Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vasarājiem sējas laiks

Sarmīte Feldmane
23:00
17.04.2020
20
Sej Rauna

Pirms Lieldienām saule un vējš žāvēja laukus. Zemnieki steidza gatavot tīrumus sējai, mēslot ziemājus.

Straupes pagasta “Zemzaru” saimnieks Gunārs Tučs ir gandarīts, ka lielākā daļa lauku vēl pirms Lieldienām apsēti, vēl palicis rapsis. “Zeme jau putēja, tagad sniegs un lietus būs mitrums. Šopavasar varēja pagūt apsēt tīrumus diezgan laikus,” teic zemnieks. Vasaras kvieši, auzas un rapsis augs 120 hektāros. Ziemāji – kvieši un rapsis – zaļo gandrīz tikpat hektāros. Saimnieks vērtē, ka ziema nākamajai ražai bijusi labvēlīga, ja tāda pati būs arī vasara, tad būs prieks kult. Ie­priekšējā raža pārdota. Auzas “Zemzari” audzē “Rīgas dzirnavniekam”, ar ko ir ilgstoša sadarbība, par graudu iepirkumiem noslēgti līgumi. “Jāgaida, lai zeme sasilst, tad varēs stādīt kartupeļus. Domājams, maija sākumā noteikti,” darāmo ieskicē G.Tučs.

“Zeme irdena, tikai jāsēj. Nav vairs, ko gaidīt, atkal jau sola slapju laiku. Vēl pirms dažām dienām nevarēja tikt uz lauka, bija mitrs. Bija akmeņi jānolasa, ziemāji jāmēslo, vasarāju sējumam jānodrošina pamatmēslojums. Vai tad pavasarī darāmā trūkst? Ja ko neizdarīsi, ražas nebūs,” satikts uz lauka ar graudu kravu un gaidot sējēju dēlu Gunti, saka Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Krastiņi” saimnieks Ivars Gra­hoļskis. Viņš ar gandarījumu noraugās, cik skaists tīrums paliek, kad graudi sabiruši zemē, un piebilst: “Man prieks, ka dēls turpina saimniekošanu. Viņam patīk.”

Ar vasaras kviešiem paredzēts apsēt 98 hektārus. Jau vairākus gadus “Krastiņos” sēj pašu audzēto sēklu, tikai to nokodina Prie­kuļos, kur ar speciālistiem izveidojusies ilggadēja sadarbība. “Sē­jam pārbaudītas šķirnes – `Ufo` un ‘Licamero’. Pērn bija laba raža, arī noiets kviešiem labs. Vēl palicis, ko piegādāt vienam pastāvīgam klientam,” pastāsta I.Grahoļskis.
Zemnieks gandarīts par ziemājiem, kas sazaļojuši tīrumos. I.Grahoļskis uzsver, ka katram pašam jāgādā, lai meliorācijas sistēmas strādā, tad arī tīrumi nestāvēs ūdenī un labība neslīks.

Ziemas kvieši ‘Olivin’ aug 130 hektāros. “Katram kāda kultūra padodas ražīgāka, cita ne tik,” bilst “Krastiņu” saimnieks un pastāsta, ka pirms gadiem sēti arī rudzi. Diemžēl ar tiem bijusi nepatīkama pieredze, neiekūla cerētās ražas. I.Grahoļsķis spriež, ka vai nu sēklā bija vaina, vai ziema pārāk mainīga, vai pats kaut nemācējis.

Katrai saimniecībai stingri jāievēro zaļināšana. Pērnruden 35 hektāros tika sasēti griķi. Diemžēl agri uznāca salna. “Kaut kas jau uzdīga, bet lauks bija diezgan papliks,” atklāj I.Grahoļskis un uzsver, ka Guntis domājot arī kaut ko jaunu, grib pamēģināt sēt vēl kādas citas kultūras. “Lai mēģina! Bet, tikko sāc ko jaunu, jārēķinās, ka jāiegulda un ka var arī kas neizdoties,” vērtē tēvs.

Ar “Krastiņu” labības laukiem viņi tiek galā divatā. Strādnieku dabūt nevar, kur vēl tādu, kuram varētu uzticēt tehniku. Ivars spriež, ka tagad pilsētniekus mudina meklēt darbu pie zemniekiem, bet darbs ir jāmāk, ar skatīšanos neviens par kārtīgu strādātāju nav izaudzis.

“Ko zemnieks var paredzēt? Šopavasar degviela ir lētāka, tas jau ir atspaids, ieguvums jaunajai ražai. Lauki apkārtnē ir apsaimniekoti, nav tādu tīrumu, kas gaidītu nomnieku,” pārdomās dalās zemnieks un atzīst, ka ir tādi zemju īpašnieki, kas par nomu prasa nesamērīgi daudz. “Svarīga ir sadarbība, uzticēšanās,” uzsver I.Grahoļskis un piebilst, ka “Krastiņiem” ir ilggadēja sadarbība ar nomniekiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi