Pirms septiņiem gadiem Vidzemes lielākās pilsētas – Valmieras – iedzīvotāji aptaujā vietējai varai pateica, ka grib dzīvot vēl skaistākā un sakoptākā vidē. Darbs pie pilsētas apzaļumošanas lielai daļai aptaujāto valmieriešu šķita svarīgs, lai Valmierā vairāk varētu just dabas klātbūtni un – vēl vairāk – lai pilsēta ir pievilcīga jebkurā gadalaikā, tādēļ lai ir papildināta ar spilgtām zīmēm un simboliem.
Gauja Valmierai vijas pa vidu, krasta stāvajā kraujā gadu simteņiem bijusi Sv. Sīmaņa baznīca. Valmieras vecpilsēta, kas saglabājusies visai niecīgā apjomā, tagad tiek veidota kā harmonijas pilns sabiedrisks centrs. Tas sakāms ne tikai par vasaru. Kultūras notikumi, tirdziņi un tirgi – piemēram, Simjūda gadatirgus rudenī – viss atdzīvina vecpilsētas daļu.
Gada tumšajos mēnešos Valmiera ņēmusi piemēru no skandināviem un izmanto spuldzītes, lai tās kalpotu kā interesants dekors laukumos, pie mājām, kokos. Centrā pie baznīcas šoziem “ielaidās” gaismas putni. To kontūras lika cilvēkiem pacelt galvu, lai apbrīnotu mirdzumu kailajos zaros. Putni gaisā un gaismas vārti uz zemes visvairāk sajūsmu raisījuši bērniem.
“Esam atbildīgi arī par pilsētas dekorēšanu,” saka Valmieras Kultūras centra direktors Toms Upners. Šo uzdevumu centrs veic līdz ar koncertu organizēšanu un mākslinieciskās pašdarbības procesu veicināšanu. Pilsētas dekorēšana notiek, sākot ar galvenās Ziemassvētku egles izraudzīšanu un beidzot ar lentu sagādāšanu pilsētas dekorēšanai valsts svētkos. Uzņēmuma “Valmieras namsaimnieks” uzdevums ir pilsētas košumkrūmu stādīšana un uzturēšana, vasaras puķu kastu veidošana un kopšana. Puķes Valmieras gaisa dārzos sazied arvien vairāk.
“Cilvēkiem patīk interesanti risinājumi un koši objekti pilsētvidē. Ar tiem mēs varam iepriecināt,” par atjautīgiem rotājumiem saka Toms Upners un piebilst, ka runa nav tikai par Ziemassvētku laiku. “Ģimenes ar skolas vecuma bērniem ievērojušas, ka 1. septembrī pie kultūras centra top interesanti objekti, veidoti no ziediem. “Tie rada svētku sajūtu pilsētā un kalpo arī tam, lai valmierieši svētku dienā varētu sevi iemūžināt fotogrāfijās,” saka T.Upners.
Pilsētas dekorēšanā ne tik daudz tiekot domāts par augstās mākslas klātesamību, bet arī par to, lai valmieriešiem sagādātu prieku. Pēc ziemas Lieldienu tuvošanās pilsētas dekorēšanai esot piemērotākais laiks. Divus pavasarus pilsētā izdevies pārsteigt ar milzu putnu būri pašā centrā. Šogad arī iecerēts izlikt putnu būri, pa kuru patīk kāpelēt mazajiem, bet kādā citā pilsētas vietā. “Dekoru gatavošana vienmēr izmaksā. To sedz no pilsētas budžeta līdzekļiem, pēc svētkiem dekoru noglabā. Vērtējam, kad un kā tās atkal var noderēt,” skaidro direktors.
Šai ziemai īstenota kultūras centra ideja, ka pilsētā ienesami latviski akcenti, un tam izmantotas latviskās zīmes. Māksliniece Inta Skrastiņa zīmējusi, kā arī organizējusi, lai pie apgaismes stabiem ielu malās iegaismotos latvju rakstu pazīstamākās zīmes, tajā skaitā auseklītis. Ziema nu jau iet uz otro pusi, bet māksliniece un viņas komanda jau tagad fantazē, kas jauns varētu nākt klāt Valmieras izrotāšanā gada tumšākajā laikā.
Pilsētnieku atsauksmes par Valmieras ielu un laukumu rotāšanu mēdz būt dažādas. Cilvēku gaume un sajūtas atšķiras. Ideju radītāji ir pateicīgi tiem, kas atnāk un māk izteikt konstruktīvu kritiku. Paklausoties tajos, kas to nemāk darīt, jācenšas kritizēšanu neuztvert personīgi. “Vienmēr jau cenšamies, lai būtu skaisti un interesanti. Neviens jau darbu nedara, lai būtu slikti,” saka Toms Upners ar domu, ka sabiedrībai vēl jāmācās novērtēt jauno. Lielākā daļa valmieriešu pilsētvides neparastos objektus uztver ar interesi. Šoziem cilvēki novērtējuši, ka dekorāciju bijis vairāk nekā citus gadus. Kādreiz gadoties, ka dažam vides objektam “pieaug kājas” un tas pazūd. Ja vides objekts izmaksājis dārgi, jāiesaistot policija, kas vaininiekus atrod.
Komentāri