Pēdējā laikā kāds svešs drons ieklīst Latvijas gaisa telpā gandrīz katru dienu. Daļa iedzīvotāju dusmojas un nesaprot, kādēļ tos nenotriec uzreiz pie robežas, ja tā pārkāpta, vēl citi dusmojas par gaisa trauksmēm un brīdinājumiem, kas traucē ikdienas dzīvi, un saka, ka nekas taču nenotiek, bet, piemēram, eksāmeni skolā izjaukti.
Laikam visvairāk par droniem pašlaik zina ukraiņi. Lasot Ukrainas ziņas, saprotu, ka pat viņiem gadās nepamanīt kādu zemu lidojošu dronu. Ukraiņi atzīst, ka visus dronus nav iespējams notriekt. Domāju, tādu mūsu gaisa telpā ieklīdušu dronu būs aizvien vairāk, jo diez vai Krievija šobrīd ir gatava karam ar NATO, bet elektroniski uzbrukt Ukrainas droniem, lai tie mainītu virzienu un sāktu “vazāties” pa Baltijas valstu gaisa telpu, gan var. It sevišķi tādēļ, ka iedzīvotāji kļūst aizvien dusmīgāki, Krievija var priecāties, ka izdodas sarīdīt iedzīvotājus pret savu pašu valsti. Ja uzreiz neko neziņo – slikti, dusmojas ļoti. Ja ziņo tad, kad drons vēl pie robežas, var ieklīst pie mums, bet robežu nav pārkāpis – slikti, izjauc dienas plānus, traucē. Un atkal iedzīvotāji ļoti dusmojas.
Droši vien mūsu robeža vēl nav pilnībā aprīkota ar visu vajadzīgo, jo pašlaik nepietiek tikai samaksāt, bet jāstāv arī rindā, jo iekārtas jāsaražo un tādas joprojām vajag arī Ukrainai. Domāju, jautājumu par robežu, droniem un drošību var sakārtot daudz labāk un to arī izdarīs, bet, kamēr Krievija karo, mums te mierīgas dzīvošanas bez provokācijām un visādiem incidentiem nebūs. Mierīgāku gaisotni Latvijā nepadara arī jaunas valdības sastādīšana, un brīžiem izskatās, ka neapmierinātība ar visu un visiem kļūst par izturēšanās normu.
Protams, Latvijas “dronu problēmu” nevar salīdzināt ar situāciju Ukrainā. Turklāt piecos Ukrainas ziemeļu rajonos ir ieviesta pastiprināta drošība, lai varētu kontrolēt diversiju un apdraudējuma riskus saistībā ar Krieviju un Baltkrieviju. Savukārt Reuters ziņo, ka pēc Ukrainas dronu triecieniem Krievijas centra reģionos naftas pārstrādes rūpnīcas bijuša spiestas vai nu daļēji, vai pat pilnībā pārtraukt darbu.
Kā vienmēr tādās situācijās, jautājums ir, ko par notiekošo domā Krievijas iedzīvotāji. Levadas Centrs ir publicējis aprīļa aptaujas rezultātus. Iedzīvotājiem tika vaicāts, vai ir iespējams, ka Krievijas Federācijā notiktu protesti par ekonomiskiem vai politiskiem jautājumiem un vai iedzīvotāji tajos piedalītos.
Kopumā t.s. protestu potenciāls ir ļoti zems, lai gan ļoti pamazām palielinās. 2024. gada janvārī 17 procenti Krievijas iedzīvotāju pieļāva, ka ir iespējami protesti ar ekonomiskām prasībām reģionā, kurā viņi dzīvo. Toreiz tādos protestos būtu piedalījušies 11 procenti iedzīvotāju. Šogad aprīlī jau 20 procenti KF iedzīvotāju domā, ka var notikt ekonomiska rakstura protesti un ka tajos piedalītos 16 procenti iedzīvotāju. Visvairāk to, kuri uzskata, ka tādi protesti iespējami, ir vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Protestos savukārt visvairāk piedalītos iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 54 gadiem un grupā no 55 gadiem un vecāki.
Atšķirīga situācija ir atbildēs par politisko protestu iespējamību un piedalīšanos tādos protestos. 2024. gada janvārī tādu protestu iespējamību pieļāva 15 procenti iedzīvotāju, šogad aprīlī – 14 procenti. Tiesa gan, mazliet pieaudzis to Krievijas iedzīvotāju skaits, kuri piedalītos politiskos protestos. 2024. gada janvārī astoņi procenti aptaujāto atbildēja, ka piedalītos tādos protestos. Šogad aprīlī tā domā 12 procenti Krievijas iedzīvotāju. Tādēļ Krievijas varas gaiteņos kaut kas visdrīzāk var mainīties, ja iekšējo apvērsumu sarīkos politiskā elite. Vai režīms mainītos un kļūtu cilvēcīgāks, ir maz ticams.
Komentāri