Meža dienu komiteja noteikusi Meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs” 2020.gada laureātus. Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību” balvu saņēmis SIA “Pavasars Housing Construction”.
“Inovatīva uzņēmējdarbība – tā ir stratēģija, struktūra un modernas iekārtas. Produktiem esam atraduši jaunas, efektīvas ražošanas iespējas. Uzņēmumā apvienotas vairākas ražotnes: kokapstrāde, logu, mēbeļu un moduļu māju ražošana. Tā top viens unikāls produkts,” stāsta SIA valdes loceklis Inguss Pavasars. Visus uzņēmumus vieno nosaukums, kurā īpašnieka uzvārds, un- tā ir atbildība, uzņēmība un mērķtiecība aizvien meklēt jaunas iespējas un risinājumus. “Pavasars Windows”, “Pavasars Wood Constructions”, “Pavasars Housing Construction” pievienojies pērn dibinātais “Pavasars Energy”.
Sadarbībā ar zinātniekiem Raunas uzņēmums izstrādājis un ražošanā ieviesis koka apšuvuma materiālu aizsargājoši dekoratīvo termomehānisko apstrādi. “Tā ir sena japāņu tehnoloģija, izmantojot dedzinātu koku. Kāds Latvijā to jau darīja, bet mēs kopā ar zinātniekiem izgatavojām iekārtu, kurā dēļus apdedzina, tad otra iekārta tos noslīpē un izskrāpē. Tā rūpnieciski tiek iegūts jauns apdares materiāls, kas izturīgs pret sauli, mitrumu, saglabā nemainīgu toni vairāk nekā 20 gadus,” stāsta I.Pavasars un piebilst, ka tas patlaban nav tirgus produkts, bet tam ir nākotne. Pagaidām Latvijā šādi celta kāda privātmāja un ēka Tērvetes dabas parkā, kuras projektu izstrādāja Rīgas Tehniskās universitātes studenti. “Katrs var apskatīties, kāda izskatās ēkas apdare,” bilst I.Pavasars.
Ražotnē top koka moduļu mājas, tās maksimāli tiek samontētas, tad vestas uz būvlaukumu. Raunā ražotās mājas var redzēt Zviedrijā, Nīderlandē, Īrijā, nedaudzas arī Francijā, Norvēģijā. Gadā uzņēmums saražo vairāk nekā simts māju. Patlaban top nelielas moduļu mājas, kurām mājvieta būs Zviedrijā.
“Anglijas, Skotijas tirgus ir ciet. Drīzumā mājas būvēsim Somijā, Dānijā,” atklāj I.Pavasars. “Būtiskākais iemesls, kāpēc neesam vietējā tirgū – nozarē ir pārāk liela ēnu ekonomika. Ja piedāvā maksāt skaidru naudu, nesadarbojamies. Arī normatīvā bāze ir neprecīza. Piemēram, Zviedrijā koka ēku celtniecības prasības ir skaidri aprakstītas, viegli strādāt, arī pasūtītājs var būt drošs, ka māja labi kalpos. Piedāvājam savus projektus, ja ir kāda arhitekta piedāvājums, izvērtējam,” stāsta uzņēmējs.
I.Pavasars atzīst, ka šis ir sarežģīts laiks, jo uzņēmuma ikdiena saistīta ar darbu ārzemēs. “Darbinieki aizbrauc, strādā, atgriežoties jāiet pašizolācijā, nedrīkst satikt tuviniekus. Cilvēki bija pieraduši, ka uz nedēļu, divām atbrauca mājās, atpūtās, atkal atgriezās darbā ārzemēs. Apsvērām, vai varētu nestrādāt objektos, bet ko tas nozīmētu daudzām ģimenēm! Saņēmām vienreizēju valsts atbalstu, bet, salīdzinot ar valsts budžetā iemaksātajiem ap miljons eiro nodokļos, tas bija simbolisks. Citiem atbalstiem neatbilstam, jo turpinām strādāt. Pasūtījumu un ieņēmumu apjomi sarukuši, nodokļi un citi izdevumi tie paši. Par attīstību, tādu, kāda tā bija līdz šim, nevar pat domāt,” pārdomās dalās I.Pavasars. Viņš uzsver, ka negrib kritizēt ierobežojumu izstrādātājus, bet, salīdzinot ar notiekošo Zviedrijā un Latvijā, vērojot no malas, daudz kas neizprotams. Tie, kuri pārtrauca darbu, tiek atbalstīti vairāk nekā tie uzņēmēji, kuri turpina balstīt valsts ekonomiku. “Turpinām strādāt. Ir stingra darbinieku kontrole, lai kāds uz darbu neierodas apslimis, lai ievēro noteikumus,” atgādina uzņēmuma saimnieks.
I.Pavasara uzņēmumos strādā līdz 180 darbinieku un būs vairāk, jo klāt nākusi mēbeļu ražošana un “Pavasars Energy”, kas, izmantojot zviedru tehnoloģijas, veic dziļurbumus ūdens un siltuma ieguvei. Tas vēl viens ilgtspējas virziens, kā izmantot pasīvo zaļo enerģiju.
I.Pavasars atzīst, ka viņa uzņēmumiem Latvijā reklāmu nevajag. Lielie būvnieki, tādi kā “Merks”, pārliecinājušies, ka Raunas uzņēmums ir uzticams partneris. Iegūtais “Zelta čiekurs” ir apliecinājums, ka tiek strādāts ilgtermiņā, ka domā par nākotni, attīstību.
“Darbinieki uzņēmumā strādā ilgus gadus. Par darbaspēka trūkumu sūdzēties nevar, bet trūkst inženieru, izglītotu speciālistu,” stāsta I.Pavasars un atgādina, ka jau gadiem tiek runāts ar arodskolām, lai sagatavo nozarei vajadzīgos speciālistus. Ar gandarījumu uzņēmējs pastāsta, ka izveidojusies laba sadarbība ar Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu par darba vidē balstītām mācībām. Uz ražotnēm brauc pasniedzēji, iepazīst jaunās tehnoloģijas, audzēkņi te ierodas praksē. Ne viens vien pēc tam paliek strādāt. I.Pavasars uzteic tehnikuma absolventu Kristapu Asni, kurš pierādījis, ka ir labs, mērķtiecīgs speciālists, kurš izmanto izaugsmes iespējas.
Rudenī arī Valsts prezidents Egils Levits apmeklēja inovatīvo koka paneļa māju, koka logu un mēbeļu ražošanas uzņēmumu “Pavasars” un novērtēja tā eksportspēju un produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Komentāri