Rožu, asteru, gladiolu un puķuzirņu audzēšana ir pensionāra Mārtiņa Baltskara aizraušanās un vaļasprieks, taču šajā nodarbē naudas līdzekļi tiek ne tikai ieguldīti, bet arī nopelnīti.
Drabešu pagasta “Vējiņos” dzīvojošā M. Baltskara pamatprofesija ir celtnieks, taču pensijas gados viņš vairāk pievērsies puķu audzēšanai, kas nesot arī papildu ienākumus. Puķu audzētājs nenoliedz, ka ar ziedu tirdzniecību var labi nopelnīt. Gandrīz ik dienas “Vējiņu” saimnieks izaudzēto ved realizācijai uz Cēsu tirgu. Bet tumši sarkanās Grand Prix rozes, kā M. Baltskars stāsta, pārsvarā ceļo uz galveno noieta tirgu – Rīgu.
M. Baltskara saimniecībā šobrīd zied 24 gladiolu šķirnes, kā arī sastopami vairāki asteru veidi, taču rozes saimniekam ir mīļākie ziedi un par tām viņš stāsta vislabprātāk. “Rozēm parasti gadā ir četri griezumi. Pirmās parasti man uzzied ap 3. martu, bet pēdējās pērn bija uz Ziemassvētkiem,” stāsta M. Baltskars. Viņš gan prognozē, ka šogad pēdējās rozes būs agrāk, jo jau šobrīd esot trešais griezums. Grand Prix rožu šķirne šajā saimniecībā atceļoja no Holandes ziedu izstādes 1998. gadā, un tā līdz šai dienai ir M. Baltskara favorīte, jo šīs šķirnes rozes ir ne tikai krāšņas, bet arī labi pielāgojas audzēšanai Latvijas klimata apstākļos.
“Vējiņos” liela daļa puķu tiek audzēta divās paša M. Baltskara celtās siltumnīcās, kuru platība ir 160 un 180 m2.
Puķkopis teic, ka augusta karstās dienas siltumnīcas rozēm ne visai tīk, labvēlīgākas un patīkamākas šiem ziediem esot vēsās un mitrās dienas, jo tad rozes labāk saglabājoties. Tieši uzglabāšanas problēmu dēļ M. Baltskars plāno iekārtot saldētavu, kur novietot grieztos ziedus. Šobrīd izmanto mājas pagrabu, tur, gaidot vešanu uz tirgu, spaiņos vēsumā novietotas ap 300 rozēm, bet gladiolām un asterēm rasta vēsāka vieta piemājas šķūnītī.
Saimnieks teic, ka visgrūtākais rožu audzēšanā ir izvairīšanās no slimībām. Visbiežāk rozes apdraudot miltrasa un tīklērce. “Neviens audzētājs no tā nav pasargāts, tādēļ siltumnīcā rozes regulāri dezinficēju ar sēru, kā arī apmigloju pret kaitēkļiem,” pieredzē dalās M. Baltskars, piebilstot, ka ar vienu slimības apkarošanas metodi esot par maz, jo arī kaitēkļi prot pielāgoties jauniem apstākļiem.
Puķu audzētājs neizslēdz iespēju, ka šķirņu skaitu varētu samazināt, pievēršoties tikai labāko audzēšanai, lai atvieglotu darbu, jo katrai šķirnei savas prasības. M. Baltskars teic, ka ar puķu audzēšanu noteikti nodarbosies arī turpmāk, ja tikai veselība ļaus. Tāpat viņš turpināšot interesēties par jaunākajām šķirnēm un regulāri apmeklēs ziedu izstādes.
Komentāri