Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Visi kopā darām, lai palīdzētu

Jānis Gabrāns
22:34
23.12.2020
18
Dod Pieci 1

Šodien sākas labdarības maratons “Dod pieci!”, par šī gada tēmu izvēlēta vardarbība ģimenē.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Jau septīto gadu trīs “Radio 5” dīdžeji sešas dienas pavadīs stikla studijā, un šogad kopā ar Tomu Grēviņu un Magnusu Eriņu tur dosies arī cēsniece, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv satura redaktore Elīna Baltskara.

– Tā bija pašas izvēle?
– Laikam jāsāk ar to, ka pie projekta “Dod pieci!” tiek strādāts gandrīz visu gadu, jau sākot no tēmas izvēles. Šajos pandēmijas apstākļos bija daudz jādomā, kā maratons varēs notikt. Tad pienāca diena, kad spriedām, kāds būs dīdžeju sastāvs. Ņemot vērā tēmas sarežģītību, kolēģi ierosināja, ka varbūt pirmo reizi vajag iesaistīt kādu satura cilvēku. Uzrunāja mani, es piekritu.

– Kādas ir sajūtas neilgi pirms ieiešanas burbulī?
– Ļoti satraucošas, jo man tā būs pirmā pieredze, vadot tik lielu un nozīmīgu notikumu. Turklāt ir skaidrs, ka šogad šis notikums ir ar ļoti lielu potenciālu, ka tajā daudz kas varētu mainīties. Pro­tams, viss ir rūpīgi saplānots, bet apzināmies, ka daudz kas no ieplānotā var arī nenotikt un mainīties. Tā vien šķiet, ka pilnībā tam sagatavoties nemaz nav iespējams. Vērts atzīmēt, ka galvenais gatavošanās process notika, komunicējot zoom platformā. Tas ir šī gada nospiedums, kas parāda, ka arī lielas lietas var organizēt attālināti.

Bet stikla studija tiešām būs burbulis. Pirms došanās iekšā mums jāveic divi kovida testi. Pirmdien bija pirmais, visi saņēmām negatīvus rezultātus, kas mums ir pozitīva ziņa.

– Maratons “Dod pieci!” vienmēr saistījies ar daudziem ­viesiem, kuri apmeklēja stikla ­studiju.
– Ciešā sadarbībā ar Slimību un profilakses centra epidemiologiem esam izveidojuši sistēmu, kā drīkstam strādāt, lai tas būtu droši gan mums, gan lai pavisam nelielās grupās cilvēki tomēr varētu viesoties studijā. Pa vienam, diviem mūziķiem, par kādu vairāk, bet uz īsu brīdi sejas maskās. Pirms tam un pēc tam viss tiks dezinficēts.

Te gan jāmin, ka dīdžeji no viesiem būs atdalīti ar stikla sienu, mēs nebūsim vienā telpā. Mūsu burbulī bez dīdžejiem būs vēl tikai viens tehniskais darbinieks.

– Šī gada tēma tiešām ir smaga. Ko gribat ar šo maratonu pavēstīt? Vismaz likt cilvēkiem par to padomāt?
– Viens no uzdevumiem ir vākt ziedojumus, lai izveidotu atbalsta fondu cilvēkiem, kuri vēlas pamest vardarbīgo vidi. Taču “Dod pieci!” nav tikai par ziedojumu vākšanu, bet arī par vēstījuma nešanu sabiedrībā. Ar to, kas jau izdarīts līdz šim, un ar to, ko pateiksim maratona laikā, pavēstīsim, ka šī ir īsta problēma, ko bieži neredzam, bet tā pastāv tepat blakus. Un tā ir daudz lielāka, nekā domājam. Šī temata aktualizēšana dienaskārtībā ir ļoti nozīmīga, tie ir stāsti, kas bieži paliek aiz sienām, durvīm, jo tie nāk kopā ar bailēm, kauna sajūtu. Ja mēs kā sabiedrība kopā varam apzināties un vardarbības upuriem radīt drošāku atbalstošu vidi, tas jau būs solis problēmas mazināšanai un izskaušanai. Lai cīnītos ar kādu problēmu, tā vispirms jāapzinās, un ceru, ka ar šo maratonu būsim izpratni veicinājuši.

– Pandēmijas laiks, iespējams, īpaši aktualizē tēmu, jo vairāk laika jāpavada ģimenē.
– Tā tiešām ir. Kamēr vairums cilvēku par mājām domā kā par drošu vietu, kur paslēpties no ikdienas trakuma, netrūkst to, kuriem mājas ir bīstama vieta. Un laikā, kad esam aicināti palikt mājās, šī problēma var tikai eskalēties. Pētījumi rāda, ka vardarbība ģimenē augusi visā pasaulē. Arī Latvijas statistika liecina, ka pavasarī, kad bija pirmais pandēmijas vilnis, policijai izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem palielinājās par trešdaļu. Tāpēc arī sapratām, ka par šo tematu jārunā tagad, kad tā īpaši aktuāla ne tikai ģimenēs, kur vardarbība jau bijusi. Jārunā arī par to, kā sadzīvot šajā laikā, kā veidot veselīgas attiecības, lai konflikti, vardarbība nesāktos ģimenēs, kur tās nav bijis.

– Vai radio ir medijs, kas spēj mainīt cilvēku domāšanu, uztveri?
– Domāju, jā. Radio ir ļoti moderns medijs, tā vairs nav tikai tā kastīte virtuvē, automašīnā. Radio ar cilvēku runā dažādās digitālajās platformās, sociālajos medijos. Arī šis projekts notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas Televīziju un “Re:baltica”.

Jāsaka atzinīgi vārdi kolēģiem, kuri iesaistījušies satura veidošanā, jo, manuprāt, samērā īsā laikā šī tēma izskanējusi ļoti skaļi. Parādot dažādus vardarbības veidus, dažādus stāstus, izgaismojot problēmas sistēmā, kā valsts risina šo problēmu. Tas viss devis labu augsni sešām dienām stikla studijā, kur ļoti intensīvi par to turpināsim runāt. “Daod pieci!” auditorija ir diezgan liela, jo šis labdarības maratons ir notikums, ko cilvēki gaida, kas asociējas ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Jā, tēma ir smaga, bet kopējā sajūta laba, jo visi kopā darām kaut ko, lai palīdzētu šiem cilvēkiem.

– Šoreiz nāksies iejusties arī dīdžeja lomā pie pults. Tas laikam ir pirmo reizi?
– Ņemot vērā, ka man nav pieredzes ētera vadīšanā, ar kolēģiem esam vienojušies, ka galveno rūpi uzņemsies viņi. Tiesa, pirms maratona esmu izgājusi īso ievadkursu “ugunsgrēka nodzēšanā”, ja tā var teikt, esmu apguvusi galvenās pogas un principus, lai ēters varētu skanēt. Ja pēc pirmajām naktīm jutīšu, ka uz dažām stundām varu palikt viena, noteikti ļaušu kolēģiem pagulēt ilgāk un uzņemšos nakts ētera smagumu.

– Var teikt, ka būs dubultas ugunskristības, gan pirmo reizi stikla studijā, gan pirmo reizi pie pults.
– Jā, un tas laikam ir tas satraucošākais. Varu droši teikt, ka man šajās dienās būs ļoti daudz jauna. Būs jāskaras ar to, ko iepriekš neesmu darījusi, tai skaitā televīzijas tieš­raide, intervijas, tas viss būs kaut kas nepiedzīvots, bet, ja reiz ko­­­­lēģi man to uzticējuši, atliek ticēt, ka tas ir manos spēkos.

Man būs pilna galva ar iespaidiem, īpašām emocijām, un patiesībā gaidu šo notikumu ar patīkamu satraukumu. Zinu, ka kaut kas nāk, bet kā tas būs, to līdz galam iedomāties nespēju. Bet Ziemas­svētku laiks taču ir brīnumu laiks!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
9

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
76

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi