Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieki plāno īstenot jaunu “Baltijas ceļa” akciju, līdzās ceļam no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai aizdedzinot siena kaudzes, šādi paužot savu protestu pret Eiropas Savienības (ES) kopējo zemkopības politiku, trešdien vēsta tīmekļa medijs “Äripäev Online”.
“Mēs februāra sākumā organizēsim Baltijas ugunskuru ceļu no Tallinas rātslaukuma līdz Lietuvas-Polijas robežai. Mēs ik pēc kilometra visa Baltijas ceļa garumā aizdedzināsim siena kaudzes, lai apliecinātu, ka mēs neesam apmierināti ar kopējo zemkopības politiku,” sacīja Igaunijas Zemnieku konfederācijas priekšsēdētāja vietnieks Jāns Serra.
“Mēs arī protestēsim pret to, ka vienādas subsīdijas paredzētas zemniekam, kas audzē labību, un tiem, kas audzē tā dēvēto eirosienu, – tiem, kas nopļauj sienu un pamet to uz lauka,” sacīja Serra, piebilstot, ka Igaunijā ceturtā daļa subsīdiju saņēmēju ir “eirosiena” audzētāji.
Baltijas zemkopju organizācijas vienojušās, ka kopīgo akciju rīkos pirms 7.februārī Briselē gaidāmās ES Padomes sēdes.
Kā biznesa portālam “Nozare.lv” apliecināja Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāve Sabīne Puķe, akcijā plāno piedalīties arī Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvji.
“Tā būs simboliska akcija, kurā tiks aicināti pievienoties ne tikai zemnieki, bet jebkurš iedzīvotājs, kurš apzinās nevienlīdzīgo situāciju, kādā atrodas zemnieki. Iespējams, ka Latvijas teritorijā dedzināsim nevis siena kaudzes, bet ugunskurus, bet tas vēl nav izlemts,” sacīja Puķe.
Kā ziņots, pērn Baltijas lauksaimnieki rīkoja līdzīgu protesta akciju, sponsorējot padomju laika traktora braucienu maršrutā Tallina-Brisele. Traktors uz Briseli devās 12.novembrī, galapunktā ieradās 22.novembrī un bija galvenais objekts Baltijas valstu lauksaimnieku rīkotajā protesta akcijā, kurā piedalījās apmēram 100 cilvēku.
Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
LETA
Komentāri