Dzērbenes pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja Vija Ābelniece atzīst, ka mazajiem bērnudārzniekiem novembrī svētku netrūkst. Atliek vien par visiem stāstīt.
“Esam paši mazākie, bet par svētkiem runājam,” saka audzinātāja Vija un turpina: “Tikko uz Mārtiņiem no aplikāciju papīra līmējām gaili, bet uz
valsts svētkiem ar akmentiņiem lipināsim Latvijas kontūru vai zīmēsim sarkanbaltsarkanos
karodziņus,” stāsta Vija un atzīst, ka bērnudārza bērniem šajā vecumā veidojas pirmā izpratne par svētkiem un to svinēšanu.
“Tagad deklamējam pantiņus, minam mīklas un veidojam aplikācijas. Vēlāk zināšanas viņi nostiprinās skolas solā un tad, protams, svarīgi ir arī tas, lai ģimenē veidotos savas tradīcijas. Un visam jau nav jānotiek vienādi. Katrs svētkus izjūt citādāk, katram ir savas tradīcijas. Mūsu ģimene apmeklē svētku koncertus,” saka Vija un uzsver, ka patriotiskās jūtas veidojas, svinot visus valstij nozīmīgus svētkus.
“Patriotisms vijas cauri visiem svētkiem, ne tikai 18. novembrī. Un tad mēs apzināmies, kas paši esam un kādā valstī dzīvojam. Šobrīd daudzi devušies prom no valsts. Atstāj bērnus, vecākus, ģimenes… Un te jau parādās patriotiskās jūtas pret savu zemi vai tuvajiem cilvēkiem,” saka Vija un uz jautājumu, vai ir savas valsts patriote, atbild: “Šķiet, ka jā. Uz Īriju aizbraukt nevarētu. Un arī pašreizējās politiskās negācijas ir pārejošas.”
Taču pirmsskolas skolotāja nenoliedz, ka bērni, gadiem ejot, ir mainījušies.
“Bērnu uzvedība, uztveršanas spējas un tas, kas viņiem vispār interesē. Un saskaramies vēl ar kādu iezīmi. Šobrīd redzu, ka bērni dažkārt uz svētkiem atnāk nesapucējušies. Mūsu vecākiem toreiz bija skaidrs, kā bērniem svētkos jāizskatās. Taču nav jau arī nekāds jaunums, ka vecāki paši bieži vien uz bērnudārza svētkiem pie saviem bērniem neatnāk. Piemēram, uz Mātes dienas pasākumu. Tas ir bēdīgākais,” saka Vija un cer, ka jaunā paaudze izaugs par savas valsts patriotiem.
Komentāri