Neparasti siltā ziema tā arī nav ļāvusi atklāt kalnu slēpošanas trases Cēsīs. Lai arī “Žagarkalns” paspēja vienu nogāzi sagatavot, tās darbības laiks bija ļoti īss, vien divas dienas, jo atgriezās siltums un sniegs pazuda.
Slēpošanas kompleksa īpašnieks Juris Žagars norāda, ka šādu ziemu “Žagarkalns” 14 darbības gados vēl nav pieredzējis: “Bijušas siltas ziemas, taču tāda situācija, ka līdz
7.janvārim nav izdevies nedēļu nepārtraukti strādāt, vēl nav fiksēta. Un to nav iespējams prognozēt. Varam pieļaut, ka decembra sākums būs silts, ka stabils sals neiestājas līdz Ziemassvētkiem, viens gads bija tāds, kad arī gadu mijas pasākums nenotika, bet situāciju, ka vispār nevaram sākt darbu, bija grūti prognozēt.”
Abi Cēsu puses slēpošanas kompleksi “Žagarkals” un “Ozolkalns” ir gatavībā, lai brīdī, kad beidzot iestāsies sals, sāktu darbu, jo katra diena bez darba nes zaudējumus. “Ozolkalna” valdes priekšsēdētājs Ģirts Kaļķis atzīst, ka tehnika sagatavota, veikti citi darbi, ieguldīti līdzekļi, lai varētu sākt sezonu un piedāvāt kvalitatīvu pakalpojumu, diemžēl nākas samierināties ar gaidīšanu un meteoroloģisko prognožu vērošanu.
Šīs nedēļas nogalē it kā sola aukstumu, taču svarīgi saprast, cik ilgi sals turēsies.
“Nav nozīmes uzšaut sniegu aukstā naktī, ja pēc tam nedēļu silts un viss nokūst. Jāņem vērā, ka viena nakts sniega uzšaušanā maksā vairāk nekā tūkstoti latu, jo sniega ražošana ir dārgs prieks. Mūsu laika apstākļos uz to jāskatās racionāli. Tāpēc svarīgi saprast, cik daudz varēsim mākslīgo sniegu saražot, cik ilgi sniegs turēsies, bet sāpīgākais jautājums visiem šajā jomā strādājošajiem – cik ātri atnāks pavasaris. Mednieki pēc dažādām norādēm spriež, ka tas varētu iestāties vēlu, un tā ir mūsu vienīgā cerība,” atzīst J. Žagars.
Arī Ģ. Kaļķis saka, ka vēl cerības nav zudušas, norādot, ka slēpošanas trasēm jābūt atvērtām apmēram divus mēnešus, lai bizness būtu “pa nullēm”.
J. Žagars norāda, ka šajā laikā cenšoties iegūt maksimāli daudz informācijas, ko šādi laika apstākļi nozīmē: “Kā skaidro zinātnieki, šāds cikls, kad aukstas ziemas mijas ar siltām, ir normāla parādība, taču tika prognozēts, ka cikls būs ilgāks un aukstas ziemas būs vairākus gadus pēc kārtas. Taču tas nepiepildījās, un pēc izcilās aizvadītās ziemas šī sagādājusi pamatīgu pārsteigumu visiem. Ticību biznesam dod tas, ka divus gadus pēc kārtas šādu siltu ziemu meteorologi neprognozē. Viņuprāt, esot minimāla varbūtība, ka arī nākamā ziema varētu būt līdzīga šai.”
Slēpošanas kompleksu pārstāvji atzīst, ka cieš ne tikai viņu bizness, bet pilsēta kopumā. To atzīst arī Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja Andra Magone, norādot, ka šādas ziemas vislabāk parādot, kādu pienesumu pilsētai dod abi kalnu slēpošanas kompleksi. Viesnīcas un viesu nami ir izmisumā, jo lielākā daļa rezervāciju, kas bija pieteiktas garajās brīvdienās pirms gadu mijas, tika atteiktas. Atcelti arī daudzi lielie korporatīvie pasākumi, kuru sākuma daļa bija plānota kalnu trasēs, bet noslēgums kādā viesu namā.
“Siltā ziema nes zaudējumus visiem,” norāda A. Magone.
Šāda situācija liek domāt par alternatīvām. Vasarā piedāvājums ir krietni plašāks, bet šādā laikā, kad ar slēpēm braukt nav iespējams, cilvēkiem ko darīt Cēsīs nav. Kā atzīst J. Žagars, tas liek domāt, cik Cēsīm svarīgs būtu viens nopietns investors, kurš nāktu un uzbūvētu atpūtas, veselības vai SPA centru, kas varētu sekmīgi darboties neatkarīgi no laika apstākļiem: “Tad kalnu slēpošana varētu būt kā papildu opcija, kas nav citām vietām ar SPA kūrortiem. Janvārī nopietni ķersimies pie investīciju plāna, lai kāds no investoriem, kam bijusi interese par darbību Cīrulīšos, saņemtu detalizētāku piedāvājumu. Strādāsim kopā ar pašvaldību, jo tas ir vienīgais ceļš. Cēsīs ir tik daudz paveikts, lai tūristus piesaistītu, te ir iespēja attīstībai, tikai vajag vienu objektu, kas apmeklētājus piesaistītu uz ilgāku laiku. Šāda ziema par to liek pastiprināti domāt.”
Šī astronomiskā ziema priecē vien daudzdzīvokļu mājās dzīvojošos, jo viņi saņems mazākus rēķinus par siltumu, taču ziemas prieku cienītājiem prieka nekāda. Gadu mijas brīvdienas, arī skolēnu brīvlaiks pagāja absolūti ne ziemīgos laika apstākļos, līdz ar to izpalika visi sniegu prieki – slēpošana, braukšana ar ragutiņām un citi. Daļa skolēnu garās brīvdienas pavadīja pie datora vai televizora ekrāna, daļa meklēja citas atpūtas iespējas. Jūtami vairāk apmeklētāju šādā laikā esot Priekuļu peldbaseinā “Rifs”. Tas bijis atvērts visas svētku dienas, peldētgribētāju nav trūcis. Gada nogalē īpaši daudz ūdens priekus baudījušas ģimenes ar bērniem.
Arī bērnu zinātnes centrā “Z(in)oo” brīvlaikā apmeklētāju bijis vairāk nekā ikdienā. Centra vadītāja Ieva Felca gan norāda, ka skolēnu brīvlaikos allaž palielinājās apmeklētāju skaits, bet šogad pieplūdumu, visticamāk, ietekmējuši arī neparastie laika apstākļi: “Ja būtu sniegs, ja varētu ar slēpēm braukt no kalna, daļa būtu tur. Tagad ģimenes nolēma iegriezties pie mums.”
Par apmeklētāju trūkumu zinātnes centrā nevarot sūdzēties, aizvadītajā gadā tur paviesojušies gandrīz 16,5 tūkstoši interesentu.
“Lai arī liekas, ka esam pazīstami, joprojām nākas dzirdēt, ka cilvēki par mums uzzina pirmo reizi. Vēl ir uz ko strādāt, jo redzam, ka Cēsīs iebrauc daudz tūristu no Krievijas, bet pie mums tie neatnāk. Jācenšās saprast, kāpēc tā un kā arī viņus dabūt pie mums,” saka I. Felca.
Gada nogalē apmeklētāju nav trūcis arī atpūtas kompleksā “Rakši” Amatas novadā. Mārketinga direktore Elija Krauze gan norāda, ka decembrī katru gadu esot īpaši daudz viesu, dažām ģimenēm esot pat tradīcija turp doties 1.janvārī, kas arī šogad ievērota: “Cilvēki jau zina, ka mūsu zooloģiskais dārzs strādā visu gadu. Decembra beigās ieradās daudz ģimeņu ar bērniem, un var jau būt, ka aktivitāti veicina neprasti siltie laika apstākļi.”
Jānis Gabrāns
Komentāri