Otrdiena, 29. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs otrajā ceturksnī apkalpoto viesu skaits palielinājies par 30%

Druva
13:47
23.08.2011
9

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šī gada otrajā ceturksnī tika apkalpoti 416 000 cilvēku jeb par 30% vairāk nekā pērn šajā pašā laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

No visiem apkalpotajiem cilvēkiem 69% bija ārvalstu viesi un 31% – Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits ir pieaudzis par 31,2%, tostarp no Krievijas – par 80%.

No kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita 80% tika uzņemti Rīgā, 7% – Jūrmalā un 2% – Liepājā. Bet visvairāk iekšzemes ceļotāju bija apmetušies Rīgā – 23%, Liepājā – 11% un Jūrmalā – 6%.

Otrā ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 15 600 numuri un 36 000 gultasvietu.

Salīdzinot ar 2010.gada otro ceturksni, kad gultasvietu noslogojums Latvijas, tajā skaitā Rīgas viesnīcās bija 30%, 2011.gada otrajā ceturksnī noslogojums sasniedza 44,8%.

Savukārt numuru noslogojums lielajās Rīgas viesnīcās, kurās ir vairāk par 100 numuriem, dažos gadījumos otrajā ceturksnī sasniedza 90%.

Kā ziņots, šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, viesnīcās un citās tūristu mītnēs Latvijā apkalpoto cilvēku skaits pieaudzis par 29%, liecināja CSP apkopotie dati.

Kopumā šī gada pirmajā ceturksnī viesnīcās un citās tūrisma mītnēs tika apkalpoti 247 100 cilvēki.

No visiem apkalpotiem cilvēkiem 64% bija ārvalstu viesi un 36% – Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, palielinājies par 29,5%. Visvairāk ir pieaudzis viesu skaits no Krievijas – par 73%.

Pirmajā ceturksnī Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs 23,3% apkalpoto viesu bija no Krievijas, 10,1% – no Lietuvas un tikpat no Igaunijas, 7,1% – no Norvēģijas, 6,2% no Somijas. 6% apkalpoto viesu bija no Vācijas, tikpat no Zviedrijas, 4,3% – no Lielbritānijas, 2,6% no Polijas un 24,3% – no citām pasaules valstīm.

No kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita 82% tika uzņemti Rīgā, 7% – Jūrmalā un 2% – Liepājā. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 28%, Liepājā – 11% un Jūrmalā – 10%.

Pirmā ceturkšņa beigās visās Latvijas tūristu mītnēs bija pieejami 15 500 numuri un 35 200 gultasvietas.

Salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni (23,9%), 2011.gada pirmajā ceturksnī (26,4%) gultasvietu noslogojums Rīgas viesnīcās pieauga, līdzīgi kā Latvijas viesnīcās kopumā.

Savukārt numuru noslogojums lielajās Rīgas viesnīcās, kurās ir vairāk par 100 numuriem, dažos gadījumos sasniedza 50%.

CSP apseko viesnīcas un kūrortviesnīcas, kurās ir vismaz četri numuri, viesu mājas, kurās ir vismaz pieci numuri, kā arī moteļus, atpūtas namus, sanatorijas, tūrisma un atpūtas bāzes, kempingus, jaunatnes tūrisma mītnes un citas tūrisma mītnes.

Jau ziņots, pērn viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto viesu skaits palielinājies par 17,7%, liecina CSP dati.

Viesnīcās un citās tūrisma mītnēs kopumā 2010.gadā tika apkalpots 1,31 miljons cilvēku, kamēr gadu iepriekš tika apkalpoti 1,11 miljoni. Apkalpoto viesu skaits no Latvijas palielinājies par 20,5%, sasniedzot kopumā 493 764, savukārt ārvalstu viesu – par 16,4%, un tie pērn bija 877 774 viesi.

Kopumā 2010.gadā Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs 14,37% tūristu bija no Krievijas, 9,3% – no Lietuvas, 7,8% – no Norvēģijas, 7,6% – no Igaunijas, 6,8% – no Zviedrijas.

Kā ziņots, pērn viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto viesu skaits palielinājies par 17,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesnīcās un citās tūrisma mītnēs kopumā 2010.gadā tika apkalpots 1,31 miljons cilvēku, kamēr gadu iepriekš tika apkalpoti 1,11 miljoni. Apkalpoto viesu skaits no Latvijas palielinājies par 20,5%, sasniedzot kopumā 493 764, savukārt ārvalstu viesu – par 16,4%, un tie pērn bija 877 774 viesi.

Kā ziņots, 2010.gadā Latvijas viesnīcu noslogojums kopumā pieaudzis par 5,74 procentpunktiem, liecina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas apkopotā informācija.

Pēc asociācijas datiem, 2010.gadā vidējais viesnīcu noslogojums Latvijā bija 41,32%, bet 2009.gadā tie bija 35,58%.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
9

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
71

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
17

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
95

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
341

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Ziemā padarītais pavasarīgā izstādē

00:00
26.04.2025
42

Dzērbenes pilī kā ik pavasari rokdarbu studija ” Dzērbe”, aicinot citas rokdarbnieces un amatniekus, iekārtojusi izstādi tirdziņu “Kas manā pūriņā”. Te dzērbeniešu, arī taureniešu un kaivēniešu šoziem pūrā pielocītais. “Izstāde ir krāsaina un daudzveidīga,” uzsver Dzēr­benes kultūras nama vadītāja Daina Šmite un pastāsta, ka studijas dalībnieces rāda noaustos Dzērbenes un Rūjienas brunčus, pašu pagasta krāsām […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
18
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
15
6
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi