“Pavasaris pat vairāk nekā desmit dienas vēlāks,” saka Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Mežnoras” saimniece Ārija Urbaste. Pirmās ogas siltumnīcās tika lasītas otrdien. Parasti tas bijis maija vidū.
Ziema stādiem nav kaitējusi. Vienā siltumnīcā sārtojas lielas, veselīgas agrās šķirnes `Alegro` ogas. “Pērn jūlijā stādījām, tad rudens pusē līdz salnām bija pirmā raža. Tagad būs daudz ogu, rudenī visus stādus ņemsim ārā, siltumnīcu iztīrīs. Vedīsim jaunu augsni. Nākamvasar raža būtu maza,” saimniekošanu atklāj saimnieks Aivars un piebilst, lai vienu stādījumu audzētu vairākas sezonas, siltumnīcai jābūt ar citu segumu, bet tie, protams, ir lieli ieguldījumi.
“Mežnorās” zemenes un avenes siltumnīcās aizņem apmēram 0,2 hektārus, uz lauka mazāk. “Uz lauka audzēt nav vērts, jo nav, kas lasa ogas. Avenēs laidīsim pašlasītājus, zemenēs gan ne, jo viņi nolasa lielās ogas, mazās paliek,” pastāsta saimniece.
Saimniecībā patlaban audzē piecu šķirņu zemenes: `Polka`, `Sonata`, `Elsanta`, `Clery`, `Alegro`. Saimnieki uzsver, ka šķirnes regulāri pamaina, bet gadiem ir uzticīgi `Polkai` , ko novērtē zemeņu cienītāji. “Svarīgi, lai ir agrākas un vēlākas šķirnes, tā var pagarināt sezonu,” uzsver A.Urbasts, bet Ārija atgādina, ka visu laiku paši mācās, seko līdzi jaunākajam nozarē. Ārijai un Aivaram zemeņu audzēšanā ir vairāk nekā 20 gadu pieredze, bet abi uzsver, ka katrs pavasaris ir citāds, ar to jārēķinās.
Par konkurenci starp Latvijas zemeņu audzētājiem Urbasti neuztraucas. “Audzēt zemenes uzsāk ne viens vien, bet pēc pāris gadiem pārliecinās, lai kaut kas izaugtu, ir jāiegulda gan līdzekļi, gan liels darbs. Arī jārēķinās, ka raža peļņu dos tikai dažus mēnešus,” pārdomās dalās “Mežnoru” saimnieks un pastāsta, ka darbaspēka trūkuma dēļ vairākas lielās saimniecības samazinājušas zemeņu platības. “Jāaudzē tik, cik var kārtīgi apsaimniekot un novākt. Mums ir tik, lai paši tiktu galā,” uzsver saimniece un piebilst: “Lai noturētos tirgū, ļoti daudz jāstrādā.”
Raunas “Mežnorās” audzētās zemenes Vidzemē labi zina. Uz saimniecību pēc ogām brauc no Valmieras, Smiltenes, Cēsīm. Tās gadiem nopērkamas Cēsu tirgū, arī tirdziņos. Savu reizi saimnieki ogas piegādā arī mājās, vairāk gan avenes. Urbastu ģimenes audzētajām zemenēm un avenēm ir uzticīgi pircēji.
Pagājušogad daudz tika runāts, kāpēc Latvijā audzētās zemenes tik dārgas, bet Spānijā un Grieķijā māk izaudzēt lētāk. A. Urbasts vien atgādina, kādas Latvijā ir ziemas un cik gara zemeņu sezona, cik jāiegulda, lai uzceltu siltumnīcu, cik jāstrādā, lai izravētu nezāles, jo nekādu ķīmiju “Mežnorās” nelieto. Saimnieks pastāsta, ka pagājušajā vasarā saimniecībā bijušas pārbaudes, ņemtas analīzes augsnei, zemenēm, stādiem, “Mežnorās” saimnieko videi un cilvēkiem draudzīgi, kaut oficiāli tā nav bioloģiskā saimniecība. Mēslojumam tiek izmantoti kūtsmēsli no kaimiņu saimniecības.
Neatlaidīga cīņa ir ar maijvaboļu kāpuriem, kas ir zemeņu ienaidnieki. Siltumnīcās maijvaboļu kāpuru nav, bet lauks pirms zemeņu stādīšanas tiek rūpīgi sastrādāts, vairākkārt frēzēts.
“Zemenes ir aizmetušās skaistas. Gan jau būs arī laba raža,” vērtē saimniece. Tiesa gan, pagaidām vēl nav tik daudz ogu, lai pietiktu katram, kurš vēlas, un saldajiem vitamīniem ir jāpiesakās.
“Mežnorās” gatavo arī vīnu no pašu audzētām ogām, rīko degustācijas, pārdod tirdziņos. Pagājušajā vasarā gan tūristi brauca uz vīna degustācijām un pircēji pēc ogām, bet vēlāk pandēmijas dēļ šis darbs apstājās. “Cerams, ka ierobežojumi mazināsies. Rudens un ziema nebija viegli,” teic A.Urbasts.
Vīnā pārtop mazās zemenes un tās, kuras neizdodas pārdot. Lai varētu piedāvāt dažādus vīnus, “Mežnorās” tieši šim nolūkam nedaudz audzē arī upenes, jāņogas, rabarberus, ķiršus, ērkšķogas. Vīns norūdzis gards, bet visu ziemu tirdziņi bija slēgti, bija ierobežota tirdzniecība.
Nākamnedēļ “Mežnoras” piedalīsies Latvijas lauku apceļošanas un iepazīšanas pasākumā “Atvērtās dienas laukos”. Gan jau saulīte būs dāsna un siltumnīcā būs nogatavojušās dažādu šķirņu zemenes.
Komentāri