Cēsīs bāzētais “OriScan” piedāvā mutes dobuma speciālista konsultācijas internetā

Cēsnieces un kādreizējās klasesbiedrenes Madara Dzudzilo un Marta Skrastiņa ar kopīgi nodibināto uzņēmumu “OriScan” ieguvušas atbalstu Cēsu novada pašvaldības uzņēmējdarbības grantu konkursā “Uzrāviens 2026”, kas palīdzēs īstenot abu speciālistu ieceri pacientam iespējami ātrāk diagnosticēt veselības problēmu. “Druvai” atklāj vairāk par savu uzņēmumu un jomu, kurā tas darbojas.

Pēc kopīgās mācīšanās skolā Cēsīs tālāk abas izvēlējušās studijas turpināt atšķirīgās specialitātēs. Madara kļuva par zob­ārsti, pabeidzot ne tikai pamata studijas, bet arī doktorantūru. Savukārt Marta studēja medicīnas inženieriju, arī viņa tāpat kā Madara izglītošanos turpinājusi doktorantūrā, pēc tam darbojoties gan privātajā sektorā, gan zinātnē.
Pārstāvot katra savu lielu jomu, abas kādreizējās skolas biedrenes nolēmušas apvienot spēkus kopīgā uzņēmumā. “Strādājot praktiski savā jomā, arvien atklājas kādi trūkumi vai lietas, kur vēl ir iespējams rast labākus risinājumus. Es strādāju gan zobārstniecībā, gan Stomatoloģijas institūtā, kur pieņemu pacientus ar gļotādas slimībām. Mutes gļotādas saslimšanas ir tāda ļoti šaura specialitāte, un tie daži speciālisti, kas mēs Latvijā esam, atrodamies Rīgā. Problēma ir tā, ka ārsti reģionos ne vienmēr pašu spēkiem tiek galā ar šo slimību diagnostiku un ārstēšanu. Līdz ar to kolēģi no perifērijas man nereti sūta bildes, lūdzot palīdzēt ar padomu,” atklāj Madara, pastāstot, kādi iemesli abas cēsnieces rosināja veidot šo uzņēmumu. Viņa piebilst: “Tad nu manā telefonā lietotne Whatsapp nereti ir pārpildīta ar vaicājumiem par dažādām situācijām un to fotogrāfijām. Ne vienmēr atrodas laiks uz katru no jautājumiem pilnvērtīgi atbildēt. Saprotot šo problēmu, mēs izdomājām risinājumu, ka varētu konsultēt pacientus attālināti.” Ar “OriScan” platformas palīdzību pēc konsultācijas var vērsties gan speciālisti, gan privātpersonas. Klients tiek aicināts augšupielādēt mutes dobuma bojājuma attēlus un aizpildīt īsu klīnisko anketu. Gadījums tiek strukturēts un pārskatīts ar MI palīdzību un speciālista uzraudzību. Pakalpojums ir īpašs ar to, ka saņemt skaidru novērtējumu, riska līmeni un nākamo soļu ieteikumus var 48 stundu laikā. “Ja cilvēkam ir kāda mutes gļotādas problēma, zobārsts kādā citā Latvijas vietā var rosināt pacientu doties uz konsultāciju pie speciālista Rīgā. Bieži vien finansiālu vai citu iemeslu dēļ tas netiek izdarīts, tāpēc ārstēšana netiek sākta laikus,” stāsta speciāliste. Viņa paskaidro, ka bīstamība slēpjas tajā, ka mutes gļotādas saslimšanas ne vienmēr ir kādas fibromas vai papilomas, ko salīdzinoši viegli var izārstēt, bet dažkārt tie ir vēža gadījumi, ko tādējādi var palaist garām. Tāpat problēmas ar mutes gļotādu var norādīt uz kādām autoimūnajām saslimšanām. “OriScan” īpašnieces uzsver, ka katru gadījumu pārskata mutes dobuma veselības speciālists. Mākslīgais intelekts šajā procesā vien palīdz strukturēt informāciju, bet gala vērtējumu pieņem cilvēks — speciālists.

Madara Dzudzilo arī vērš uzmanību, ka nevajadzētu ignorēt tādas šķietami niecīgas problēmas, kā mutes dobumā izveidojušās nelielas čūliņas. “Klasisks variants ir gados vecāki pacienti, kas lieto protēzes. Gadās, ka tās spiež un spiež, noberzuma vietā veidojas čūla. Ar laiku pacients tā pierod pie situācijas, čūla sāk nesāpēt. Un līdzko čūla kļuvusi nesāpīga, tā ir sasniegusi hronisku stadiju. Savukārt hroniskā stāvoklī jau var rasties arī ļaundabīgs audzējs,” reālos draudus raksturo ārste.

Daktere arī uzsver, ka mutes dobuma veselībai riska faktors ir smēķēšana, tostarp dažādi mūsdienu produkti, kas radīti parasto cigarešu aizvietošanai. Viņas praksē pieredzēts gadījums, kad pamatīgā čūlā mutē bija iedzīvojies jauns puisis, kurš ikdienā lietoja nikotīna spilventiņus. Madara atzīst — viņai bijis pārsteigums, ka jaunākas paaudzes cilvēkus var samērā viegli sabiedēt un, ja izskaidro apdraudējumu konkrētajā situācijā, tad viņi uzreiz ir gatavi atmest smēķēšanu. Vecākās paaudzes pacientus pārliecināt esot daudz grūtāk.

Marta Skrastiņa īpaši akcentē īso periodu, kurā pacients var tikt pie “OriScan” speciālistu atbildes savai problēmai. Viņa uzsver: “Ja mēs salīdzinām divas diennaktis ar vismaz pāris mēnešu gaidīšanas rindu pie speciālista, domāju, ka te ir daudz ieguvumu.”

Marta arī pastāsta, ka “OriScan” kā uzņēmums reģistrēts šogad, bet ideja par šādu uzņēmējdarbības virzienu abām tā dibinātājām radusies apmēram pirms gada. Ar savu ieceri cēsnieces startējušas arī dažādos inovāciju konkursos, lai reālu darbošanos varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk. Īpaši abas lepojas, ka tieši “OriScan” ieguva pirmo vietu un biznesa iespēju festivālā “Icebreakers’26”. Kopumā konkursam tika iesniegtas vairāk nekā 30 biznesa idejas, savukārt finālā uz lielās festivāla skatuves savus projektus prezentēja septiņas spēcīgākās komandas, kuras izvērtēja profesionāla ekspertu žūrija. Šī granta konkursa mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu komandām, lai palīdzētu attīstīt biznesa idejas līdz stabilam biznesa modelim, kas spēj nodrošināt ieņēmumus vai piesaistīt ārējos finansējuma instrumentus. “Icebreakers’26” granta konkurss jaunajiem uzņēmējiem un inovatoriem sniedz iespēju spert nozīmīgu soli savas idejas attīstībā, iegūstot ne tikai finansējumu, bet arī kontaktus, pieredzi un profesionālu ekspertu atgriezenisko saiti. Uzvara šajā konkursā devusi arī pārliecību par iecerēto ideju un apņēmību turpināt darboties.