Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vēlme studēt nav zudusi

Jānis Gabrāns
23:00
02.08.2020
6
Iestajas Lu Fotomarta

Pieteikšanās studijām Latvijas augstskolās norit jau kopš jūlija vidus, bet no šīs nedēļas studijām vairākās augstskolās var pieteikties klātienē, kā arī apstiprināt iepriekš iesniegtu elektronisko pieteikumu, ierodoties vienā no vienotajā sistēmā iesaistīto augstskolu uzņemšanas kontaktpunktiem.

Jau kopš 2011. gada Latvijā darbojas vienotā sistēma topošo studentu pieteikumu iesniegšanai pamatstudijās 12 augstskolās, arī Latvijas Universitātē (LU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kuru filiāles darbojas Cēsīs. Vienotā sistēma ļauj klātienē apstiprināt pieteikumu jebkurā no šīm 12 augstskolām neatkarīgi no tā, kurā nolemts iesniegt dokumentus.

Kopumā vienotajā sistēmā vakar līdz plkst. 15 bija saņemti 6436 studiju pieteikumi, no kuriem 2905 bija apstiprināti. Visvairāk, kā jau bija gaidāms, pieteikušies studijām LU un RTU, attiecīgi 4995 un 3882 studēt gribētāji.

Pirmās dienas karsti gāja LU Cēsu filiālē, kur topošajiem studentiem nācās gaidīt rindā. Filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa stāsta, ka tie, kuri vidējās izglītības iestādes absolvējuši pērn vai šogad, varētu nekur neiet, jo visu var paveikt paši mājā pie datora: “Taču kādam nav tik labs interneta pieslēgums, cits baidās to darīt, jo tas nav tik vienkārši, kā, teiksim, rēķinus samaksāt, tāpēc cilvēki izvēlas drošāko ceļu – nākt pie mums. Esam gatavi palīdzēt, bet, ņemot vēro lielo sistēmas noslodzi valstī, neiet tik ātri, kā gribētos. Redzam, ka cēsnieki grib mācīties ne tikai Latvijas Uni­versitātē, arī citās augstskolās, un viņi nāk pie mums, lai veiktu reģistrāciju.”

Arī studenti atzinīgi vērtē iespēju, ka izraudzītajām augstskolām, kaut studijas notiks Rīgā, var pieteikties tepat, Cēsīs. Nevajag braukt uz Rīgu, var ieekonomēt līdzekļus, pie tam šajā vīrusa laikā tas ir ļoti pozitīvi. M. Raudziņa atzīst, ka pērn tik liels studējošo pieplūdums pirmajās dienās neesot bijis.
LU Cēsu filiālē gaidāmajā mācību gadā piedāvāts iegūt augstāko izglītību visu trīs līmeņu – koledžas, bakalaura un maģistra – programmās, kas visas saistītas ar izglītības jomu.

“Interese ir par visiem līmeņiem, visām programmām; maģistru programmā “Izglītības zinātnes” ir četri novirzieni, te studējošie visvairāk izvēlas apgūt izglītības vadību. Pozitīvi, ka šogad jau saņemti pieteikumi koledžas līmenim programmā “Sporta treneris”. Pērn, kad to piedāvāja pirmo reizi, grupu nokomplektēt neizdevās, šogad interese lielāka, domājam, ka arī šajā programmā studijas notiks,” stāsta M. Raudziņa.

Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu studiju un zinātnes centra direktors Armands Sīlītis atzīst, ka šogad pirmajā dienā saņemts vairāk pieteikumu nekā iepriekšējos gados: “Protams, salīdzinot ar kopējo skaitu valstī, tas nav daudz, deviņi cilvēki, bet pie mums jau pirmajā dienā tik daudz nekad nav bijis. Katrā ziņā situācija ir ļoti apmierinoša. Cilvēki, iespējams, sāk novērtēt, ka arī Cēsīs var iegūt labu izglītību. Otrkārt, savu ietekmi varbūt devis pandēmijas laiks, cilvēki izvēlas studēt tuvāk mājai, kur ļaužu pulcēšanās mazāka nekā galvaspilsētā.”

RTU Cēsu studiju un zinātnes centrā klātienē tiek piedāvātas trīs studiju programmas, kurās vairāk nekā 20 budžeta vietu. Pro­grammā “Uzņēmējdarbība un vadība” ir piecas budžeta vietas, te var iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību.

“Jau ierasti populārākā programma ir “Datorsistēmas”, kur ir desmit budžeta vietas, un ar šo gadu tajā var iegūt bakalaura grādu. Trešā programma ir “Elektro­tehnoloģiju datorvadība”, kurā astoņas budžeta vietas, šajā programmā par maksu var studēt arī neklātienē,” informē A. Sīlītis.

“Biznesa augstskola Turība” nav šajā vienotajā pieteikšanās sistēmā, bet Cēsu filiāles vadītāja Gita Janševica stāsta, ka par studējošo interesi sūdzēties nevarot. Daži pieteikumi saņemti jau maijā, bet lielāka aktivitāte jūtama tagad, kad jaunieši saņēmuši atestātu par vidējo izglītību. Cēsu filiālē jau saņemti pieteikumi visās trijās piedāvātajās programmās: Finan­ses un grāmatvedība; Mār­ketings un tirdzniecība; Tiesību zinātne. Pērn katrā grupā bija vairāk nekā 20 studenti, kā būs šogad – rādīs laiks.

“Turības” Cēsu filiālē studenti klātienē tiekas reizi nedēļā – sestdienās -, izņēmums, protams, bija aizvadītā mācību gada otrā puse, kad visur mācības notika attālināti.

“Kad runājam ar esošajiem un topošajiem studentiem, viņi ļoti cer, ka šogad mācības notiks ierastajā režīmā, ar tikšanos reizi nedēļā,” stāsta G. Janševica. “Attālinātās apmācības viņiem neiet īsti pie sirds, jo tad vajadzīga lielāka paškontrole. No studentēm – jaunajām māmiņām – nācies dzirdēt, ka attālināti viņām grūti mācīties, jo bērni neļauj koncentrēties lekcijām. Kad viņas atbrauc uz mācībām sestdienās, tā ir zināma atslēgšanās kaut uz dažām stundām, var nolikt malā rūpes, veltīt laiku sevis izglītošanai. Protams, arī viena diena nedēļā nav klātienes mācības, tomēr tas ļauj viņiem sajusties kā studentiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
112

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi