Cēsu slimnīcas traumatoloģiskajā nodaļā par saimniecības māsu strādā Ruta. Pats ārstējos ilgstoši un bija gadījums, kad mūsu 518. palātā ieveda slimnieku no Rīgas. Viņu ievietoja naktī, bija lietains laiks, viņa drēbes bija izmirkušas slapjas.
Rutas māsa bija tik iejūtīga. Sameklēja viņam sausas drēbes un slapjās izlika žāvēties. Es saku, ka māsa Ruta ir zelta vērta. Viņas krūtīs pukst žēlsirdīga sirds. Mēs noteikti varam izstaigāt visas Cēsis un otru tādu cilvēku neatrast.
Es pat ierosinu slimnīcas vadībai viņu ierakstīt slimnīcas goda grāmatā un svētkos piešķirt prēmiju. Visa mana cieņa, un lai gaiši Rutas māsai svētki!
Komentāri