Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākajā pasaules valstu konkurētspējas reitingā pirmo vietu saglabā Šveice, bet Latvija reitingā pakāpusies par sešām pozīcijām uz 64.vietu. ASV sarakstā ieņem piekto vietu, trešo gadu pēc kārtas indeksā slīdot uz leju. WEF norāda, ka ASV ir daudzi spēcīgi faktori, kas tās ekonomiku padara ārkārtīgi produktīvu, tomēr “viena no nopietnākajām vājajām vietām ir ASV makroekonomiskās stabilitātes trūkums” un lielais valsts parāds. Savukārt Šveice, kas finanšu krīzē palikusi salīdzinoši neskarta, savu līderpozīciju saglabā trešo gadu pēc kārtas. Otrajā vietā aiz Šveices ierindojas Singapūra, kam seko Zviedrija un Somija. Reitinga pirmajā desmitniekā ierindojas arī Vācija, Nīderlande, Dānija, Japāna un Lielbritānija. Latvija jaunākajā 2011.-2012.gada reitingā pakāpusies uz 64.vietu, salīdzinot ar 70.vietu iepriekšējā gadā. Līdz ar to Latvijas konkurētspēja atsākusi kāpienu augšup, pēc pēdējos gados piedzīvotās lejupslīdes. Latvijai, vērtējot pēc šiem atsevišķajiem faktoriem, vislabākās pozīcijas ir augstākās izglītības ziņā, kur tā ieņem 34.vietu pasaulē. Pēc tehnoloģiju pieejamības Latvija ierindojas 46.vietā, bet pēc darba tirgus efektivitātes 47.vietā. Vissliktākā situācija savukārt ir tirgus izmēra un makroekonomiskās vides ziņā, kur Latvija ieņem attiecīgi 95. un 93.pozīciju pasaulē, kas arī būtiski pazeminājis Latvijas kopējo vietu reitingā. Kā lielākie kavēkļi uzņēmējdarbībai Latvijā nosaukti nodokļu likmes, apgrūtināta pieeja finansējumam, korupcija un traucējoša birokrātija. No Baltijas valstīm viskonkurētspējīgā joprojām ir Igaunija, kas reitingā atrodas 33.vietā, saglabājot pagājušā gada pozīciju. Savukārt Lietuvas pozīcija konkurētspējas reitingā gada laikā ir pacēlusies no 47. līdz 44.vietai. Krievija pēc konkurētspējas indeksa pasaulē ieņem 66.vietu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noslīdot par trim vietām, savukārt strauji augošā Ķīnas ekonomika ir 26. konkurētspējīgākā pasaulē. Viszemākā ekonomikas konkurētspēja ir Burundi, Haiti un Čadā. Reitings veidots pēc WEF aprēķinātā valstu konkurētspējas indeksa, kurā izmantoti gan publiski pieejamie dati, gan biznesa līderu aptaujas. Indeksa tapšanas gaitā aptaujāti vairāk nekā 13 000 biznesa līderu 133 pasaules valstīs. Konkurētspējas indeksa aprēķināšanā izmantotas 12 kritēriju grupas, kas izvērtē katras valsts institūcijas, infrastruktūru, makroekonomisko stabilitāti, veselības aprūpi un pamatizglītību, augstāko izglītību un pieaugušo apmācību, preču tirgus efektivitāti, darba tirgus efektivitāti, finanšu tirgus attīstības pakāpi, tehnoloģiju attīstību, tirgus lielumu, biznesa attīstības līmeni un inovācijas. LETA
Komentāri