Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Vēlējumi taču piepildās

Sarmīte Feldmane
00:00
01.01.2017
84
Druvas Kolektivs

Redakcijā apsveikuma kartītes ar vēlējumu aizvadītajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā krājas uz galda. Tik dažādas, krāsainas. Un krietni vairāk nekā iepriekšējo gadu nogalēs. Pamazām vien vecā tradīcija – sūtīt apsveikuma kartītes – atgriežas, ir tipogrāfiski iespiestas, ir pašu darinātas. Ar dzejas rindām un labiem vārdiem. Vēlējums, ja ne ar roku rakstīts, tad vismaz parakstīts, lai saņēmējs zina, kurš tieši šo labo vēsti sūta.

Cilvēki sveicienus un vēlējumus sūtījuši arī ļoti senos laikos. Pavisam ne tik sen bija arī tādas apsveikumu telegrammas. Tad labos vārdus un kādu bildīti sūtīja pa faksu, pēdējos gados aizvien vairāk e-pastā. Ja pirmajos gados tos tiešām izdrukāja, nu vairs ne. Godīgi sakot, daudzi paliek pat neatvērti. Steidzīgs laiks. Bet apsveikuma kartīte, nolikta pie eglītes, uz galda, palodzes vai citā redzamā vietā vairākkārt tiek paņemta rokās, pārlasīta. Domās sūtīti labu vārdu vēlējumi rakstītājam.

Par apsveikuma kartīšu prototipu daži uzskata viduslaiku gravīras un litogrāfijas ar kristietības motīvu attēlojumiem. Tās arī pasniedza kā dāvanas Lieldienās un Ziemassvētkos. Vēlāk uz gravīrām sāka attēlot ne tikai reliģiskas tēmas, tās izmantoja kā ielūgumus uz svinībām. Ķīnieši domā, ka kartītes radušās no vizītkartēm, kuras pēc Senās Ķīnas etiķetes prasībām bija pieņemts atstāt pie mājas sliekšņa, ja apsveicējs nebija sastapis mājās apsveicamo. Uz vizītkartēm nebija zīmējuma, tās bija sarkanā krāsā, uz tām vēlējumi. Parasti tika vēlēta veselība, ilgs mūžs, laime un labklājība.

Tiek uzskatīts, ka pirmo mūsdienīgo Ziemassvētku kartīti radīja angļu mākslinieks Dobsons 1794. gadā. Kartītē, kuru viņš uzdāvinājis draugam, bija attēlota ziemas ainava un ģimene pie eglītes. Pirmā drukātā un pa pastu nosūtītā Ziemassvētku kartīte bija 1843. gadā. To sūtīja sers Henrijs Kouls Apvienotajā Karalistē. Kartītes zīmējumu radīja H. Koula draugs mākslinieks Džons Horslijs. Kartītē redzama ģimene, kura pulcējusies ap Ziemassvētku pusdienu galdu, bet abās sānu daļās attēloti ļaudis, kas aprūpē nabadzīgos. Pēc šīs skices Londonā tika izgatavots 1000 melnbaltu kartīšu, ko pēc tam izkrāsoja ar roku. Daudziem bijušas pretenzijas pret kartīti, jo tajā attēlots bērns, kuram tiek pasniegta vīna glāze. Mūsdienās ir saglabājušās apmēram desmit šīs tirāžas kartītes.

Pasta atklātņu, tas ir, vēstuļu bez aploksnes, izgudrotāji skaitās franču – prūšu kara dalībnieki 1870. gadā. Karavīriem vēstuļu papīra un aplokšņu aptrūkās, viņi, lai nodotu ziņu tuviniekiem, izmantoja no kartona izgrieztus taisnstūrus. Ja laikā starp kaujām nebijis, ko darīt, karavīri šos taisnstūrus izrotājuši ar zīmējumiem.
Viss attīstās – arī apsveikuma kartītes līdz ar poligrāfijas attīstību vizuāli mainās, tematiku nosaka laikmets. Bet vēlējumu saturs nemainās.

“Druvai” adresētie apsveikumi ir ne tikai mums, redakcijas darbiniekiem, arī ikvienam lasītājam. Kopā pāršķirstīsim kartīšu kaudzīti, palasīsim.

“Lai ikvienā no mums mājo sirsnība, ticība brīnumiem un apņēmība jauniem darbiem!” novēlējis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sūtītajā apsveikumā jauno gadu novēl krāsainu, idejām bagātu un veiksmīgu! Mierpilnu jauno gadu ikvienam novēlējis Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, bet skaistiem notikumiem bagātu – Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Apsveikumā, kuru Valmieras pilsētas pašvaldības vārdā parakstījis domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, vēlēts radošs un panākumiem bagāts nākamais gads. Var vien piebilst, ka apsveikuma kartītes autors ir Valmieras Mākslas skolas audzēknis un nauda, kas iztērēta par tās iegādi, tiek ziedota Valmieras novada fondam ieceru un projektu īstenošanai. Kartītei klāt no koka izgriezta eglīte ar uzrakstu “Valmiera”.

“Lai 2017.gadā būtu darbs, kas iepriecina, draugi, kuriem var uzticēties, domas, kas nes gaismu, un idejas, kas spārno,” apsveikumā, uz kura lepni gozējas gailis, novēl “Latgales Drukas” vadītāja Ilona Kazaka. Komunikāciju aģentūra “Tava”, “Druvas” sadarbības partnere, apsveikumam izmantojusi 12 pazīstamu rakstnieku un dzejnieku citātus, katram mēnesim savu, kas izskan kā atziņa. Kaut vai – “Netici blēņām, bet zini, ka arī viena pagale deg” (O.Vācietis) vai “Ja jautājumu nav, tad atbildes netiks dotas” (Velta Sniķere), vai “Viss mainās, lēnām, ātri – ļoti drīz, bet mainās viss, turklāt – uz labu viss” (Mirdza Bendrupe). “Jaunā gada tuvošanās vieš mūsos cerības un iedvesmo jauniem mērķiem!” atgādina un reizē ikvienam novēl AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone, bet SIA “CDzP” kolektīva vārdā Ģirts Beikmanis: “Lai Ziemassvētku miers un klusums dod spēku visu cerību un domu piepildījumam Jaunajā gadā!” Uz galda vēl citu iestāžu, organizāciju apsveikumi, vēlējumi… Katrs īpašs, paldies!

“Druva” cītīgā lasītāja, krustvārdu mīklu autore Vizma Kronīte pati darina apsveikumus. Nākamā gada vēlējumu “Druvai” – lai neapsīkst radošā dzirksts un pietiek enerģijas atspoguļot notikumus avīzes slejās visa nākamā gada garumā -, rotā lepns, pārliecināts, draudzīgs un gudrs gailis.

Lai mums visiem piepildās vēlējumi, kurus sakām cits citam!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tirgojis nelegāli ievestas cigaretes

00:00
09.11.2025
27

Cēsu tirgū nesen pieķerts vīrietis, kas tirgoja Latvijā nelikumīgi ievestas cigaretes, “Druvai” pavēstīja Valsts policija (VP). Tiesa, kriminālprocess par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju sākts jau septembrī, pēcāk ievākta informācija, situ­ācija novērota, bet 21.oktobrī izdevies pieķert šo vīrieti darbībā, paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.Aizturētais dzimis 1961.gadā, tātad ir […]

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
70

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
136

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
118

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
102

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
32

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
8
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
11
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
30
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
32
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
15
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi