“Vecākiem ir zeme, tā jēgpilni jāizmanto. Varam taču paši darīt un darīt labi,” saka straupiete Laura Cīrule – Vorkale.
Savulaik “Cīrulīšos” audzēja burkānus, bietes, kartupeļus, labi auga sīpoli, tika stādīti arī ķiploki. Vecāki saimniekoja, Laura izaudzēto brīvdienās veda uz Rīgas tirgu.
“Tur sava pasaule, cenu politika un tirdzniecības vietas. Brīvdienu tirgotājus neviens negaida. Diemžēl pārliecinājos, ka ir tādi, kuri nopērk ievesto preci nakts tirgū un pārdod kā vietējo. Patērētājs nesaņem Latvijas produktus. Zinu, cik kas maksā, cik darba ieguldīts. Sapratu, lai iekarotu tirgu, tur jābūt katru dienu un tad jāaudzē lielā apjomā. Pirms sešiem gadiem laukos dabūt kādu palīgu ravēšanā nevarēja, tagad tomēr ir vairāk cilvēku, kuri ir gatavi strādāt,” pārdomās dalās Laura. Kopā ar vecākiem tika meklēta kāda laukiem piemērota nodarbošanās.
“Pļavā” – vasara krūzītē
Lai gan zāļu tēju piedāvājums ir ļoti plašs, arī straupieši sāka audzēt, vākt, gatavot un fasēt tējas. Kādreizējā kūts tika pārbūvēta par ražotni. “Ar tējām vien izdzīvot nevar, jo tēju dzer tikai ziemā, vasarā strādā, ieguldi, lai ziemā pārdotu. Šoziem karstajiem dzērieniem ļoti mazs pieprasījums. Nevienu tēju jau nedzer katru dienu,” stāsta Laura. Straupē vāktās tējas SIA “Wenden green” ar zīmolu “Pļavā” tiek pārdotas vairumtirdzniecībā. Tās ir dažādas tējas, to maisījumi. “Lielākoties piedāvājam veselas lapiņas, lai klients savā krūzītē saņem visu lapiņu, ziediņu, nevis sasmalcinātu pulveri kopā ar lapām un kātiem,” bilst Laura.
Šovasar savāktas gan pašu audzētās tējas, gan augi Straupes pļavās un mežos. Laura pastāsta, ka bijuši arī palīgi ravēšanā, tēju vākšanā. Taču tikai līdz ogu laikam, jo tad viņi lasa meža veltes pārdošanai.
Laurai ir 20 gadu pieredze tirdzniecībā. Tas palīdz ieraudzīt citu kļūdas, saprast, kā darīt. “Paskatoties veikalu plauktos, redzam, ko tikai Latvijā neieved, bet mēs taču paši varam izaudzēt, ar saviem produktiem aizstāt importu un netērēt resursus. Ir tikai jautājums, kāpēc Latvijā ražotais ir tik dārgs, ko darām nepareizi,” pārliecināta Laura un uzsver, ka biznesā ir jāspēj stāvēt uz vairākām kājām.
Saldēti, tad žāvēti – pagaidām jaunums
Lauras tētis Raitis no sublimācijas iekārtas izņem paplātes ar āboliem. “Tas vēl ir eksperiments. Mēģinām jaunus produktus,” paskaidro Laura. Sublimējot augi un dārzeņi vispirms strauji tiek sasaldēti, tad žāvēti. Tie saglabā gan krāsu, gan formu.
Saimniece rāda ziedus – rozes, atraitnītes, tās izskatās kā kāda meistara gatavotas, nevis dabiskas. Tāpat zemenes, apelsīnu šķēlītes, vēl arī burkānu čipsi. Tik trausli, ka mutē kūst . “Pieprasījums pēc svaigiem ēdamajiem ziediem ir mazs, jo to mūžs ir ļoti īss. Taču dekorēšanai aizvien vairāk izmanto žāvētus ziedus. Ja tos tikai kaltē, tie sažūst, ja pirms tam sasaldē, saglabā formu un krāsu,” stāsta straupiete un uzsver, ka sublimēti augļi, ogas, dārzeņi kļūst aizvien iecienītāki. Tie ir veselīgi, jo apstrādes procesā maz zaudējuši uzturvērtību, kā arī tiem ir ilgs derīguma termiņš.
Produkts ir dārgs, jo ražošana prasa lielu elektrības patēriņu, bet, piemēram, no desmit kilogramiem burkānu gatavais produkts ir ap kilogramu. Arī sublimācijas iekārta ir dārga. Laura ar lepnumu stāsta, ka tā ražota Latvijā. Ķīnā varbūt var nopirkt lētāku, taču, ja ekspluatācijā būs problēmas, tās atrisināt nebūs viegli.
“Mācāmies, eksperimentējam. Ne visu var sublimēt. Mēģinājām dzērvenes, mellenes. Mellenes tikai izžāvēt vien nevar, toties, ja sasaldē, izžāvē, ir skaistas, sausas ogas,” stāsta Laura un uzsver, ka arī Latvijā pamazām vien iepazīst sublimētus augus, augļus, dārzeņus. Kāds zemeņu audzētājs, ja vasarā nevar pārdot svaigas ogas, tās saldē un žāvē. “Pieprasījums ir pēc ziediem dekorēšanai. Tos ieved no Lietuvas, Polijas, Ķīnas. Gan jau pēc pāris gadiem situācija mainīsies un palielināsies pieprasījums arī pēc ogām, augļiem,” pārliecināta Laura.
Mazajā “Wenden green”ražotnē top aizvien jauni produkti. Lai iekārtas nestāvētu dīkā laikā, kad nav ziedu, ogu, tiek gatavots galda biešu pulveris, ko tālāk izmanto dārzeņu miltu ražošanai, kas ir iecienīti vegānu virtuvē. Savukārt burkānu pulveris tiks burkānkūkas sausajā maisījumā. Sublimētas apelsīnu šķēles ir garda piedeva karstajiem dzērieniem. “Plašas iespējas paver internets,” atgādina Laura un uzsver, ka produktam jābūt ne tikai garšīgam, arī pievilcīgam un tie arī ir ieguldījumi. Viņa pārliecinājusies, ka var ieinteresēt pircējus citās zemēs. Pasūtījumi ir.
Jāmācās, tad ir arī iespējas
“Protams, Latvijas tirgus ir mazs. Izaudzēt, saražot mākam, neprotam pārdot, bet iespējas ir, taču trūkst zināšanu,” atgādina Laura un dalās pārdomās: “Daudzi mājražotāji savus produktus paši ved veikaliņiem. Tad jāseko, lai katrs samaksātu. Protams, tirdziņi ir iespēja, bet cik tur var pārdot un cik tas prasa laika un papildu ieguldījumu, kaut vai degvielai. Ik solis prasa laiku, kuru varētu veltīt audzēšanai vai ražošanai. Sadarbojoties ar vairumtirgotājiem, veikalu tīkliem, viss ir vienkāršāk, taču tie nav ieinteresēti slēgt līgumus par nelieliem apjomiem. Mēs paši nesadarbojamies, un tas kavē attīstību. Pats visu izdarīt nevar, katrā nozarē ir vajadzīgas savas zināšanas. Katram jāsadara savs – vai nu audzē, vai ražo, vai tirgo. Mums citam citu ir jāatbalsta, lai mazāk dažādu produktu būtu jāiepērk ārzemēs . Kopā varam izdarīt daudz.”
Laura atzīst, ka viņai ļoti palīdz pieredze tirdzniecībā, jo labi zina, kā veidojas sadarbība un kļūdas, kuras pieļauj mājražotāji. Ikdienā viņa strādā SIA “Gemoss” par tirdzniecības vadītāju, viņas atbildībā ir tirdzniecība, iepirkumi un mārketings.
“Šajā laikā daudzi pavāri ir bez darba, izmēģina jaunus produktus. Mājražotāji eksperimentē, strādā. Top pārtikas produkti – veselīgi, garšīgi. Viņi tos gribētu pārdot, bet nezina formalitātes, kas jāievēro, jāizdara, lai to varētu darīt. Nezina it kā pašsaprotamas lietas – cik lieliem jābūt burtiem uz etiķetes. Nav šo zināšanu. Bet, ja sāc ko jaunu, saprotams, ka nezini,” stāsta pieredzējusī tirdzniecības speciāliste.
Mājražošana aizvien attīstās, daudz kas top virtuvēs. Ja nopietni domā par ražošanu, ir vajadzīgas telpas, bet īres maksas nav mazas. Laura spriež, ka te noderētu pašvaldību atbalsts. Citu nozaru mazajiem uzņēmējiem tiek piedāvātas kopstrādes mājas, tādas būtu atbalsts arī mazajiem pārtikas ražotājiem. Un vēl – zinoša speciālista padoms. Bieži vien par visvienkāršākajiem jautājumiem.
Par to, ka ideju netrūkst, Laura pārliecinās ikdienā. “Lai atbalstītu vietējos ražotājus, aizstātu ievestos pārtikas produktus, “Gemoss” izsludinājis grantu konkursu. Palīdzēsim idejas īstenošanā, pārdošanā,” pastāsta Laura un uzsver, ka tā ir vēl viena iespēja darīt.
Arī viņa pati izmanto katru iespēju, lai gan piesaistītu finansējumu, gan mācītos. Gūts atbalsts ražošanas iekārtu iegādei projektu konkursos gan “Leader” programmā, gan pašvaldības grantu konkursā. Uzņēmēja uzsver, ka bieži vien daudzi, ja pieejams finansējums, iegādā dārgas, jaudīgas iekārtas, kuras nespēj izmantot. Ikvienam projektam jābūt reālam, ieguldītajam jāatmaksājas. Patlaban Laura mācās Valmieras biznesa inkubatorā. “Gribu tālāk attīstīt ideju par sublimētu ziedu un augu ražošanu dekoriem, kā to, ko dod daba, ko varam izaudzēt, pārstrādāt un pārdot,” atklāj Laura un piebilst, ka jaunībā gribējies dzīvot un strādāt pilsētā, ar gadiem vērtības mainās.
“Rīgā vari iegūt zināšanas, attīstīt karjeru, bet pienāk laiks, kad gribas kaut ko mierīgāku. Mana nākotnes vīzija – dzīvoju un strādāju vecāku mājās,” saka straupiete Laura Cīrule – Vorkale.
Komentāri