Darba tikums veido stipru dzimtu

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu asociācijas konkursā “Latvijas Goda ģimene 2026” tika godināta arī Zicmaņu ģimene no Līgatnes pagasta.

Rīts “Mazzanderos” ir rosīgs, Emīls gatavojas doties uz skolu, brāļi Renārs un Olafs uz bērnudārzu, bet vecāki Krista un Mārtiņš uz darbu. Vecāki vēl precizē, kuru dēlu kurš vedīs uz un no treniņiem, nodarbībām, un visi steidzas ikdienas gaitās.

Pēcpusdienā ģimene atgriežas mājās. “Druvai” brāļi un vecāki atklāj, kas kuram patīk, pastāsta arī cits par citu. Emīls mācās 1. klasē, nevar pat pateikt, kas viņu neinteresē – spēlē šahu, dambreti, florbolu, futbolu, pazīst augus. Emīls pastāsta, ka stāda, plūc un kaltē tējai augus. Viņš arī saimnieko savā siltumnīcā, kuru uzcēlis vectēvs.

Renāram patīk peldēt, braukt ar riteni, lepojas, ka vecāki viņam tikko iegādājušies oranžu riteni, kādu zēns gribēja. Renārs ir mērķtiecīgs, ja dara, tad kārtīgi, patīk, ka samīļo, ir jūtīgs. Par Olafu vecāki saka – trešais tēva dēls. Ar raksturu, viņam vienmēr būs pēdējais vārds. Patīk ar tēti braukt traktorā. “Bērni redz lauku dzīvi, kā iestāda kartupeli un tas nonāk uz šķīvja, un to, ja pats nedarīsi, nekā nebūs,” saka Krista.

Krista un Mārtiņš strādā Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijā, iepazinās studiju laikā. Krista ir agronome, Mārtiņš – zootehniķis. Viņiem ir saimniecība, kurā aug 40 gaļas lopi un 4,5 hektāros iestādīti kartupeļi. Mārtiņš arī pagūst palīdzēt sievas vecāku saimniecībā Bauskas pusē.

Ar lepnumu “Mazzanderu” saimnieks stāsta, ka kaimiņos cits citam ir radinieki, tas ir dzimtas stiprums un atbalsts. Mārtiņš uzsver, ka no vecvecākiem un vecākiem iemācījies, cik svarīgs ir darba tikums. “Jāstrādā, nevis jāgaida, ka kāds palīdzēs. Tas ir Zicmaņu gēnā – jādara un tu vari. Tā arī esmu dzīvojis,” saka Mārtiņš. Krista pastāsta, ka brīdī, kad Renāram bija nepieciešama rehabilitācija, Mārtiņš teicis: “Resursi mums ir, stādīsim kartupeļus!” Zic­maņi uzsver, ka no valsts vienīgi vēlētos, lai sakārto izglītības sistēmu, bērniem ar īpašām vajadzībām, kā Renāram, ir jāpalīdz iekļauties sabiedrībā, jānodrošina ārstu pieejamība.   

Visi ģimenes puiši ir aizrāvušies ar florbolu. Tētis spēlē Līgatnes komandā. Kristas vaļasprieks no bērnības ir medības, kad vien var izrauties, labprāt piedalās.
 

“Dzīvojam šodienā, ko iz­domājam, to darām, neatliekam. Ja gribam braukt uz jūru vai lasīt gaiļbiksītes, tā arī darām,” saka Krista un pastāsta, ka pēc Emīla ierosinājuma ģimenē svinēti Baltā galdauta svētki. Dēls ēdienkartē ierakstījis – kartupeļi ar sēņu mērci. Dēli ārā klāja galdu, noteica, kur kurš sēdēs. “Olafs galda galā, tad mēs abi pretī viens otram, blakus vecākie dēli. Tātad tāda ir mūsu ģimenes hierarhija. Trešais tēva dēls, vecāki un brāļi,” atklāj Krista un abi ar Mārtiņu uzsver, ka viņiem ir trīs forši dēli un ir prieks vērot, kā viņi sadzīvo un nesadzīvo, kā cits citu māca, samīļo.