Kā tropiskos apstākļus iztur bērni pirmsskolas izglītības iestādēs, pacienti klīnikā un vecļaudis pansionātos?
“Druva” sazvanīja vairākus sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus nolūkā izzināt, kā katrā iestādē šis netipiskais karstuma periods tiek pārvarēts. Atšķirības iezīmējas ne tikai konkrētās iestādes klientu vajadzībās un vecumā, bet arī telpu un palīglīdzekļu nodrošinājumā.
Cēsu klīnikā karstums ļoti ietekmējot kā pacientus, tā arī darbiniekus, apliecina iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere, atklājot, ka nelielā daļā klīnikas telpu gan ir ierīkotas gaisa dzesēšanas jeb aukstuma iekārtas, taču citviet, tostarp nodaļās, šāda aprīkojuma nav. Aukstuma iekārtas patlaban ieviestas, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā, operāciju blokā, datortomogrāfijas kabinetā, kā arī asins kabinetā. D.Valnere skaidro – diendienā darbinātās medicīnas tehnoloģijas saražo ievērojamu papildu siltumu, tāpēc ir būtiski novērst šo spēcīgo blakusefektu, tomēr lielākajā daļā telpu pagaidām nav risinājumu tik ekstremāla karstuma efekta mazināšanai.
Nodibinājuma “Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs” uzturētais aprūpes centrs “Pansija Rauna” atrodas vecā ēkā, vismaz pirmajā stāvā ir diezgan pavēss, atzīst pansijas direktore Iveta Līviņa. Otrajā stāvā, kur ir arī iemītnieku istabiņas, gan ir grūtāk. Iestādei jau bijis pāris ventilatoru, nupat iegādāti vēl trīs, visi izvietoti klientu istabiņās, taču ne visiem patīk ierīces radītā gaisa plūsma. Istabiņās, kur mīt pa trim četriem klientiem, vajadzības salāgot jau sarežģītāk. Centieni daudz maz radīt caurvēju pēdējās dienas nevainagojas – tiek atvērts viss, ko var atvērt, bet gaiss neskrien cauri telpām. Tomēr pansijas iemītnieki varonīgi pieņemot situāciju un darbiniekiem īpaši nesūdzoties.
Viegli nesokas arī Cēsu pilsētas pansionātā, taču sava dienas kārtība atrasta, stāsta iestādes direktore Inga Gunta Paegle. Tie, kuri var, cenšas rīta agrumā iziet ēkas ēnainākajā pusē, pabūt ārā līdz karstuma iestāšanās brīdim. Pirms pāris dienām izdevies arī daļu senioru aizvest uz Driškina ezeru atveldzēties.
Iestāde patlaban nevar nodrošināt dzesēšanas iekārtas, bet daļā istabiņu ir ventilatori vai kondicionētāji, tos sarūpējuši klientu tuvinieki. I.Paegle min – ja arī budžets ļautu iegādāties šādas iekārtas, tās tagad kļuvušas teju par deficītu un nemaz nav tik viegli nopērkamas. Lai klientu istabiņas mazāk uzkarstu, pa dienu logiem aizvelk aizkarus, savukārt vakarā atver logus, lai vairāk izvēdinātu telpas. “Sviedri tek, un galva nestrādā,” gan klientu, gan arī darbinieku pašsajūtu rezumē iestādes vadītāja, paužot domu, ka šajā ekstrēmajā laikā vajadzētu paredzēt iespēju mainīt darba laiku, piemēram, no sešiem rītā līdz pusdienām, un atlikušo dienas daļu uz maiņām strādātu vien dežūrdarbinieki. Arī pansionātā I.Paegle to saredz kā reālu iespēju, jo īpaši administrācijā. Arī sociālie darbinieki lielāko daļu pienākumu varētu veikt ļoti agrajās rīta stundās.
Bērnudārzos apstākļi ir visnotaļ atšķirīgi, taču visus vieno pārmaiņas dienas ritmā. “Druvas” aptaujātās pirmsskolas izglītības iestādes apliecināja, ka saules aktīvākajā laikā mazo bērnu režīmā un pasaules izziņas procesā tik nozīmīgās pastaigas patlaban ir pilnībā atceltas.
Salīdzinoši paveicies Līgatnes pilsētas bērnudārza audzēkņiem. Glābties no saules tiešiem stariem un uzkrātā karstuma var gan iestādes plašajā teritorijā, gan telpās. Bērnudārzs darbojas senā ēkā, kuras mūri joprojām notur vēsumu. Arī ārā bērnudārznieki var atrast gana daudz dažādas vietas, kur paslēpties ēnā. Mazajiem arī pieejams baseiniņš iestādes teritorijā.
Dzesēties, šļakstoties ar ūdeni, iespējams arī Cēsu 5.pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņiem. Bērnudārza vadītāja Liene Kazaka stāsta, ka pašlaik darbojas trīs no kopumā 11 grupiņām, pagalmā izliktas lielas vannas ar ūdeni, ko droši varot šļakstīt, saslapināt seju.
Šajā iestādē pērn guļamistabās ierīkoti gaisa kondicionētāji, bet L.Kazaka atzīst, ka tik lielā karstumā tomēr tas pilnībā neatvieglo uzturēšanos telpās. Reizumis uz maiņām audzēkņi kādu laiku pavadot sporta zālē, kas izrādījusies vēsākā. Kā lielākoties bērnudārzos, arī šeit vēlēts katram bērniņam ņem līdzi savu marķētu ūdens pudeli. Epidemioloģiskā piesardzība liek mudināt vecākus pēc iespējas nodrošināt piederumus individuālai lietošanai. Arī par galvassegām tiek regulāri atgādināts, tomēr gadās arī, ka vecāki tās piemirst bērnam iedot. Tad sarežģīti izvest audzēkņus pastaigā pat uz īsu brīdi. Taču arī ar cepurītēm galvā bērni uzturas tikai ēnas vietās. Lai arī kādas aktivitāšu pārmaiņas jāievieš bērnudārza ikdienā, L.Kazaka pieļauj, ka daļai bērnu mājās – dauddzīvokļu namu mitekļos – varētu būt vēl grūtāk. Taču kopumā viņa teic, ka bērni īpaši nesūdzas par sīvo karstumu, kamēr vien ir iespējas atveldzēties un pieaugušie neparāda emocionālu piemēru par trauksmi. Tiesa, bērni šķiet nedaudz miegaināki, jo, visticamāk, šajos teju tropiskajos apstākļos arī naktīs nevar izgulēties.
Arī Vecpiebalgas vidusskolas paspārnē esošajā pirmsskolā “Mazputniņš” šajās dienās populāras ir spēles ar ūdeni, apstiprina pirmsskolas vadītāja Agita Šulca. Audzinātājas meklējušas iespējas, izgudrojušas rotaļas, kurās sanāk krietni apslacīties. Nejauši, bet veiksmīgi abām apvienotajām vasaras grupiņām izvēlētas ēkas ēnainākās telpas, kondicionētāju un ventilatoru tajās nav, bet tiek intensīvi vēdināts, lai bērni pēc iespējas kvalitatīvāk pārlaistu diendusu.
Komentāri