Cēsnieki Laura un Dzintars Ķerpes par dīvainu un mazliet nepiepildītu sauc to gadu, kad ziemā nav iznācis paslēpot īstos kalnos. Slēpot Austrijas, Francijas un Itālijas trasēs jau sešus gadus ir viņu vaļasprieks.
Jaungadu sagaidīja Bādgašteinā
Vai kādreiz esat mēģinājuši līdz pašām pirts durvīm aiziet slēpošanas kombinezonā un zābakos? Tieši slēpotāju atpūtas vietā šo skatu un sajūtu var baudīt. Cilvēki ir izslēpojušies slapjām mugurām, aktīvi un svaigā gaisā pavadījuši dienu, tad viņi iztvaicējas pirtī, pasēž burbuļvannā, no jauna saģērbjas kombinezonā un dodas kārtīgi izgulēties romantiskā kalnu namiņā, lai nākamajā rītā atkal traustos augšā un augšup. “Es nezinu, vai katru ziemu mēs brauktu uz kalniem, ja nebūtu slēpošanas fani. Mums svarīgākais ir kārtīgi izslēpoties. Vietējie – austrieši, vācieši – tur arī palaiskojas, uzbrauc kalnā, dzer karstvīnu, bauda dabu. Viņiem jau kalni ir blakus, bet mēs tos reizi gadā izbaudām, tāpēc tajā nedēļā, kad esam prom, katru dienu cenšamies septiņas stundas slēpot. Lejā no kalna un atkal augšup,” dalījās Laura Ķerpe, kura tikai pirms pāris nedēļām kopā ar ģimeni atgriezusies no Bādgašteinas. Tas ir Austrijas kalnu slēpošanas kūrorts, kas atrodas Zalcburgas zemē, vienā no skaistākajām Austrijas daļām.
Vai kādreiz esat redzējuši aktīvus slēpotājus vakartērpos? Nebūs tik liela pārsteiguma, neslēpo tur dāmas vakarkleitās, bet vakaros, kad kalnu ciematiņos sākas nakts dzīve – darbojas krodziņi, skan mūzika, notiek pasākumi -, tad tieši slēpotāji apmeklē svinīgas tikšanās viesnīcās un balles vakartērpos.
“Sezonā šajos ciematiņos arī dzīvo tikai slēpotāji. Kopā sanākuši daudzi azartiski un ar dzīvi apmierināti cilvēki, kuri ziemas atpūtas nedēļā izvēlējušies nevis laiskošanos silto zemju pludmalēs, bet kārtīgu izkustēšanos. Es ļoti labi šos cilvēkus saprotu, jo pati ļoti vēlos būt svaigā gaisā un uz slēpēm. Kur ziemā lai izkustas, ja ne slēpojot? Un, ja nebraukt uz Alpiem, vai ikdienā pēc darba un nedēļas nogalēs tepat uz Žagarkalnu, vai Lido kalnu Madonas pusē, tad svaiga gaisa nav vispār. Ja es netieku kalnos un pie dabas, man ir sajūta- vairs nevaru pastrādāt. Tieši slēpojot visu aizmirsti. Tu aizmirsti darbu, atslēdzies no visa un baudi dzīvi,” sajūtās dalījās Laura. Viņa pati ar kalnu slēpošanu nodarbojas jau septiņus gadus, vīrs sešus, slēpo arī meitiņa Elija un šogad Austrijā uz slēpēm uzlikts arī trīsgadīgais Kristiāns.
“Nespēja jau viņš vēl pie tik lieliem zābakiem pierast, bet nekas cits viņam neatliks. Būs jāslēpo, jo vecāki ar to no sirds aizrāvušies,” tā Laura un piebilda, ka ļoti priecājas par to, ka ziemas atvaļinājumu izdevies pavadīt kopā ar ģimeni un Jauno gadu sagaidīt slēpotāju ciemā.
Lejup pa zilajām un melnajām
Kalnu slēpotāji zina, ka trases kartē ir iezīmētas pēc to smaguma pakāpes un garuma. Zilās, sarkanās, melnās. Zilās arī iesācējiem, melnās tiem, kuri labi pārzina slēpošanas tehniku, kuri uz slēpēm jūtas droši. Runa gan nav par pārgalvību, jo ar kalniem ir jārunā to valodā, un muļķīgas kļūdas tie cilvēkiem nepiedod. Tas neattiecas tikai uz alpīnistiem, bet arī uz kalnu slēpotājiem.
Laura vaļsirdīgi stāsta, ka spēkus ir mēģinājusi visu trīs krāsu trasēs.
“Man tomēr labāk patīk lēzenās trases. Tad es izbaudu braucienu. Es slēpoju divus, trīs kilometrus lejā, paiet ilgāk nekā pusstunda. Slēpoju un baudu skatus, kas blakus. Ir ļoti skaisti. Ierasti janvārī kalnos nav īpaši silts un saulains, tāpēc vairāk slēpotāju uz Alpiem traucas februāra beigās, martā, bet mums paveicās. Visas dienas spīdēja saulīte, kalni bija balti. Austrijas Alpi ir paredzami arī ar to, ka vienmēr pietiek sniega. Par smagākajām trasēm runājot, man patīk tikt galā ar izaicinājumu, bet reizē ir spriedze. Tu nespēj domāt tikai par kalnu, slēpošanu un visu baudīt, tev ir jādomā – kā tikšu galā ar kumpu, kā uzvedīšos katrā konkrētajā augstumā,” tā Laura.
Ģimene, kura uz Alpu slēpošanas kūrortiem braukusi jau vairākas ziemas, arī zina teikt, ka visvairāk slēpotāju ir skolēnu brīvdienās, arī marta sākumā. Vislabākās slēpošanas trases, iespējams, esot Francijā, bet izmaksas arī ir lielākas. Vēl augstāka kvalitātes pakāpe ir Šveice, bet tad slēpošanas nedēļa izmaksā divtik kā Austrijā vai Itālijā.
“Tieši šī iemesla dēļ Šveicē neesam slēpojuši. Man ļoti patika slēpot Francijā, bet nav slikti arī Itālijā un Austrijā. Publika visur ir solīda. Viesnīcas tādas, ka var izvēlēties, ar un bez ēdināšanas. Mēs ņemam, lai būtu vismaz brokastis, jo citādi pašiem jāgatavo. Ja no rīta vēlamies tikt uz pirmo pacēlāju, jāceļas agri. Kāpēc uz pirmo? Tā ir neatkārtojama sajūta – braukt lejā pa tikko sagatavotu trasi. Ļoti labi slīd. Neviens pirms tevis nav braucis,” stāstīja Laura un piebilda, ka reizēs, kad atpūtā devušies kopā vien abi ar vīru, bet mazie palikuši mājās, tieši šādi viņi rīkojas. Pēc astoņiem no rīta uz pacēlāju un ar pēdējo, pēc četriem pēcpusdienā, atgriešanās ielejā.
Reizē darbs un atpūta
“Ja man jāpasaka, cik reižu pagājušajā gadā esmu ceļojusi, tad jāsaskaita. Ar draugiem bijām Turcijā, kur aktīvi spēlējām tenisu, ar ģimeni vasarā bijām Horvātijā, tad Alpi. Biju Sicīlijā un Dubaijā,” tā Laura, un izklausās neticami. “Ceļošana ir arī mans darbs. Man ir jāpiedalās infotūrēs, lai varu katram, kurš izvēlas kādu ceļojumu, jau iepriekš izstāstīt- kas interesants, kas jāņem vērā, lai ceļojumā neviltos, ko var sagaidīt no galamērķa,” tā Laura Ķerpe, kura ir “Novatours” Cēsu biroja vadītāja. Par darbu rezumējums īss – patīk. Laura neslēpj, ka tā ir iespēja redzēt šajā dzīvē daudz interesantu vietu. Laura jau sen vairs mājās no tālām zemēm neatgriežas ar lielām iepirkumu somām un suvenīru krājumiem. Viņa sapratusi un arī citiem iesaka lieki netērēties, bet baudīt to, ko atvaļinājumā pavadītā nedēļa piedāvā, darīt to, kas patīk.
“No Sicīlijas atvedu akmeni no vulkāna. Es to tur redzēju, no turienes paņēmu, un man tas ir labākais suvenīrs. No Tunisijas tuksneša atvedu smilšu rozi. Un no daudzām vietām neaizmirstamas atmiņas,” tā Laura, aicinot visus, kuri spēj atlicināt kaut niecīgāko naudas summiņu pasaules apskatīšanai, posties ceļam.
“Tik ļoti priecājos, ka tajos pašos Alpos sastopu solīda vecuma cilvēkus. Man ir prieks, ka turienes pensionāri var atļauties aizbraukt uz kalniem un atpūsties. Viņi varbūt pat slēpes nepiestiprina, bet bauda skaistumu, ieelpo svaigo kalnu gaisu. Man ir tik ļoti žēl, ka mūsu cilvēkiem, īpaši gados vecākajiem, kuri tagad ir pensijā un varētu atpūsties, tas ir liegts. Zinu, ka liela daļa vecākās paaudzes par to pat nesapņo, jo zina, ka finansiāli nevarēs atļauties,” vērtēja Laura, bet tiem, kuri pēc izlasītā teiks – kalnu kūrorts nav priekš manis, man nepatīk sniegs, nemāku slēpot, tiem tiek piedāvāta alternatīva. Alpos vasarā esot īpaši iekārtoti ceļi, lai dotos pastaigās, nūjotu, kāptu kalnos un pētītu puķes.
“Mēs esam Alpos bijuši arī vasarā. Vienalga gribējām slēpot. Uzbraucām augstu, līdz ledājam. Izslēpojāmies. Kad nobraucām lejā, tad apgūlāmies pļavā. Putni blakus ledājam čivina un pļava medaini smaržo. Ticiet man, tas ir tā vērts,” tā Laura.
Slēpo Francijā, Itālijā, Austrijā, Šveicē * Trīs ielejas ir vislielākais slēpošanas reģions pasaulē. Tas atrodas Francijā un tajā ir trīs pasaulslaveni kūrorti- Meribella, Kurševela un Voltoransa. Blakus ir 12 Alpu ciemati, kurus saista pacēlāju un kalnu slēpošanas trašu tīkls; * Austriju dēvē par kalnu slēpotāju Meku, jo Tiroles Alpu augstums garantē slēpotājiem sniegu no novembra līdz martam, bet uz ledājiem- Rettenbach un Tiefenbach slēpo cauru gadu; * itālieši uzsver, ka lepojas ne tikai ar kultūras mantojumu un saules pielietu gadu, bet aicina slēpotājus uz trasēm, kurām ir kvalitatīvs serviss, bet zemākas cenas. Latvijas slēpotāju vidū viens no iecienītākajiem kūrortiem ir Val di Sole; * Šveici dēvē par Alpu pasaku. Šajā valstī izvietoti prestižākie kalnu kūrorti. Cenas ir augstākas, bet katram kalnu slēpošanas fanam vismaz reizi dzīvē esot jāizbauda lepnāko kūrortu atmosfēra.
Praktiski * Uz Alpiem lidojiet ar lidmašīnu – ērtāk, laika ietaupījums, nav ceļa noguruma; * nedēļas ceļojums var izdoties, iztērējot 300 latu; * jārēķinās ar papildizdevumiem – pacēlāja kartes noma nedēļai ap 150 latiem; * izdevīgāk izmantot paša slēpošanas inventāru. Ko paņemt līdzi no kalniem? * Kustību prieku slēpojot; * uzkrāto enerģiju; * jaunās emocijas; * vizuālo baudījumu; * brīvības sajūtu.
Komentāri