis un piebilst, ka labi atceras Ziemassvētkus un Vecgada vakarus, kad dīķī braukuši ar laivu. Valdis atzīst, ka ir cilvēki, kuri, vērojot dabu, var precīzi pateikt, kāds būs laiks. Viņš parasti zvanot Jānim Tipānam, kurš pēc cūkas liesas varot pateikt, kāda būs ziema. “Pirms pāris dienām viņam zvanīju, nevarēja neko pateikt, jo vairs netur cūkas, taču kurmju rakumi liecinot, ka ziema dziļa nebūs. Taču ziemā ir jāgaida ziema, kādas dienas noder arī aukstums,” nosaka zaubēnietis, bet inešnieks Viesturis Burjots pastāsta, ka pēdējās dienās, kad gaisa temperatūra vien daži grādi zem nulles, dzīvokļos ir aukstāk nekā, kad ārā bija mīnus 30, jo tagad ēkas ir izsalušas.

“Inešos piektdienas vakarā termometrs rādīja mīnus 31, bet pie Kauguļiem pat – 32. Nav dzirdēts, ka kādam būtu komunikācijas sistēmas aizsalušas. Sniega gan Inešos maz, Rīgā ir divreiz vairāk. Pagājušajā trešdienā, kad putināja, divas reizes pagastā tīrīja ceļus,” stāsta Viesturis Burjots un atceras, ka pērn Jāņos uz pāris dienām bija iemaldījies karstums, bet ātri pazuda, tagad tāpat noticis ar aukstumu.

Par aukstumu nebūt neuztraucas bitenieks Aivars Radziņš Vecpiebalgā. “Kad bites guļ, problēmu nekādu, sliktāk, kad tās pamostas un domā, ka jau pavasaris. Drīzāk problēmas var sagādāt silta, nevis auksta ziema. Bitēm galvu sajauc saule, bet, kamēr tā zemu, arī par saules spīdēšanu nav jāuztraucas. Protams, nezinām, vai ziemošanu ietekmēs aizvadītā vasara, kad trūka barības un lija,” pārdomās dalās pieredzējušais biškopis.

Vecpiebalgā gaisa temperatūra sasniedza – 26 grādus, un Aivars Radziņš atzīst, ka parasti Inešos ir par dažiem grādiem aukstāks. “Tā jau ir, ka ziema vienmēr atnāk negaidot, neticam, ka būs auksts, ka var būt tik auksts. Mājās ūdens aizsala, nācās atkausēt. Zinām, ka vecā mājā tā notiek, bet katru vasaru aizmirstas nosiltināt. Tā gadās ne jau tikai man. Tagad atkal silts, viss kārtībā,” ar nelielu ironiju par dzīvi saka bitenieks un uzsver, ka vienalga, vai ziema auksta vai silta, tai seko pavasaris. Labi, ja bites pamostas mēnesi pirms pūpolu ziedēšanas, tad vasarā būs dūšīgas medus nesējas.

Lūk, daži latviešu ticējumi, kā ar šodienu ieskatīties rītdienā: “Ja ap jauna gada dienu ir upes uzplūdušas, tad ap Jāņa dienu būs divreiz lielāki plūdi; Ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, tad vasara būs lietaina; Jauna gada laiks sakrīt ar Pēterdienas laiku; Ja jaungada naktī lausks sper, tad būs barga ziema.” Redzēsim, kādas būs Lieldienas, tās arī dos skaidrību laikapstākļu vērošanā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
7

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
25

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
66

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi