Februārī biedrība “Zemnieku saeima” kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) aicināja graudkopjus iesniegt pieteikumus zosu letālai atbaidīšanai. Kooperatīva biedru interesēs aicinājumu izplatīja arī kooperatīvā sabiedrība “VAKS”. Tagad zināms, ka atļaujas piešķirtas mazāk nekā pusei zemnieku, kuri rakstīja iesniegumus.
Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka saimniecībās, kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts nošaut ne vairāk kā piecas zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā desmit zosis. Pēc putna nošaušanas jāsniedz tiešsaistes atskaite.
Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode norāda, ka gan Sugu un biotopu aizsardzības likums, gan Medību likums aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālā izpratnē. Tomēr ir paredzēti izņēmumi, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem.
“Zosu biedēšana ar putnu limitētu ieguvi tiek pieļauta, lai samazinātu zaudējumus sējumiem, tomēr tas nenozīmē, ka citi atbiedēšanas mehānismi nav izmantojami. Mūsu ieskatā visefektīvāk ir kombinēt dažādas atbiedēšanas metodes, kā arī iespēju robežās saimniekošanu,” skaidro G. Strode.
Rakstot iesniegumu, zemnieki tika aicināti norādīt tās ziemāju platības, kurās, pēc pieteikuma iesniedzēja domām, zosis varētu radīt postījumus, kā arī norādīt tos laukus, kuros paredzēts sēt pupas, zirņus un citas kultūras, kas varētu piesaistīt gājputnus un radīt problēmas. Saimnieku aktivitāte bijusi liela.
“DAP mūs informēja, ka no visas Latvijas saņemti 300 pieteikumi, bet izsniegtas tikai 140 atļaujas, ļaujot izšaut 1000 zosis. Lūdzot paskaidrot, kāpēc izsniegts tik maz atļauju, DAP savu rīcību pamatoja, sakot, ka zosis šobrīd migrē un gatavojas ligzdošanai. Bet šie putni taču Latvijā neligzdo! Zosis mūsu lauksaimnieku laukos tikai barojas un tad dodas tālāk. Jāsaprot, ka lauksaimnieki jau nevēlas šaut putnus kā medījumu, viņi vēlas panākt, ka zosīm veidojas bijība pret cilvēku,” VAKS biedru sašutumu par atļauju piešķiršanu pauda kooperatīva komercdirektore Zinta Jansone.
Viņa stāsta, ka pagājušajā gadā “VAKS” biedri bija apsējuši 4 000 hektārus ar lauku pupām, taču no visas platības tikai 1000 ha palika vākšanai. “Tie ir milzīgi zaudējumi. Tā ir arī liela slodze dabai, jo lauku pupas tiek iesētas, tad tās nomiglo ar herbicīdiem, atlido zosis un visu izposta. Lauksaimnieks šajā situācijā ir spiests pārsēt citu kultūru, un nākamā kultūra atkal tiek miglota. Rezultātā tā ir dubultslodze uz vidi, bet zemniekam – milzīgi tēriņi. Ir tikai saprotami, ka lauksaimnieki no valsts pieprasa kompensācijas par radītajiem zaudējumiem, un, lai gan valsts apsola kompensāciju, viena liela daļa saimnieku šīs kompensācijas vēl līdz šai dienai nav saņēmuši. Protams, kompensējamās summas ir milzīgas, un tas ir liels robs valsts budžetam. Šobrīd ir pat tāda absurda situācija, ka vienam kaimiņam ir iedota atļauja, otram nav. Zinām, ka zosis ļoti ātri pierod pie traucēkļiem. Ja pirmajam kaimiņam no saviem laukiem izdosies zosis patriekt, tās pārcelsies uz otra lauku, kura saimnieks šajā situācijā būs bezspēcīgs,” norāda “VAKS” komercdirektore.
Līdz šim zosis pavasarī gājputnu migrācijas laikā bija nemedījama suga. G. Strode skaidro, ka daļai zemnieku nav atļauta limitēta zosu ieguve, jo viņi saimnieko īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur to nepieļauj normatīvie akti, vai aizsargājamā teritorija ir izveidota migrējošo putnu aizsardzībai. Lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu un vienlaikus nepārkāptu noteikto zosu ieguves limitu, DAP saņemtos iesniegumus par zosu ieguvi vērtējusi to saņemšanas kārtībā. Līdz ar to pēc noteiktā zosu indivīdu ieguves limita sasniegšanas pārvalde atļauju izsniegšanu atteikusi neatkarīgi no tā, vai atļaujas pieprasītāja apsaimniekotajās lauksaimniecības zemēs citu apstākļu dēļ zosu ieguve izņēmuma kārtā būtu pieļaujama.
“Vienlaikus atgādinām, ka nav nepieciešama speciāla atļauja, lai veiktu migrējošo putnu atbiedēšanu, izmantojot rīkus, kas rada medību ieroču lietošanai līdzīgu skaņu, ciktāl šādu rīku lietošana nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām. Tā kā visos reģionos ir saimniecības, kurās ir atļauta limitēta migrējošo zosu ieguve, un pieņemot, ka zosis ir putni, kas ātri “mācās”, tad iespējams, ka šaušanas radītais troksnis pārējās saimniecībās arī palīdzēs samazināt zaudējumus sējumiem.
Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs – migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama,” skaidro DAP pārstāve.
Pagājušajā gadā šis jautājums kļuva īpaši aktuāls, jo migrējošās zosis radīja būtiskus zaudējumus lauksaimniekiem. Turklāt aprēķināto kompensāciju apmērs pārsniedza valsts budžetā kompensācijām paredzēto finansējumu. Aprēķinātie zaudējumi augkopībā ir pieauguši, piemēram, DAP pieteiktie un aprēķinātie migrējošo putnu radītie zaudējumi augkopībai 2016.gadā aprēķināti 187 180,05 eiro apmērā, 2017.gadā attiecīgi – 157 593,44 eiro, 2018.gadā – 50 722,37 eiro, bet 2019.gadā jau 1 290 895,59 eiro.
Komentāri