To, kāds ir Vērša gads, zināsim vien tad, kad tas būs pagājis. Pašlaik ir racionālās vīzijas, ka gads nebūs no vieglajiem, un ir astrologu prognozes – saliedēšanās un darba pārpilns gads. 2009. ir zemes Vērša gads.
Gada stihijas krāsa ir dzeltenā, tā ir Zemes krāsa. Par cilvēkiem, kuri dzimuši Vērša gadā, saka, ka viņi ir strādīgi, savaldīgi, lēnīgi, nosvērti un precīzi. Vērsi esot grūti nokaitināt, bet, ja tas izdodas, tad netiek saudzēts neviens, kurš gadās viņa ceļā. Vērša gadā dzimušie ļoti rūpējoties par savas ģimenes labklājību. Ticēt vai neticēt austrumu horoskopam?
Austrumu Mēness horoskops – tas ir sava veida gadskārtu raksts (skaista leģenda), kas tika radīts no 2637. gada pirms Kristus līdz 62.gadam jau mūsu ērā.
Mēness kalendāra parastais cikls ir 12 gadi. Katru 12 gadu kalendāra ciklu sastāda pēc senas, visiem jau zināmas leģendas. Tajā ir teikts, ka Buda pirms aiziešanas no Zemes sasauca pie sevis visus dzīvniekus. Atnāca tikai 12 no uzaicinātajiem. Šķiroties no tiem, Buda iedeva katram pa vienam valdīšanas gadam. Gadi tika uzdāvināti tieši tādā secībā, kādā dzīvnieki atskrēja pie Budas – Žurka, Vērsis, Tīģeris, Trusis, Pūķis, Čūska, Zirgs, Aita, Pērtiķis, Gailis, Suns, Cūka.
Un tagad pētnieki saka – tā nav tikai veca un laba austrumu leģenda. 12 mitoloģiski dzīvnieki pārstāv austrumu kosmogonisko teoriju, 12 kosmiskos iespaidus, kas raksturojas uz cilvēku caur konkrētu viņa dzimšanas gadu, formē tā raksturu un nosaka likteni. Bet šādai ietekmei ticēt vai neticēt, ir katra paša ziņā.
“Druva” pirmssvētku laikā devās uz Dzērbenes pagasta “Lejasmeļļiem”. Māju saimniece Anna Karnīte ir Vērsis pēc zodiaka zīmju horoskopa, nevis pēc dzimšanas gada. Toties viņas kūtī aug desmit buļļi. Vērsi mums gan neizdevās uzmeklēt.
“Re, tas lielais ir Barons. Kad rakstu rakstīsiet, droši vien puisis jau būs devies uz citiem, labākiem laukiem, jo pie manis audzis 19 mēnešus un pieņēmies svarā virs 600 kilogramiem. Tas tiešām ir smuks bullis. Es nezinu, kur cilvēkiem tas priekšstats, ka buļļi ir dusmīgi. Ja Vērša gadu sola mierīgu un pilnu ar darbu, tad pilnīgi piekrītu. Tādi buļļi ir,” sacīja Anna Karnīte un stāstīja, ka buļļi, ja tos nebaida un nedara pāri, esot ļoti draudzīgi, labi pazīstot saimniekus un gaidot, kad vērsies kūts durvis un tiks kārtējā miltu, sakņaugu un siena porcija.
“Šitie jau man tādi pavisam klampīgi, jo gaļinieki. Visi ir Hereforda šķirnes, bet tajā lielajā kaut kas no Limuzīna. Man nav neviena slikta vārda, ko sacīt. Ļoti gudri un īsti bara sargi. Govis sargā, nelaikā nelaiž mājā no ganībām. Stāv priekšā un uzpasē,” stāstīja Anna Karnīte, kura mūžu nostrādājusi lauku sētā, par lopiņiem gādājot.
“Pašam priekš sevis gan tā Vērša zīme ir traka. Tas ir cilvēks, kurš velk tik daudz, cik viņam uzkrauj. No darba nekad netieku vaļā. Arī par buļļiem domāju – pietiktu, jo spēka sāk trūkt, asinsspiediens kāpj debesīs. Bet tad domāju, kā tad bez govs, bez buļļa! Prātā būtu jāsajūk, ja viendien kūts būtu tukša. Tik ļoti pie darba un lopiem pierasts,” tā Anna, sakot, ka no Vērša gada vēlētos vien stipru veselību. Visu pārējo dzīvošanai un iztikšanai cilvēki varot nopelnīt un sagādāt paši.
Komentāri