Veselavā teju pussimts iedzīvotāju tikšanās ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem aizritēja saspringti.
To, ka veselaviešiem svarīga ir tieši klātienes tikšanās un diskusija, apliecināja arī tas, ka iepriekš iesūtīti bija tikai četri jautājumi, savukārt aci pret aci jautājumi bira kā no pārpilnības raga. Visvairāk uztraukumu bija par pirmsskolas reorganizāciju, ceļu stāvokli un to tīrību, nepietiekamu apgaismojumu, latvāņiem, policijas darbu.
Tikties ar veselaviešiem bija ieradies novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, priekšsēdētāja vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, kā arī Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante, pārvaldes vadītājas vietnieks Edmunds Grietēns, Veselavas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Iveta Liepiņa, kā arī pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts.
Lai arī pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka ir gan sazvanāmi, gan pašvaldība ir aktīva sociālajos tīklos, tāpat par nebūšanām var ziņot novada aplikācijā 8911, iedzīvotāji iebilda, ka vislabāk visu izrunāt klātienē. Tad informācija nenoklīst, nepazūd, tad var saņemt atbildes par apsolīto un izdarīto. Turklāt iedzīvotāji pauda nostāju, ka viņiem svarīgi, ka pašvaldība rīkojas ne tikai pēc iedzīvotāju pamudinājuma, bet arī paši pamana, vai darbi tiek izdarīti kvalitatīvi un laikā.
Veselavietis Armands “Druvai” pastāstīja, ka uz tikšanos nācis tieši tāpēc, ka vēlējies redzēt un satikt pašvaldības vadību, apmainīties ar informāciju, risināt sadzīviskos jautājumus un uzsvērt, ka šādas tikšanās nepieciešamas biežāk: “Ja netiksimies pietiekami bieži, pēc pāris gadiem atkal diskutēsim par to, kas nav izdarīts. Kad bijām Priekuļu novadā, ar domi tikšanās bija biežākas, aktuālās problēmas palēnām tika risinātas. Tagad novads lielāks, ir tāda sajūta, ka esam palikuši novārtā. Bet, lai arī esam mazs pagasts, esam stratēģiskā vietā, gribam, lai te ir rosība.”
Visaktuālākais temats veselaviešiem bija jautājums par Veselavas pirmsskolas izglītības iestādi. Jānis Rozenbergs paskaidroja, ka pieņemts lēmums Veselavas pirmsskolas izglītības iestādi pievienot Jāņmuižas izglītības iestādei, Veselavā saglabājot divas grupas, bet pārējo ēkas daļu atvēlēt bibliotēkai, feldšerpunktam, pašvaldības speciālistu pieņemšanas vietām, jo ģeogrāfiski šī vieta ir iedzīvotājiem pieejamāka nekā muižas ēka, kur patlaban var saņemt šos pakalpojumus. Bērnudārza darbinieki satraukušies, vai septembrī varēs turpināt darbu. Atis Egliņš-Eglītis paskaidroja, ka līdz mācību gada beigām darbinieki tiks informēti par gaidāmo situāciju. Savukārt vecāki uztraucās par bērnu drošību un to, kā organizēs ēdināšanu, kā arī vēlējās noskaidrot, vai ir darīts viss, lai piesaistītu bērnus tieši šim bērnudārzam, kurā iespējams nodrošināt to, ko nevar iestāde pilsētā. Pašvaldības darbinieki skaidroja, ka jau ilgāku laiku samazinās dzimstība un tādēļ arī bērnu skaits iestādēs. Piedāvājot cēsnieku atvasēm vietas dārziņos ārpus pilsētas, ierastā atbilde ir – nevaram izbraukāt.
Veselaviete Aija Gaigala, “Druvas” uzrunāta, sacīja, ka uz tikšanos nākusi, lai noskaidrotu bērnudārza nākotni: “Vēl notiek reorganizācija, viss ir procesā, saprotu, ka skaidras atbildes vēl tikai būs. Gaidīsim. Gribas dot bērniem labāko. Mēs, vecāki, satraucamies par ēdināšanu. Šeit ļoti labi gatavo, bet ja ēdienu vedīs no citas vietas? Žēl, ka dārziņu reorganizēs, bet tas, ka te būs bibliotēka, gan ir labi, jo vecā gada gājuma cilvēkiem bibliotēka ir tālu, kājām nevar aiziet.”
Veselaviešiem aktuāli bija daudzi sadzīviski jautājumi. Pašvaldības policijai jautāja par dzērājiem, kuriem autobusu pieturā patīk gan pagulēt, gan nokārtot dabiskās vajadzības. Bija neapmierinātība ar klaiņojošiem suņiem. Guntars Norbuts uzsvēra, ka, saņemot informāciju, patruļdienests uz to reaģē jebkurā diennakts laikā, tomēr norādīja: “Palīdzēt varam tikai tad, ja par to zinām.” Vietējie rosināja Bērzkrogā uzstādīt videonovērošanu kārtības nodrošināšanai.
Sāpīgs jautājums vietējiem ir ceļu stāvoklis un to uzturēšana. Pagastā dažviet ceļš praktiski nav izbraucams, viscaur ūdens, tāpēc svarīga tā sakārtošana. Reiz saņemts solījums, ka darbi tiks veikti 2021. gadā, tāpēc veselaviešu nepacietība ar katru gadu palielinās. Jānis Rozenbergs mierināja, ka situāciju vērtēs un lems, ko iespējams darīt lietas labā. Bija daudz iebildumu arī saistībā ar ceļu tīrīšanu iedzīvotājiem, daudz skaidrošanās, kuri ceļi pašvaldībai jātīra, kad tiem jābūt iztīrītiem. Veselaviešus satrauc arī Bērzkroga namu vecie ūdensvadi, kas regulāri bojājās. Inese Suija-Markova paskaidroja, ka ūdens apgādes sistēmas uzturēšanu nodos uzņēmumam “Vinda”, kas rūpēsies par to sakārtošanu un attīstīšanu.
Savukārt tam, ka sērga, ar kuru grūti cīnīties kā vietējiem, tā pašvaldībai un valstij, ir latvāņi, kas vasarā kuplo ne vienā vien pagasta vietā, piekrita visi. Pašvaldība iepazīstināja ar atbalsta programmu zemes īpašniekiem, kuri cīnās ar latvāņiem, aicinot nenokavēt pieteikšanos, un uzsvēra, ka vislabāk ar šo problēmu cīnīties kopīgi.
Iedzīvotāji arī jautāja, kādas investīcijas paredzētas Veselavas pagastā, jo citviet plānā ir gan ūdensvadu nomaiņa, gan apgaismojuma uzstādīšana. Jānis Rozenbergs paskaidroja, ka lielas investīcijas īstenot visos pagastos nav iespējams vienlaikus, katru gadu kādā vietā tiek darīts vairāk. Šogad Priekuļu apvienībā lielākie ieguldījumi ir Liepā: “Bet vajadzības dzirdam , plānojam, kā un kad tās īstenot.”
Inese Suija-Markova uzsvēra, ka līdz ar administratīvi teritoriālo reformu klīst daudz mītu, ka laukos nekas nenotiek, bet, piemēram, Priekuļu apvienības pārvaldes budžets šogad ir par diviem miljoniem lielāks nekā iepriekš. Domes priekšsēdētājs uzteica iedzīvotāju vēlmi apsaimniekot daudzstāvu mājas, kas dod iespēju arī saņemt pašvaldības atbalstu ēku energoefektivitātes veicināšanai un pagalmu labiekārtošanai, tāpat rosināja pretendēt uz kopienām paredzēto finansējumu gan konkursā “Sabiedrība ar dvēseli”, gan līdzdalības budžetā pieteikt idejas apkaimes labiekārtošanai: “Jūs vislabāk redzat, kas visvairāk vajadzīgs, aicinām iesaistīties un līdzdarboties.”
Komentāri