Vējš pastiprināsies nakts otrajā pusē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra jaunākās prognozes.
Sākot no nakts otrās puses, gaidāma dienvidrietumu, rietumu vēja pastiprināšanās: teritorijas lielākajā daļā gaidāmas vēja brāzmas 15-19 metri sekundē (m/s), savukārt jūras piekrastē vējš sasniegs stipras vētras spēku – 25-28 m/s.
Svētdien pa dienu, kā arī naktī uz pirmdienu gaidāma vēl tālāka dienvidrietumu, rietumu vēja pastiprināšanās: Latvijas teritorijas lielākajā daļā brāzmās 20-23 m/s, Kurzemē un Vidzemē – 25-28 m/s, savukārt naktī jūras piekrastē – līdz 30-32 m/s.
Naktī uz 28.novembri vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem, bet ļoti stiprs un brāzmains vējš saglabāsies vēl arī pirmdien dienas laikā. Vējš pakāpeniski pierims naktī uz otrdienu.
Kā ziņots, gaidot vētru, pastiprinātā režīmā Latvijā strādā atbildīgie dienesti – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku un Zemessardzes vienības, “Latvenergo” u.c.
VUGD aicina cilvēkus laikus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no iespējamajiem postījumiem.
Stipra vēja laikā iedzīvotājiem bez īpašas nepieciešamības nevajadzētu iet ārpus telpām, kā arī būtu jāattur no pastaigām bērnus, vecus cilvēkus un invalīdus. Laikus jāsagatavojas elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, ievietojot baterijas kabatas lukturos un radiouztvērējos. Tāpat nevajadzētu aizmirst uzlādēt mobilos tālruņus.
Autovadītājiem jāparūpējas par to, lai transportlīdzekļi nebūtu novietoti pie kokiem, celtniecības sastatnēm, reklāmu stendiem un tamlīdzīgām konstrukcijām. Stipra vēja brāzmu brīžos iedzīvotājiem nevajadzētu uzturēties pie logiem, jo blakus esošo koku zari un citi priekšmeti vētras laikā var izsist logu rūtis un izraisīt traumas.
Cilvēkiem vajadzētu aizvērt logus, durvis un bēniņu lūkas, bet daudzdzīvokļu māju iemītniekiem jānovāc vai jānostiprina priekšmeti uz balkoniem. Lauku māju pagalmos jānostiprina saimniecības lietas un jāparūpējas par mājdzīvnieku drošību.
Stiprā vēja laikā nevajadzētu lietot lietussargu, jo tas apgrūtina redzamību, pastiprināti uztver vēja brāzmas un var savainot citus cilvēkus, brīdina VUGD.
Glābēju pieredze liecina, ka daudzi cilvēki vētras laikā speciāli dodas uz jūras krastu, lai apskatītu šo dabas stihiju, nereti ņemot līdzi pat mazus bērnus, taču VUGD atgādina, ka šāda rīcība ir ļoti bīstama, jo ziņkāres apmierināšana var maksāt pat dzīvības cenu.
Vētras laikā jūrā var veidoties augsti viļņi, tāpēc šajā laikā cilvēkiem kategoriski aizliegts atrasties uz moliem. Mola akmeņi ir slideni, tāpēc viļņu, spēcīgā vēja un slideno akmeņu dēļ cilvēks viegli var iekrist ūdenī. No ūdens paša spēkiem izkļūt ārā praktiski nav iespējams, un zemās ūdens temperatūras dēļ cilvēkam strauji iestājas ķermeņa atdzišana.
Stipra vēja laikā VUGD arī aicina vecākus, ja iespējams, sagaidīt savus bērnus pēc skolas un pavadīt viņus līdz mājām pat tad, ja viņi šo ceļu parasti veic patstāvīgi.
Ja ir nogāzušies vai aizlūzuši koki, kas traucē ceļu satiksmei vai apdraud cilvēku dzīvību, pārrauti vadi, notikusi avārija vai cits negadījums, iedzīvotājiem ir jāzvana uz vienoto ārkārtas situāciju tālruni 112, bet, ja nolūzušais koks ir nokritis pagalmā vai ielas malā un tas neapdraud cilvēku dzīvību vai veselību, ir jāaicina talkā komunālie dienesti.
Līdz šim instrumentāli fiksētās stiprākās vēja brāzmas Latvijā ir novērotas Liepājā – 48 m/s 1967.gada 18.oktobrī, savukārt 2009.gada 9.janvārī Ventspilī vējš brāzmās sasniedza 40 m/s. LETA
Komentāri