Jau 130 vietās Latvijā, tāpat kā Veismaņmuižā Vaives pagastā, Raunā, Liepā un Drustos, iestādīti ozoli, kas izaudzēti no zīlēm, kas vāktas no Glika ozoliem Alūksnē.
“No 1685. gada līdz 1694.gadam mācītājs Ernsts Gliks latviski pārtulkoja Jauno un Veco derību. Pabeidzot darbu, viņš Alūksnes mācītājmuižas parkā iestādīja divus ozolus, kas aizvien zaļo,” stāsta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) projekta vadītāja Agita Krastiņa. 2016.gadā LELB virsvaldes darbinieki Alūksnes mācītājmuižā salasīja 15 kilogramus zīļu. Tās iesēja “Latvijas valsts mežu” Jelgavas kokaudzētavā. Tika izaudzēti 1500 ozolu stādi, kurus pavasarī sāka stādīt dažādās vietās Latvijā.
“Sūtījām ziņu pašvaldībām. Ieinteresētība ir dažāda. Kad redzēja, ka stādām, tad izteica vēlēšanos arī savā pagastā iestādīt kādu ozoliņu. Stādīšana – tā ir kopā sanākšana, notikums mazajā kopienā. Ozols notikumā nav centrālais, bet stādot bieži vien satiekas tie, kuri ikdienā cits citu redz reti,” saka A.Krastiņa un piebilst, ka ozoliņus stāda parkos, pie skolām, baznīcām, citās publiskās vietās.
Veismaņmuižas alejā iestādīt 48 ozoliņus bija sanācis kupls talcinieku pulks. Pagasta ļaudis atcerējās, ka te bijusi skaista aleja, bijis vairāk koku, bet tiem katram savs mūžs. Savulaik šai vietā rīkoja auto sacīkstes. Kokiem arī nepatika ceļa virsmas remonti.
“ Vēl pavasarī vairāki vaivēnieši runājām, ka alejā vajadzētu iestādīt jaunus ozolus. Tad izlasīju, ka ir iespēja pieteikties stādiem. Sazinājos ar novada pašvaldības ainavu arhitekti Signi Ķerpi, saskaitījām, cik kociņu vajadzētu. Tad iecerei pievienojās pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvare,” pastāsta vaivēniete Ilze Goba un pauž gandarījumu, ka iedzīvotāju atsaucība ir tik liela.
Juris un Vija Pūguļi dzīvo pie Kaķukroga “Piekūnās”. Ar lepnumu Juris pastāsta, ka 1870. gadā senči māju izpirkuši no Veismaņu muižas. “Prieks piedalīties talkā,” uzsver Juris.
“Jumīšu” saimniece Anita Bērziņa un “Mežiņu” saimniece Elita Vīgante atklāj, ka labprāt iesaistās talkā, jo, kā nekā, viņa katru dienu brauc pa Veismaņmuižas ceļu.
Pirmie ozoliņi tika iestādīti gar ceļu, kas ved uz Veismaņu kapsētu. Pirmo ozoliņu iesvētīja Cēsu Sv.Jāņa draudzes prāvests Didzis Kreicbergs. D.Kreicbergs ikvienam novēlēja, lai domājam, kas ir šodien un būs rīt. “Tas nekas, ka stādiņš ir mazs. Zinām, ka izaugs, un zinām, kas izaugs. Lai ozoli dod svētību šai vietai. Lai ozoli izplatās pa visu Latviju kā savulaik Dieva vārds,’’ uzsvēra draudzes mācītājs.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova pauda gandarījumu, ka uz talku sanākuši tik daudzi pagasta iedzīvotāji.
“Ozols latviešu kultūrā ir spēka un noturības simbols. Tas mums šobrīd visvairāk ir vajadzīgs. Dziļi ticu, ka ikviena apkaime, kā Veismaņi, Vaive, var pastāvēt tikai tad, ja ir tādi cilvēki, kādi šodien sanākuši,” sacīja I.Suija – Markova.
Nepilnās trijās stundās teju pussimts talcinieku iestādīja visus ozoliņus. “Veismaņu ciemā dzīvo 50 cilvēki. Uz talku bija atbraukuši arī no Rīdzenes, Krīviem. Garāmbraucot būs prieks redzēt, kā pašu stādītie koki aug,” teica Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvare.
Pēc darba talcinieki vēl pārrunāja pagasta jaunumus, ieceres, bet vakarā daudzi atkal satikās koncertā. Saksofonists Vilnis Auziņš muzicēja Kaķupītes caurtekā. Uz koncertvietu veda laternu izgaismots ceļš, apmeklētāji nāca ar svecēm.
Nedēļas nogalē pie Liepas skolas iestādīja vienu, Veidenbauma muzejā “Kalāči”- 25 ozolus. Raunā pie baznīcas augs viens Glika ozols, pie Raunas upes četri, bet pieci vēl tiks iestādīti Baižkalnā. Drustos pēc dievkalpojuma draudze iestādīja vienu ozolu.
Komentāri