Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Visu nevar īstenot attālināti

Jānis Gabrāns
16:21
08.04.2020
2

Mācību process turpinās attālināti, bet ir iemaņas, ko šādā veidā nav iespējams apgūt. Proti, praktiskās apmācības profesionālajās skolās un tehnikumos.

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) direktors Artūrs Sņegovičs atzīst, ka tā ir liela problēma, ko pilnībā atrisināt nav iespējams: “Tehnikumā uz vietas mācību process notikt nevar, tāpēc skolotājiem jāstrādā ļoti radoši. Teoriju pasniegt attālināti nav problēmu, bet praktiskās nodarbības tā nevar nodrošināt. Tāpēc nākas mainīt mācību grafikus, šīs nodarbības nāksies organizēt, kad tas būs iespējams. Pasniedzēji meklē risinājumus, kā tomēr audzēkņiem kaut ko iedot, ir datorprogrammas par automašīnu uzbūvi, kurās var darboties, taču šis mācību process nav tāds, kādu to varētu nodrošināt uz vietas. Arī uzņēmēji    nāk talkā, piedāvājot    datorprogrammas profesionālajai apmācībai. Protams, tas nevar atsvērt iespēju    darboties automašīnu stendā vai galdniecības darbnīcās, bet situācija jāpieņem. Šobrīd gaidām norādes no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas profesionālajās izglītības iestādes notiks ar šo mācību gadu.”

Jaunā situācija ietekmē arī audzēkņu prakses uzņēmumos. Pēdējā kursā audzēkņiem šajā laikā notiek kvalifikācijas prakses. Tehnikuma direktors stāsta, ka šajā jomā situācija ir dažāda, atkarīga no vairākiem apstākļiem. Ja uzņēmums strādā, uzņēmējs piekrīt turpināt praksi un jaunietis gatavs to darīt, prakse netiek pārtraukta. Taču ir uzņēmumi, kuri apturējuši darbību, dažkārt arī jaunietis kopā ar ģimeni izlēmis drošības apsvērumu dēļ pārtraukt praksi, tad prakses vadītājs    cenšas nodrošināt mācību procesu attālināti.

“Šis skolai ir ļoti saspringts laiks, par katru jaunieti cenšamies turēt rūpes, katram meklējam individuālu pieeju,” norāda direktors.

Vispārizglītojošajās skolās vēl nav zināms, kā notiks eksāmeni,    tehnikumos neziņa, kā risināsies kvalifikācijas eksāmeni pēdējo kursu audzēkņiem. Direktors norāda, ka vispirms jāsagaida ministrijas norādījumi: “Iespējams, būs atvieglojumi saistībā ar kvalifikācijas eksāmenu, bet vēl pāragri spriest. Ceram, ka jaunieši, kuri ir pēdējā kursā, tehnikumu šogad varēs absolvēt.”

Taču, pārvarot šī brīža izaicinājumus, tiek domāts arī par nākamo mācību gadu. Tehnikums jau izsludinājis agrīno pieteikšanos, šī ideja bijusi vēl pirms ierobežojumu ieviešanas. Pamat­skolas pēdējās klases audzēkņi    var iepazīt VTDT    piedāvājumu, ja    jaunietis plāno mācības turpināt tehnikumā, jau tagad var aizpildīt arī pieteikšanās anketu. Aprīļa beigās vai maija sākumā ieplānots rīkot Atvērto durvju dienas, kas notiks attālināti.

“Šis laiks liek pielāgoties, meklēt jaunu risinājumus, skolas kolektīvs tiek ar to galā. Do­mājam par nākamo mācību gadu, par mācību procesa uzlabošanu, un sperts nozīmīgs solis – sākusies jaunā diagnostikas centra būvniecība. Turpinās arī dienesta viesnīcas būvniecība Cēsīs, pagaidām tās uzcelšanas termiņi netiek mainīti. Ceram, ka ēku nodos ekspluatācijā pirms jaunā mācību gada, kā bija plānots,” saka A. Sņegovičs.

Jautāts par 4.jūlijā paredzēto Priekuļu tehnikuma audzēkņu 110.jubilejas salidojumu, direktors atzīst, ka pagaidām nav zināms, kādi valstī būs noteikumi attiecībā uz masu pasākumiem. Iespējams, salidojumu nāksies pārcelt uz nākamo vasaru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
54

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi