Aizvien biežāk gan pie mums, gan citās Eiropas Savienības valstīs dzirdam vārdu salikumu „bioloģiskā lauksaimniecība”, tomēr ne visi izprot tā nozīmi. Vieniem tā kļuvusi par modes lietu – lietot uzturā bioloģiski audzēto un ražoto pārtiku, taču citiem tas ir dzīvesveids.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes locekle Dace Kalniņa informē, ka Cēsu rajonā ir 233 bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības dažādās sertifikācijas pakāpēs. No šīm saimniecībām apmēram puse ir LBLA biedri.
D.Kalniņa atgādina, ka, saimniekojot bioloģiski, augi un dzīvnieki tiek audzēti pilnvērtīgi, lietojot atbilstošās barības vielas, neizmantojot ķīmiski sintezētas vielas, ģenētiski modificētus organismus. Tādējādi bioloģiskie produkti ir īpaši un to ražotāji un lietotāji šos produktus uzskata par kvalitatīviem un vērtīgiem. Bioloģiskais dzīvesveids
”Bioloģiskā lauksaimniecība ir dzīves uztveres un domāšanas
veids. Dievs radīja pasauli bez minerālmēsliem un ķimikālijām. Tātad bez tā var iztikt!” apgalvo Straupes pagasta zemnieku saimniecības ”Eicēni” saimniece Elita Reinharde.
„Eicēni” ar atbilstošu sertifikātu bioloģiski strādā ceturto gadu. Iepriekš, 90. gadu sākumā, saimniecībā tika mēģināts strādāt bioloģiski, tomēr saimnieki vērtē, ka sabiedrībā tolaik vēl pircējiem nav bijusi izpratne par bioloģiskajiem produktiem, lai gan tad tie nav bijuši jūtami dārgāki.
Saimnieks Jānis Reinhards atceras, ka neatkarības atgūšanas pirmajos gados plaša informācija par to, cik labi ir saimniekot bioloģiski, plūdusi no Eiropas valstīm. Par šādu saimniekošanas veidu stāstīts kā par ko jaunu un ļoti modernu, lai gan Latvijā pēc būtības tā strādājuši daudzi.
„Eicēnos” audzē dārzeņus, nedaudz garšaugus. Kopumā saimniecībā sertificētā lauksaimniecības zeme ir 46,2 hektāri. Puse no šīs platības ir dabīgās pļavas un ganības, pārējās aizņem dārzeņi, kartupeļi, graudaugi. Tomēr saimnieki atzīst, ka bioloģiskā lauksaimniecība viņiem drīzāk ir dzīvesveids, aizraušanās, nevis naudas pelnīšana.
E.Reinharde stāsta: ”Ir gadi, kad kādu no kultūrām kaitēkļi apskādē tā, ka raža ir niecīga. Šogad nežēlastībā krituši kartupeļi, jo maijvaboļu kāpuriem bumbuļi bija ēdienkartes topā.”
J.Reinhards skaidro: „Paēduši no bioloģiskās lauksaimniecības esam, bet visu pārējo saņemam no puķu audzēšanas.”
Elita stāsta, ka šogad izveidojusies laba sadarbība ar interneta veikalu ”Dabas dobe”, kas izaudzētos produktus pārdod Siguldā un Rīgā. Saimnieki atzīst, ka cilvēkiem ir palielinājusies interese par bioloģisko pārtiku, tomēr daļai pietrūkst uzņēmības pašiem atrast vietas, kur tos iegādāties, tādēļ viņi tos pērk no starpniekiem trīs vai pat četras reizes dārgāk. Piemēram, šogad pirmos salātus piegādātāji pārdevuši par deviņiem latiem kilogramā, taču saimniecībā uz vietas tie maksāja ne dārgāk par divarpus latiem.
„Vienai kategorijai cilvēku ir svarīgi sekot jaunumiem, bet citi vienkārši atēdušies lielveikalu produkciju, no kuras nerodas sāta sajūta, jo produkts ir skaists, bet tukšs. Daudzi bioloģisko pārtiku iegādājas bērniem, jo izplatītas ir dažādas alerģijas, diatēzes” stāsta E.Reinharde.
Arī D. Kalniņa piebilst, ka ”tie, kas grib dzīvot pilnvērtīgi, grib lietot pilnvērtīgu uzturu. Vēlamais variants būtu arī neizmantot aptieku pakalpojumus, jo visu cilvēks var uzņemt ar pārtiku. Aptiekām vajadzētu tikai palīdzēt aizvietot to, ko ar uzturu nevar dabūt un ko cilvēks steigā nepaspēj” .
Lai gan liela daļa sabiedrības vēlas ēst bioloģiskos produktus, tomēr „Eicēnu” saimnieki vērtē, ka cilvēki pagaidām nesaprot, ka bioloģiski audzētie dārzeņi ne vienmēr būs perfekti pēc izskata, bez nevienas skrambiņas un robiņa. E.Reinharde atceras: „Nesen pircēji izbrāķēja mūsu piedāvātos burkānus. Tie izauga ļoti labi, bet arī maijvaboļu kāpuri tos nedaudz noprovēja. Manā skatījumā tas nav būtiskākais, taču Rīgas cilvēkiem gribas perfektas
lietas, un viņiem taisnība. Taču šis mazais kodiens burkānā ir zināms garants, ka ķīmijas tur nav. Protams, pie standartiem un labas kvalitātes ir jāturas.”
Ar kaitēkļiem jāsadzīvo
Jānis un Elita Reinhardi skaidro, ka viņu saimniecībā, tāpat kā citās bioloģiskajās saimniecībās, dārzeņi tiek audzēti bez ķīmiskām vielām, taču citviet, lielajos uzņēmumos, augu audzēšana notiek ar speciālām barotnēm, kurās tiek ievadīti minerālmēsli: „Tur nav ne kripatas dzīvas zemes, ir tikai balts substrātiņš! Tie ir Latvijas gurķi, bet uzaudzēti tikai un vienīgi no ķīmijas. Protams, jebkurā gadījumā arī šie gurķi ir labāki par importētajiem, jo novākti gatavi un nav izvadāti pa pus pasauli.”
Strādājot bioloģiski, jārēķinās, ka dārzeņu laukiem var uzbrukt kaitēkļi, taču „Eicēnu” saimnieki skaidro, ka tos tāpat kā slimības var ierobežot, ievērojot augu seku, izmantojot zaļmēslojumu, stādot augus, kuri atbaida kukaiņus. Ir arī bioloģiskie preparāti.
Elita dalās pieredzē un atzīst, ka: ”Dzīvē viss ir jāpieņem tā, kā tas ir ,un nedrīkst stresot, tad arī var bioloģiski strādāt. Vienā gadā stāvēju kāpostu lauka malā – tik daudz laputu nebiju redzējusi. Šķiet, nu tik vajadzētu sākt indēt, bet iekšēji ir jāpieņem tas, ka būs labi tik, cik kāpostu būs.”
„Eicēnu” saimniece skaidro, kādēļ ķīmiju izmantot ir kaitīgi: „ Ja laukus sāk miglot pret slimībām, tas jādara regulāri, jo augs zaudē dabisko imunitāti un viņam ķīmija kļūst nepieciešama. Tā darbojas tāpat kā antibiotikas cilvēka organismā. Ap katru augu dzīvo organismi, kas to sargā, bet ķīmija organismus nogalina.” Bioloģiskajai lauksaimniecībai perspektīva
„Eicēnu” saimnieki atzīst, ka pie mums vēl daudz darāmā bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Ievērojamu laiku prasa birokrātisko prasību ievērošana – atļaujas, atskaites un citi dokumenti. Tomēr gan Jānis un Elita Reinhardi, gan D. Kalniņa bioloģiskajai saimniecībai redz nākotni visā Latvijā un īpaši Vidzemes reģionā.
D. Kalniņa atzīst, ka Preiļu, Balvu un Cēsu rajons ir tie, kur bioloģisko saimniecību ir visvairāk. Vairumā gadījumu tās ir daudznozaru saimniecības, kur veidots iekšējais cikls – dzīvnieks tiek barots ar bioloģisku augkopības produktu un no lopiem iegūtais mēslojums tiek izmantots augkopībā.
Lai sabiedrības pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem un izpratne par tiem būtu lielāka, regulāri notiek informatīvi pasākumi. D.Kalniņa: ”Bioloģiskajā lauksaimniecībā notiek izaugsme. Ir sabiedrības daļa, kas novērtē bioloģiski audzētas produkcijas nozīmi. Ne velti ir teiciens – mēs esam tie, ko ēdam.”
D. Kalniņa skaidro, ka Cēsu rajonā darbojas vairāki bioloģisko lauksaimnieku centri. Aktīvākās ir bioloģisko lauksaimnieku grupas Nītaurē, kur darbojas kooperatīvs “Zaļais grozs'', un Jaunpiebalgā, kur nesen izveidojies kooperatīvs ”Izvēlies Piebalgu”.
Fakti: Noderīgi * Bioloģiskos produktus var pazīt pēc marķējuma, zīmoliem: „Latvijas Ekoprodukts”, kā arī Eiropas Kopienas „Bioloģiskā lauksaimniecība”, ko ražotājs var sākt lietot, saņemot akreditētas institūcijas sertifikātu un pielikumu par bioloģisko saimniekošanu. * Bioloģiskās saimniecības, pie kurām var iegādāties produktus, var meklēt: www.ekoprodukti.lv; www.ekovirtuve.lv
Komentāri