Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Vīzijai un projektam strīds pa vidu

Sarmīte Feldmane
00:00
01.11.2016
5
Img 5283

Trīs vīri staigā gar daudzdzīvokļu māju un rāda robežas. “Tas ir mūsu īpašums, un pašvaldība grib mums vairākus metrus atņemt,” stāsta Veselavas pagasta “Vārpu” mājas vecākais Ēvalds Krieviņš. Priekuļu novada dome iecerējusi sakārtot birzītes teritoriju Bērzkrogā. Tā piekļaujas “Vārpu” mājas teritorijai.

Pirms pieciem gadiem pie mājas ierīkojot pludmales volejbola laukumu un rotaļu laukumu bērniem, jau daži metri no mājas zemes tika izmantoti. Tas arī iemesls, ka šoreiz var būt tāpat. “Pieci gadi pagājuši, saistības par Eiropas Savienības naudu ievērotas, var droši jaukt nost un būvēt ko citu. Toreiz teicām, ka šajā vietā volejbola laukumam nav īstā vieta, ka te slapjš, neviens neklausījās. Ieteicām izrakt grāvīti, nosusināt pļavu, iznāktu multifunkcionāla pļava, kur bērniem skraidīt, teātri spēlēt, ugunskuru kurināt. Stāstījām, ka mūsu mājās nav tik mazu bērnu, kuri izmantotu uzstādīto aprīkojumu, neviens nedzirdēja. Izmantoja pusaudži, daļu salauza. Vai kāds ir vērtējis, cik saimnieciski te ieguldīta ES nauda? Pie manis glabājas volejbola tīkls, šovasar neviens par to pat nepainteresējās. Pirmajā, otrajā gadā kāds retu reizi uzspēlēja, tas viss,” stāsta Ēvalds Krieviņš. Kaimiņi Leopolds Urbanovičs un Ansis Gaigals pievērš uzmanību, ka smiltis vairs neder laukumam, uz kura varētu spēlēt volejbolu. “Tagad mūsu mājās ir mazi bērni, kuri te varētu kāpelēt, bet aprīkojumu likvidēs,” bilst Ansis Gaigals.

Par to, ka pašvaldībai ir kādi labiekārtošanas plāni, Bērzkroga iedzīvotāji neesot zinājuši.”Labi, ka pagasta pārvaldē pateica: ir plāns, lai apskatām. No tā maz ko var saprast. Turklāt iedzīvotāji izteikt savas domas, aizpildīt anketas var tikai internetā, ne jau visi to prot. Kur nu vēl tās atrast mājaslapā. Izdrukāju, cilvēki aizpildīja, aizsūtīju uz domi,” pastāsta Ēvalds Krieviņš. Ansis Gaigals no “Druvām” un Leopolds Urbanovičš no “Vārpām” atzīst, ka tāds projekts Bērzkrogam nav vajadzīgs, ka pašvaldība neinformē, ko vēlas darīt.

“Robeža ir nelielais grāvītis, bet projektā paredzēts, ka parka teritorijā būs arī mūsu mājas smilšu kaste, ka jāaizvāc mūsu atkritumu konteineri, tiks izcirsti sastādītie kociņi, kas ir kā ekoloģiskā robeža, lai konteinerus neredz no šosejas, vēl arī aizbērs dabīgo ūdens noteci. Volejbola laukumu ierīkos vēl tuvāk mājai,” stāsta Ēvalds Krieviņš un piebilst, ka pašvaldība ar iedzīvotājiem nesazinās, ja ir kāds jautājums, tiek piesaukts internets. “Tāpat jau izdarīs pa savam, neticu, ka kāds mūs ņems vērā. Anketas aizpildījām, bet internetā katrs varēja aizpildīt, cik grib,” viedokli izteica Ansis Gaigals.

Vīru sašutumu var saprast, jo zemi vismaz sešu metru platumā no daudzdzīvokļu mājas īpašuma paredzēts nogriezt. Priekuļu pašvaldības labiekārtošanas darbu vadītājs, ainavu tehniķis Jānis Sirlaks veselaviešu teikto nosauc par lielu nesaprašanos. “Vispirms jau tas nav projekts, bet tikai “Bērzkroga Bērzu birzs parka attīstības vīzija”. Pašvaldība nedrīkst neko darīt privātīpašumā, kur nu vēl ieguldīt naudu. Vienkārši uzmanīgāk jāieskatās plānā. Viss, kas tiek plānots, tiks darīts uz pašvaldības zemes. Arī tā sauktā skalu būda atrodas uz pašvaldības zemes, veikala īpašnieks to nomā, ” atgādina Jānis Sirlaks un paskaidro, ka drīzumā tiks izrakti divi dīķi, bet tas ir pavisam cits projekts. Dīķi tiek rakti, lai sakārtotu šo vietu. Tad būs nākamais projekts – sakārtos komunikācijas un celiņu tīklu. Kad to darīs, atkarīgs no finansējuma. Un tikai pēc tam taps parks.

“Iedzīvotāji nav ievērojuši vārdu “vīzija”. Tas nav projekts,” uzsver Jānis Sirlaks.

Vīri, apspriežot ieceri rakt dīķus, spriež, ka tur nekas neiznāks, cik izraks, tikpat saplūdīs atpakaļ, jo tur vieta ir kūdraina. Jānis Sirlaks no pieredzes zina, ka ar šodienas tehniku un risinājumiem dīķus rok arī purvos. Pašvaldība kā būtiskāko uzdevumu izvirza – radīt drošu vidi, tiks izdarīts viss, lai dīķi neradītu draudus bērniem, kā tagad aizaugusī teritorija.

Leopolds, iepazinies ar plānu, brīnās, kur tik nelielā teritorijā varēs salikt visu, kas paredzēts. Jānis Sirlaks paskaidro, ka tas ir tikai piedāvājums – tas varētu būt. Aptaujā veselavieši piedalījušies aktīvi, saņemti vairāk nekā 60 viedokļi. “Vairākkārt izskanējis, ka nevajag pludmales volejbola laukumu, ka nevajag strūklaku. Par to arī visiem jāvienojas. 89 procenti no tiem, kuri aizpildīja anketas, dzīvo Veselavā. Aktīvākie viedokļa paudēji ir cilvēki vecumā no 18 līdz 35 gadiem,” informē Jānis Sirlaks un piebilst, ka internetā katrs varēja aizpildīt tikai vienu anketu. Viņš arī uzsver, tas nekas, ka aptauja beigusies, katrs viedoklis projekta izstrādātājiem ir svarīgs. “Esmu ticies ar Ēvaldu Krieviņu, stāstījis, neesam sapratušies. Labprāt satikšos ar iedzīvotājiem un izstāstīšu par vīziju, parādīšu plānā robežas,” saka Jānis Sirlaks, bet Ēvalds Krieviņš atgādina: “Mēs gribam, lai mums izstāsta, paskaidro. Komunikācija ar iedzīvotājiem pašvaldībai nav stiprā puse. Diemžēl.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi