Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Zem varavīksnes apsolījuma

Jānis Gabrāns
00:00
25.11.2021
8
Amatas Stacija 1

Pie Amatas dzelzceļa stacijas politiski represēto piemiņas vietā valsts svētku nedēļas izskaņā notika Latvijas Republikas gadadienai veltīts svinīgs pasākums.

Īsi pirms tam te pārskrēja rudenīgs lietus kā debesu asaras izsūtīto piemiņai, bet brīdī, kad pasākumam bija jāsākas, pāri debesu jumam liecās spoža, dubulta varavīksne.

Varētu teikt, ka    pasākuma iecere bija atgādināt par šīs piemiņas vietas esamību, tās tapšanu. Atceres vietu, kas veltīta 1949.gada 25.martā izsūtītajiem, kurus no Amatas stacijas lopu vagonos aizveda uz bargo Sibīŗiju, atklāja šajā vasarā, 14.jūnijā.

Pagaidām no iecerētā paveikta neliela daļa, tāpēc, kā, uzrunājot klātesošos, teica Amatas apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Elita Eglīte, sanākšana vajadzīga, lai dotu atbalstu, stiprinājuma vārdus projekta virzītājiem, īpaši galvenajam iniciatoram Pēterim Ozolam. Lai ir pārliecība, ka viņš šajā ceļā nav viens, un vairāki desmiti klātesošo bija tam apliecinājums.

Ielūgumi uz pasākumu bija nosūtīti gan visiem Saeimas deputātiem, gan Cēsu novada deputātiem, arī to novadu vietvarām, kuru iedzīvotājus savulaik izveda tieši no Amatas stacijas. No visiem aicinātājiem neieradās neviens, un, kā pastāstīja P. Ozols, tikai no Alūksnes novada atsūtīta e-pasta vēstule, ka viņi nebūšot, no pārējiem – ne ziņas, ne miņas.

Tieši par šo attieksmi emocionāli runāja Melānijas Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce, sākot ar jautājumu, vai ir ieradies kaut viens no mūsu varas pārstāvjiem: “Katram droši vien bija svarīgi iemesli, kāpēc šajā patriotisma nedēļā viņi nevarēja ierasties, bet ir viens vārds – pienākums. Kāpēc viņiem te būtu jāierodas? Tāpēc, ka šis ir liels projekts un svarīgi saprast, ka tas nav Pētera Ozola un pat ne Cēsu novada projekts, tas ir visas Latvijas projekts, jo otra tāda nav. Tādā situācijā kādam ir jāiesāk, ticot, ka tā labā doma, tas darbs tiks īstenots.

Nākot uz    pasākumu, cerēju, ka tautas varas pārstāvji, kurus vēlējām, par kuriem domājām, ka viņi ir vislabākie, visgudrākie, būs te. Bet piedosim tautas kalpiem, jo viņi nesaprata, ko viņi šodien nedara. Mēs piedosim, ja viņi palīdzēs tapt piemiņas vietai, kura, kā jau teicu, ir visas Latvijas vēstures lappuse, kas vajadzīga ne jau tiem, kurus izsūtīja, bet tiem, kuriem jāzina šī vēsture.    Uzskatu, ka ir goda lieta atstāt piemiņu nākotnei. Zīme, ka izdosies, bija dubultā varavīksne pasākuma sākumā. Es ticu, ka tā ir labvēlības zīme no debesīm.”

Jau rakstīts, ka šajā vietā plānots uzstādīt 1318 stabiņus,    tieši tik, cik cilvēku no Amatas stacijas aizveda izsūtījumā.    Ieceres autors, Cēsu politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols pastāstīja, ka pagaidām uzstādīts tikai 21 stabiņš, bet, ņemot talkā valsts piešķirtos 20 000 eiro, tiek gatavoti vēl 116. Ja viss ritēs, kā iecerēts, to paveiks jau šajā rudenī, bet lielais mērķis vēl tāls. Jāņem vērā, ka projekta īstenošanu jūtami ietekmē inflācija un lielais metāla cenu kāpums pasaules tirgū. Vēl nepieciešami vairāk nekā 200 tūkstoši eiro, jo piemiņas vieta jāiekārto, uzstādot apgaismojumu, citu nepieciešamo.

“Meklēsim iespēju, atbalstu, jo mērķis palicis nemainīgs. Paldies visiem, kuri jau atbalstījuši, un viņu ir daudz. Gan privātpersonas, gan organizācijas, ziedojot no desmit eiro līdz pusotram tūkstotim. Ko esam varējuši, esam izdarījuši, bet šī ir tikai neliela daļa no tā, ko esam te iecerējuši,” teica P. Ozols.

Arī E. Eglīte norādīja, ka valsts karogs pagaidām ir viņai rokās, jo vēl nav masta, kur to uzvilkt: “Vēl jau daudz kā te nav, bet ceru, pienāks laiks, kad mēs varēsim valsts karogu svinīgi uzvilkt mastā. Vieta gūst ievērību, 11.novembrī te tika nolikts daudz svecīšu, un tas bija kā tāds stiprinājums, ka viss izdosies. Šajās dienās lasīju tēlnieka Kārļa Zāles biogrāfiju, arī to, kā viņš veidojis piemiņas ansambli kritušajiem strēlniekiem Brāļu kapos un    neviens neticēja, ka spēs to izveidot no Allažu ģipšakmens. Kā viņam bija jālūdzas nauda Meirānu pagastam, lai veidotu kapu pieminekli Oskaram Kalpakam. Un kā tolaik Valsts prezidents rakstīja: “Ko tauta samet, tam lielāka vērtība.” Pagājuši daudzi gadi, bet, stāvot šajā vietā, saprotam, ka vārdi – ko tauta samet, tam lielāka vērtība – šodien ir tikpat nozīmīgi.”

Pārliecību par to, ka iecere izdosies, pauda arī vēsturniece Elīna Kalniņa, kura ar P. Ozolu sadarbojusies arī citos projektos, tostarp piemiņas vietas “Sirdsapziņas ugunskurs” izveidē: “Man vairāki cilvēki jautājuši, vai Pēterim Ozolam izdosies izveidot piemiņas vietu tādu, kāda tā iecerēta, un es vienmēr esmu teikusi, ka tas ir paveicams. Tas nenotiks gada laikā, bet notiks, jo mums pašiem šī piemiņa ir svarīga. Kamēr tā mums būs svarīga, arī mēs būsim, jo tauta nevar pastāvēt bez atmiņas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
31
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
150
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
134
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi