Pēdējā aroniju krava no Amatas novada Drabešu pagasta zemnieku saimniecības ”Gobiņas” uz Igauniju tika aizsūtīta šonedēļ.
”Gobiņu” saimnieks Andris Ozols aronijas audzē 6, 9 hektāru platībā, tomēr pārdota tiek tikai neliela daļa no aroniju ražas, jo ogu noiets Latvijā ir neliels, bet atrastie sadarbības partneri Igaunijā iepirkt vēlas tikai dažas tonnas.
No 20 tonnām aroniju, ko varētu nolasīt, vāktas un pārdotas SIA ”BioVip” tiek tikai divas. Firma iepērk ogas un ved tās uz Igauniju, kur no aronijām tiek gatavotas zāles sirds slimniekiem, lai pazeminātu asinsspiedienu. Pēc tam preparāts tiek vests atpakaļ uz Latviju un ar marķējumiem latviešu valodā tiek tirgots.
”Kādēļ Igaunijā šādas zāles var ražot, bet pie mums ne?” spriež A.Ozols, jo pārējās aronijas nākas atstāt krūmos. Tās apēd putni. Saimnieks atzīst, ka ir liels prieks, ja atrodas individuālie interesenti, kuri vēlas nolasīt ogas, lai lietotu uzturā veselības stiprināšanai.
Ar aroniju audzēšanu A.Ozols nodarbojas jau kopš 1992. gada: ”Tad tās pārdevu sulas ražošanai, jo Bauskas cehi un arī as ”Latvijas Balzams” aroniju sulu izmantoja kā krāsvielu vīniem. Tagad ir dažādas citas tehnoloģijas, kas ir vienkāršākas, lai panāktu vēlamo krāsu.” Agrāk aronijas vestas arī uz Pūri, taču tagad uzņēmums ogas vairs nepieņem, jo viņiem pietiekot ar vietējo audzētāju piegādātajām.
Lai gan ogu noiets ir neliels, tomēr A.Ozols neplāno likvidēt krūmus, jo salīdzinājumā ar citiem zemniekiem, kuri savulaik apsaimniekojuši aronijas, viņam saglabājusies kaut neliela darbība. Gadu gaitā A.Ozols arī sagatavojis taru – 400 koka kastītes ar ietilpību 30 kilogrami katrā.
”No aroniju krūmiem turklāt nemaz tik viegli nevar tikt vaļā, jo tiem ir liela sakņu sistēma. Turpināšu tās audzēt, un ceru, ka varētu atvērties kāds tirgus. Tad būtu vērts aroniju plantācijas izkopt, lai palielinātu ražu un atvieglotu darbu lasītājiem,” skaidro A.Ozols.
Šogad interesi par aronijām izteikuši iespējami sadarbības partneri Somijā. Pirms vairākiem gadiem interesējušies arī dāņi, tomēr tālāka sadarbība nav izveidojusies tolaik neizdevīgā valūtas kursa dēļ: ”Viņiem bija vienalga, kādas ogas iepirkt, bet galvenais nosacījums bija, lai tajās ir vitamīni, viņi šos dabīgos vitamīnus pievieno lopbarībai.”
Saimniecībā 3, 5 hektāros audzē arī ābeles. ”Šogad gan man ir ļoti slikta ābolu raža, taču arī ābolus pārdot vairs nav izdevīgi. Ja tonnu iepērk par 30 latiem, tas nozīmē, ka tiek maksāti trīs santīmi par kilogramu. Platību nevaru nolasīt viens, jāalgo strādnieki, bet cik varu maksāt, ja ir tik zemas iepirkuma cenas, turklāt āboli vēl jānogādā, piemēram, Bauskā? Tad jau nav vērts kokā kāpt!” spriež A.Ozols.
Komentāri